Sadaļas Sadaļas

LTV filmas «Vienmēr prezidente» tapšanas aizkulises

“Jā”  vārds filmai

Ir gada sākums. Ārā Latvijas ziemas pelēkais slapjdraņķis. Kaut arī formāli Vaira Vīķe-Freiberga ir devusi akceptu filmai, un ar režisori Kristīni Želvi jau esam sākušas sagatavošanās darbus, mums vēl jāiepazīstina prezidente ar filmas scenāriju.

Norunātajā dienā zvanām pie Freibergu dzīvokļa durvīm, man rokās cepumu kārbiņa. Durvis atver Imants Freibergs un ir pārsteigts par mūsu ierašanos. Izrādās, palīdze saslimusi un nav mūsu tikšanos ielikusi pāra dienaskārtībā.

Freiberga kungs aiziet apjautāties dzīvesbiedrei, vai viņa gatava mūs uzklausīt. Nervozi mīņājamies priekšnamā. Zinot, cik prezidentei svarīga pieturēšanās pie plāna, situācija neveikla. Pēc brīža tiekam aicinātas viesistabā, cepumus tā arī aizmirstu priekšnamā.

Prezidente ir sapīkusi, uzliesmojis tā dēvētais kapu skandāls, un viņa grib saprast, vai šo lietu grasāmies atainot filmā. Skaidrojam, ka mūs interesē viņas dzīves stāsts kopumā, bet šis ir tikai viens no daudzajiem faktiem. Tas nav melots, mums tiešām šī liekas mazsvarīga detaļa lielajā stāstā par Vīķi-Freibergu.

Uzklausījusi mūsu ieceres, prezidente kļūst pielaidīgāka, un mēs pārrunājam aptuveno filmēšanas plānu.

Kā jau tas parasti notiek, ne visas mūsu ieceres īstenojas. Viens no iemesliem, protams, ir prezidentes aizņemtība. Viņai nav viegli izbrīvēt laiku nesteidzīgām filmēšanas dienām, mums liekas, ka ar to ir par maz.

Tomēr, kā jau tas parasti notiek, liela daļa safilmētā beigās nemaz filmā nenonāk.

Ilgi lauzām galvu par filmas nosaukumu, taču beigās tas rodas pats no sevis. Prezidentes asistente nespēj apmierināt visus lūgumus pēc intervijām, uzrunām un ārvalstu braucieniem. Nav brīža, kad Vīķe-Freiberga nezaudētu savu prezidentes stāju, pat sarunās ar tuvākajiem. Arī mums pavisam reti izdodas notvert viņas īstās emocijas.

Vienmēr distanci ieturoša, perfekti safrizēta un pieradusi, ka apkārt esošie izpilda viņas rīkojumus.
Vienmēr prezidente.

Ivars un krustdēls 

Filma par Vairu Vīķi-Freibergu nebūtu iespējama bez viņas ģimenes un jo īpaši dzīvesbiedra Imanta, kurš ir klāt arī katrā filmēšanas reizē ar prezidenti. Viņi tiešām ir kā viens vesels, un te nav ne mazākās runas, ka kāds pakļāvis savu dzīvi otram. Imants ir  Vīķes-Freibergas tuvākais cilvēks un domubiedrs, kurš joprojām turpina būt līdzās un neredz nekādu problēmu faktā, ka viņa pārziņā ir lielākā daļa saimniecības. Kāda gan jēga būtu Vairai ķerties pie virtuves darbiem, ja Imantam tie padodas labāk?

Imants Freibergs stāsta par iepazīšanos ar Vairu: 

Filmēšanas laikā par mūsu mīļāko Freibergu ģimenes locekli kļūst prezidentes mazdēls Ivars. Savā ziņā līdzīgs vecaimātei, pārliecināts par savu, un šādos brīžos viņa viedoklis nav maināms. Ivars nav gatavs uz pasūtījumu dziedāt un pozēt kamerai, vai tikpat rāmi kā māsīcas sēdēt uz dīvāna vecmammas viesistabā. Galu galā ir daudz interesantākas nodarbes – iPad, skrejritenis un grāmatas par kosmosu.

Mums izdodas iepazīties ar vēl kādu Vīķes-Freibergas paplašinātās ģimenes locekli. Tas ir Freibergu krustdēls Mārtiņš Šteins, kurš ar draudzeni ierodas prezidenti sveikt vārda dienā. Vienkāršs puisis no Nītaures, kurš savulaik uzrakstījis aicinājumu valsts pirmajam pārim kļūt par krustvecākiem, un viņi, kāda neskaidra impulsa vadīti, atsaukušies.

Runājot par Mārtiņu un to, cik daudz viņš palīdzējis, Vīķe-Freiberga nespēj noslēpt aizkustinājumu. Ir redzams, ka krustvecāku dzīves ceļš puisi iedvesmojis, un Mārtiņš Šteins neizslēdz iespēju, ka nākotnē varētu iesaistīties politikā.

Krustdēla ciemošanās pie Freibergiem:

Vārda diena

Divas dienas gadā Vīķes-Freibergas viesistaba no rīta līdz vakaram pilna ar viesiem. Vairās un prezidentes dzimšanas dienā. Tad viņu apciemo bijusī komanda, draugi, tuvinieki, bijušās un esošās amatpersonas. Vāzēs rindojas lieli pušķi no prezidenta, premjera un citiem laba vēlētājiem.

Mēs esam klāt prezidentes vārda dienas svinībās, ir tieši tā, kā mums stāstīts. Viesi seko viens otram, nomainās tikai kafijas tases un šampanieša glāzes, viesi ierodas, dziedot, deklamējot un izsakot novēlējumus. Jubilāre visus sagaida savā staltajā prezidentes pozā.

Mums ir stāstīts, ka nereti Vairas svinību vakari pārvēršas muzicēšanā un dziedāšanā. Tā notiek arī viņas vārda dienā, kad ar dūdām un kokli ierodas mūziķi Rūta un Valdis Muktupāveli. Viena pēc otras skan maz dzirdētas latviešu tautas dziesmas, dziedāšanas pauzēs ieslīgstot sarunās par dažādiem to variantiem.

Kādā brīdī prezidente pieceļas un noslēpumaini aiziet uz blakus istabu. Viņa atgriežas ar mazām bundziņām līdzīgu sitaminstrumentu, ko prezidente atvedusi no Malavi un tagad uzdāvina Valdim Muktupāvelam. Nu latviešu tautas dziesmas skan Āfrikas instrumenta ritmā.

Mežacūku pierunāšana

Filmēšanas dienas Freibergu lauku mājās ir mazāk steidzīgas nekā Rīgā. Daudz runājam par dainām, latvietību, dārzkopību un prezidentes bērnību. Vakarā braucam pārnakšņot uz tuvējo viesu māju. Balti spīd vecais suitu ceļš, un virs smaragdzaļā labības lauka karājas pienaina mēness bumba. Vēlajā nakts stundā nav miera ne dzeguzei, ne lakstīgalai. Tuvojas vasaras saulgrieži.

Nav brīnums, ka nākamajā dienā ar prezidenti sākam runāt par viņas aizraušanos ar folkloras maģiju un kādreiz regulāri piekoptajām meditācijas praksēm. Viņa izstāsta gadījumu no kādas 2x2 nometnes, kur karstā vasaras dienā visus aicinājusi piesaukt Vēja māti, un pēc brīža visiem uzpūtusi vēsma. Mūsu saruna notiek pie mājas - vietā, no kuras paveras skats uz kokiem, pļavām un nogāzē esošo dīķi.

Ir rāmas un saulainas dienas vidus, dīķa virsma pavisam mierīga. Te pēkšņi virs dīķa sagriežas tāds kā virpulis, un līdz mums atlido vēsa vēja pūsma.

“Vēja māte sūta sveicienus,” pajoko Imants.

Filmēšanu starplaikos mūsu sarunas skar visdažādākos tematus, izskan pa kādai dainai.  “Cūciņa pār celiņu tek, rindiņa pakaļ,” bez konteksta ar iepriekš teikto kādā brīdī noskaita prezidente. Esot atceļā no prezidentes, šoferis strauji nobremzē. Pāri ceļam skrien trīs mežacūku mammas, un viņām pakaļ tek glītas mazu svītraiņu rindiņas.

“Prezidente pierunāja! Gan vēju, gan mežacūkas,” jokojam. Sagadīšanās, teiks ciniķi un skeptiķi.

Daina Lasmane

Jokojam, ka ir vēl viens cilvēks, kas arī būtu pelnījis filmu - prezidentes sekretāre Daina Lasmane, bijusī preses dienesta darbiniece Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā.

Restaurētajā Rīgas pilī ir liela telpa, kurā vienkopus sēž četru bijušo Valsts prezidentu sekretāres. Filmas tapšanas laikā vairākkārt apmeklējam Dainu. Viņas kolēģu darbā visbiežāk nav. Vīķes-Freibergas asistentes galdu klāj plānu un dokumentu kaudzes, viņa nepārtraukti organizē tikšanās, uzrunas un intervijas Latvijā, kopā ar Imantu Freibergu plāno prezidentes ārvalstu braucienus.

Taču ar to Dainas darbs nebeidzas, viņa detaļās pārzina Freibergu sadzīvi, dienas režīmu un nodrošina ikdienai nepieciešamos sīkumus. Kad vēsā novakarē prezidente ieslīgst sarunā ar saviem viesiem Īvandes dārzā, Daina atnāk un uzklāj prezidentei uz pleciem šalli. Pirms doties mājās, viņa vēl paspēj iestādīt kāda viesa atvestās puķes.

Dainas acij nekas nepaslīd garām - ne šķēres, ko kāds pametis priekšnamā, ne uzlīmes uz milzīgas Ķīnas vāzes, kuras tur, visdrīzāk, pa kluso salīmējis prezidentes mazdēls Ivars.

Vēl Dainai piemīt liels diskrētums gan attiecībā uz prezidentes ģimeni, gan sevi pašu. Viņa atsakās no mūsu lūgumiem filmēties vienā no epizodēm.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt