Sākt dzīvi no baltas lapas 58 gadu vecumā ratiņkrēslā: Viestura stāsts 
Līdzenas apmales uz ielas, zemā grīda tramvajā vai uzbrauktuve pie piemājas veikala risina tikai nelielu daļu sarežģījumu, ar kuriem ikdienā spiesti saskarties cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Dažādu ierobežojumu dēļ arī citās jomās tikt uz priekšu ir grūtāk. Gatavojoties „Dod pieci!” labdarības maratonam, Latvijas Radio Ziņu dienests jau oktobrī uzrunāja trīs dažādus cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti, kuri meklē darbu un kuri bija ar mieru vairāku nedēļu garumā ļaut šajā procesā ieskatīties arī žurnālistiem. Šīs sadarbības mērķis bija noskaidrot, ar kādiem šķēršļiem šie cilvēki sastopas darba tirgū.  
VIDEO: Klajā laista šī gada «Dod pieci!» himna «Pāri visam». Ziedo ar dziesmu jau šodien!
Atbalstot līdzcilvēkus, kuri ikdienā sadzīvo ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, no 2. decembra labdarības maratona "Dod pieci!" tīmekļa vietnē www.dodpieci.lv ikviens var apmainīt ziedojumu par savas mīļākās dziesmas atskaņošanu Latvijas Radio 5 – Pieci.lv ēterā labdarības maratona norises laikā. Līdz ar ziedošanas startu pirmatskaņota šī gada "Dod pieci!" oficiālā himna – repa apvienības "Kreisais krasts" un mūziķes Būū (Ilze Fārte) radītā kompozīcija "Pāri visam".
Invalīds, cilvēks ar īpašām vajadzībām vai funkcionāliem traucējumiem. Kā teikt pareizi?
Cilvēki bieži vien neizprot un nezina, kā korekti runāt par cilvēkiem ar invaliditāti, neaizskarot tos. Vārdus “akls”, “kurls” vai “invalīds” ikdienā izmanto, gan runājot par diagnozēm, gan nicinoši pārmetot par cilvēka rīcību. Eksperti aicina izmantot apzīmējumus, kas izceļ cilvēka personību, nevis uzsver viņa diagnozi – piemēram, cilvēks ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem.
Kā ir neredzīgam bērnam mācīties parastā skolā? Stāsts par puisēnu Marku Karlu
Latvija ir pievienojusies ANO Konvencijai par bērnu tiesībām, kā arī Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai jāievēro to prasības: piemēram, jānodrošina bērna vajadzībām atbilstoša apmācība, jāizslēdz jebkura veida diskriminācija, tostarp veselības traucējumu dēļ. 
Līdz labdarības maratonam «Dod pieci!» – 22 dienas
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci" sāksies pēc 22 dienām, kad stikla studijā atgriezīsies Latvijas Radio 5 jeb "Pieci.lv" dīdžeji. Akcija šogad veltīta vides pieejamībai cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Saziedotie līdzekļi tiks novirzīti dažādu palīgierīču iegādei.
«Dod pieci!» maratonu vadīs četri dīdžeji, Grēviņš skries maratonu
Pirmo reizi “Dod pieci!” vēsturē labdarības maratonu 154 stundu garumā vadīs četri dīdžeji. No 17. līdz 23. decembrim īpašajā stikla studijā uz sešarpus diennaktīm tiks ieslēgts Magnuss Eriņš, Elīna Baltskara un “Dod pieci!” debitante Linda Samsonova. Savukārt labdarības maratona aizsācējs, DJ Toms Grēviņš šogad pieņēmis izaicinājumu kļūt par “skrienošo dīdžeju”, sešas dienas pieveicot reālu maratonu – 42 kilometru distanci kādā no Latvijas pilsētām, lai piesaistītu papildu ziedojumus cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem.
Pāri visam stipra mīlestība un vēlme būt kopā. Ciemos pie Agneses un Jāņa Meieriem
Agnese Meiere ir žurnāliste, viena no labākajām intervētājām un portretistēm. Ilgstoši strādājusi žurnālā „Ieva”, viņa šovasar mainījusi izdevumu un nu raksta žurnālam „Ir”. Agneses uzrunāti, šķiet, cilvēki kaut kā īpaši atveras, uzticas un atklājas, un arī šī saruna ar viņas ģimeni ir atklātības pilna. Agneses vīrs Jānis Meiers ir tai atvērts, un abi neslēpj savu kopīgo stāstu, kaut tas bijis dažādiem likteņa pavērsieniem pakļauts. Pāri visam ir stipra mīlestība un vēlme būt kopā, viņi atzīst sarunas gaitā. Jānis kopš bērnības ir ratiņkrēslā, tomēr tas nav liedzis viņiem pirms 23 gadiem apprecēties un kļūt par vecākiem ilgi gaidītajam dēlam Pēterim, kam tagad ir četri gadi.
Mamma kopā ar neredzīgu dēlu realizē ideju par moduļu mājām, kuras viegli pielāgot invalīdu vajadzībām
Labdarības maratonu "Dod pieci!" gaidot, raidījumā “Ģimenes studija” saruna par pielāgotu mājas vidi ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Valsts palīdzība šādām ģimenēm nav tik liela, lai palīdzētu pilnībā nodrošināt nepieciešamo aprīkojumu, palīdzības apjoms katrā pašvaldībā atšķiras. Neredzīgais Georgs kopā ar mammu Aiviju Bārdu realizē ideju par moduļu mājām, kuras viegli pielāgot invalīdu vajadzībām.
Pieredze ratiņkrēslā: vides pieejamība Latvijā uzlabojas, bet vēl jāpiestrādā
Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir laba un kļūst vēl labāka, bet joprojām pie tā būtu jāpiestrādā, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” vērtēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Pieejamības projekta vadītāja Lība Bērziņa, kura ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā.
Mūžīgi iesprostoti. Vairāk nekā puse cilvēku ratiņkrēslos Latvijā netiek ārā no mājām
Pandēmija mums iemācīja, kas ir mājsēde. Bet Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem būt iesprostotiem mājās ir pastāvīga realitāte jau sen. Un tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Ne valstij, ne pašvaldībai nav pienākuma pielāgot mājokļus invalīdiem. Jaunajos projektos dzīvokļiem vajadzētu būt pieejamiem visiem, bet arī tas ne vienmēr notiek. Kāpēc mēs ignorējam cilvēkus ar invaliditāti?

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt