Vai ģimenes ārsts pieejams ikvienam? Vietām prakses pārpildītas; mediķi – noveco

Uz šī gada 1.aprīli Latvijā ar Nacionālo veselības dienestu līgumi noslēgti 1275 ģimenes ārstiem. Teju trešdaļai šo ārstu ir jau sasniegts pensijas vecums, bet gandrīz katram desmitajam - vairāk nekā 70 gadu. Līdz ar to šie mediķi jebkurā brīdī var pārtraukt praksi, un tiks zaudēti daudzi speciālisti. Piemēram, Skrīveru novadā ir divi ģimenes ārsti – vienam ir jau vismaz 63 gadi, otram - vismaz 70. Bet Kandavas novadā visiem četriem ģimenes ārstiem ir vismaz 63 gadu.

Ģimenes ārsti Latvijā – pārāk maz un novecoKristaps Feldmanis

    Ģimenes ārsti visā Latvijā nav vienlīdz pieejami. Lai arī vidējais ģimenes ārsta prakses lielums Latvijā, kas ir 1557 pacienti praksē, nav kliedzošs rādītājs, tomēr redzams – atsevišķās vietās vienu ģimenes medicīnas speciālistu dala daudzkārt lielāks iedzīvotāju skaits.

    Kuplākās prakses – Vidzemē

    Veselības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka Latvijā ir piecas ģimenes ārstu prakses, kurās ir vairāk nekā 4000 pacientu. Pirmajā un otrajā vietā attiecīgi ar 6382 un 6082 pacientiem ir ģimenes ārsta prakses Vidzemē: Cēsu novadā, kā arī Valmierā un Burtnieku novadā.

    Vidzemē arī kopumā ir lielākas ģimenes ārstu prakses – puse no 10 lielākajām praksēm atrodas tieši tur.

    Taču daudz iedzīvotāju pie viena ģimenes ārsta nav tikai lauku realitāte. Arī Rīgā ir ģimenes ārsta prakses ar daudziem pacientiem. Piemēram, trešā lielākā prakse Latvijā ar teju 4400 pacientiem ir Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā.

    2019.gada decembra dati, kuros līdz šim varētu būt notikušas atsevišķas izmaiņas:

    Tikmēr 19 vietās visā Latvijā nav ģimenes ārsta, proti, vieta ir vakanta. Iepazīstoties ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju, rēķināms –

    viens no novadiem, kurā ir visvairāk iedzīvotāju uz vienu novadā esošo ģimenes ārstu, ir Engures novads.

    Dienesta sniegtā informācija liecina, ka tur ir 3686 iedzīvotāji uz vienu ārstu.

    Smārdē par nepieejamību nesūdzas

    Latvijas Radio devās uz Engures novada Smārdi un Lapmežciemu, lai ar iedzīvotājiem pārrunātu esošo situāciju un to, vai tikt pie ģimenes ārsta ir tik viegli. Smārdē sastaptie iedzīvotāji gan ar ārstu pieejamību ir apmierināti.

    “Es ļoti maz eju pie dakteriem, tāpēc es nezinu par problēmām, tiešām. (..) Man ir viena nepieciešamība – man vajag izrakstīt acu zāles un osteoporozes zāles. Un es viņai piezvanu un aizeju uz aptieku.”

    “Principā, pirms vizītes piezvanot, piesaka vajadzīgo laiku. Pēc idejas nekādas problēmas nav pie ārsta tikt. Ģimenes ārste diezgan atsaucīga. Ja viņai piezvana, ar viņu sarunā, tad viņa atbrauc.”

    “Nevarētu teikt, ka to izjūt tā briesmīgi. Pie ārsta tiekam, esam uzklausīti, un sūta arī mūs visur, ja ir vajadzība. Man sūdzību nav. Vienīgi tas, ka transporta jau nav, jābrauc ar savu transportu. Bet mums ir ārstiem ārsta palīgi, kas brauc uz mājām, sistēmas liek un visu ko.”

    “Man līdz šim nekādas problēmas nav sagādātas. Ja bijusi vajadzība, tad absolūti nekādu problēmu nav bijis.”

    Lapmežciemā viedokļi dalās

    Tikmēr citā Engures novada galā – Lapmežciemā – viedokļi dalās. Kāds problēmas nesaskata, bet cits lielo prakšu dēļ pierakstījies pie ģimenes ārsta citā novadā.

    “Es domāju, ka pilnīgi nekādas problēmas. Es jau vairāk nekā 20 gadus šeit dzīvoju, un man nekad nav bijušas problēmas tikt pie ģimenes ārsta. Pilnīgi neuzskatu, ka tur ir problēmas tikt. Jā, protams, ir akūtās stundas, kad ir rīta cēlieni, un tad ir vairāk cilvēki, bet mēs jau neviens nevaram paredzēt, kad mums šodien paliek slikti vai rīt paliks slikti un, kad ir jāvēršas [pie ģimenes ārsta]. Un, ja nu akurāt ir tā, ka tur ir liela rinda, var jebkurā brīdī piezvanīt un pajautāt, kā man rīkoties, ko man iedzert vai kaut kā tā.”

    “Es izdarīju ļoti vienkārši – es eju pie ģimenes ārstes Jūrmalā. Jo rēķinoties ar cilvēku daudzumu, kas konkrētajai ģimenes ārstei, kas Lapmežciemā, tad man izdevīgāk iet uz Kauguriem. Mana vīra māte visu laiku gāja pie viņas [Lapmežciema ģimenes ārstes] un arī mainīja nostāju un aizgāja uz Jūrmalu pie manas ģimenes ārstes. Ne tikai ar gaidīšanas laiks. Ir viens ārsts un ir, kā ir...”

    Atrast jaunus ārstus grūti

    Engures novada domes priekšsēdētājs Normunds Važa (Nacionālā apvienība) gan arī norāda – tā kā novads atrodas samērā tuvu Rīgai, daļa iedzīvotāju izvēlējušies sev speciālistu ārpus novada. Tādēļ reālie skaitļi varētu būt mazāki. Jebkurā gadījumā Važa uzskata, ka novadā ģimenes ārstu skaits pašlaik ir pietiekošs.

    Vienlaikus viņš atzīst, ka nepieciešamības gadījumā atrast jaunu speciālistu ir izaicinājums: “Īstenībā atrast ir baigā problēma. Bet mēs esam Engurē pēdējā laikā investējuši, lai telpas daudz maz pēc kaut kā izskatās, lai tās ir mūsdienīgas. Es domāju, ka viens ir tas, ka iedzīvotāju blīvums ir pietiekams, lai dakteri varētu nodrošināt sev pusotru tūkstoti un vairāk to cilvēku. Ja man vaicā, vai dakteri ir pietiekami, tad jā.

    Droši vien mūsu gadījumā mūs paglābj Rīgas tuvums. Divi dakteri ir atnākuši no Rīgas, un tur arī fiziski dzīvo.

    Braukā katru dienu. Droši vien, ja tā problēma ir kaut kur tālāk, kur blīvums ir četri cilvēki uz kvadrātkilometru, es domāju, ka tā ir reāla problēma. No pašvaldības ir jānāk pretī. Tas, ko mums īsti ar likumu neļauj darīt, kaut kādas telpas sakārtot, piemēram. Ja to nedarīs, tad laukos vispār nebūs neviena daktera, es uzskatu.”

    No viena novada uz citu

    Pašlaik ģimenes ārsti no Engures novada pat dodas palīdzēt iedzīvotājiem citos novados. Piemēram, ģimenes ārste no Engures dodas uz Jaunpili, kurā citu ģimenes ārstu, kas strādātu uz vietas, nemaz nav.

    Palīdzēt citiem novadiem ar ģimenes ārstiem pienākuma nav. Veselības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka ģimenes ārsts var atteikties reģistrēt pacientus, kas atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas, vai ja ģimenes ārstam ir pilna prakse, kas ir 800 bērni vai 1800 pieaugušie.

    Pilnas ir 56% no visām ģimenes ārsta praksēm.

    Pilnā praksē gan tāpat jāuzņem, piemēram, ārsta pamata teritorijā dzīvojošie vai pacientu bērni. Savukārt, ja prakse pārsniedz 2400 pacientu, tad praksē obligāti jābūt ārsta palīgam, ja vien praksē netiek nodarbināts ārsts rezidents. Tāpat praksē jābūt atsevišķai telpai, kurā atbilstoši savai kompetencei pakalpojumus sniedz pārējie praksē nodarbinātie speciālisti.

    Ārsti kļūst vecāki

    Bet ne tikai pieejamība ir problēma. Arī ģimenes medicīnas speciālistu novecošanās, kas gan arī cieši saistīta ar pieejamību. Par to liecina Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta dati. Ņemot vērā ģimenes ārstu praksēs strādājošos ģimenes ārstus, kuru vecums šogad sasniegs 63 gadus,

    Auces, Skrīveru, Kandavas, Riebiņu un Baldones novados pastāv risks, ka varētu pasliktināties primāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

    Tikmēr Aknīstes, Skrīveru un Neretas novados puse ģimenes ārstu jau sasnieguši 70 gadu vecumu.

    Ģimenes ārste Ārija Ancāne šomēnes atzīmēs savu 67. dzimšanas dienu un gatavojas šogad gaidāmajai resertifikācijai. Viņa ir ģimenes ārste Baldones novadā. Šajā novadā kopumā ir četri ģimenes ārsti, no kuriem trīs – pensijas vecumā.

    Ancāne gan pašlaik neplāno doties pelnītajā atpūtā: “Pirmkārt, veselības stāvoklis atļauj to darīt. Otrkārt, spēju vēl veikt šo darbu. Pacientu man ir salīdzinoši vairāk nekā citiem ārstiem, un varbūt tāpēc arī slodze ir lielāka. Bet mana priekšrocība ir, ka man ir SIA, man nav privātprakse. Es neesmu pašnodarbinātā. Un SIA dod priekšrocību – es varu pieņemt darbā.

    Esmu dzīvei sagatavojusi trīs labus rezidentus, un vismaz viena no viņām ir izteikusi varbūtību, ka viņa varētu strādāt šeit.

    Es domāju, ka es to nokārtošu pati. Es tā domāju. Bez valsts iejaukšanās. Es vienkārši pieņemšu darbā ģimenes ārstu.”

    Arī Baldones novada pašvaldības izpilddirektore Tatjana Tihoņenko sakās – novadā seko situācijai un jau laikus cenšas meklēt iespējamos vecāko kolēģu aizstājējus. “Es uzskatu, ka ar to nebūtu problēmu, jo par to tiek laicīgi runāts. Protams, pašvaldība varētu veikt pārrunas ar trijiem ģimenes ārstiem, kuri ir pensijas vecumā, lai arī saprastu, kādi ir viņu plāni attiecībā uz došanos pensijā un kā mēs kopīgi varētu nodrošināt gadījumā, ja kāda daktere dodas pensijā, ģimenes ārstu tā vietā.

    Jo situācija ir tāda, ka tiešām jebkurā brīdī kāds no ārstiem var pieņemt lēmumu doties pensijā,” saka Tihoņenko.

    Izolēti, infrastruktūra un lielās prakses

    Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska uzskata, ka problēmas ir gan ar ģimenes ārstu pieejamību, gan novecošanos. “Reģionos ir lielas problēmas ar ģimenes ārstu trūkumu. Iemesli ir dažādi. Pirmkārt,

    lauku ģimenes ārstu darbs ir specifisks, nedaudz atšķirīgs no kolēģu darba pilsētās.

    Viens no kritērijiem, ka ģimenes ārsts ar savu komandu laukos ir izolēti. Un tā ir visas pasaules lauku ģimenes ārstu iezīme, ka viņiem ir jāuzņemas lielāka atbildība, vairāk darbu pašiem jāzina. Bet galvenais – liela daļa jauno ģimenes ārstu negrib iet uz reģioniem, jo tā infrastruktūra, ko piedāvā Rīga, ir ļoti atšķirīga. Un tā tas ir arī daudzās citās pasaules valstīs, pilsētās un laukos,” skaidro Kozlovska.

    Kozlovska gan arī nesaka, ka nekāda atbalsta nav no ministrijas. Esot pieejami dažādi, tostarp Eiropas Savienības projekti, kas palīdz attīstīt šo nozari laukos.

    Tikmēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide kā ģimenes ārsta pieejamības traucēkli min pārlieku lielās ārsta prakses. Tas ietekmē arī kvalitāti, bet nereti, īpaši laukos nav citas iespējas.

    “Ideāli būtu, ja būtu ģimenes ārstam 1500 [pacienti]. Kāpēc tik daudz vienam ģimenes ārstam lauku reģionos? Tas noteikti ir saistīts ar to, ka tur ir viens ģimenes ārsts un tur visi ir spiesti reģistrēties. Rīgā vairāk pacienti grib reģistrēties, jo varbūt tas ir labs ārsts, un ārsts tikai piereģistrē. Bet, protams, ja ir lielas prakses, pie 3000, tad ir jāšaubās, vai šis ģimenes ārsts spēj visus pacientus kvalitatīvi apkalpot,” saka Veide.

    Kāds ir risinājums?

    Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska norādīja, ka ģimenes ārsta praksēs teorētiski skaitu var ierobežot, nosakot pēc kāda pacientu skaita praksei tiek piešķirts regresa koeficients. Proti, praksei pārāk daudz pacienti būtu neizdevīgi.

    Tomēr konkrētajā situācijā tas nav iespējams, jo vienkārši nav izvēles – īpaši laukos ārstu skaits ir nepietiekošs. Un tad daļai iedzīvotāju nāktos palikt bez šī veselības aprūpes speciālista.

    Arī Veselības ministrijā atzīst – novecošanās un pieejamība ir problēmas, kuras jārisina. Protams, viens no galvenajiem rīkiem ir finansējums. “Problēma ar pieejamību ir gan laukos, gan arī pilsētā. Ir divi aspekti: lielās prakses un arī ģimenes ārstu novecošanās. Šie aspekti ir kopā jāskatās, jo

    tur, kur ir lielas prakses, tās veidojas, ja ģimenes ārsts aiziet pensijā un viņa vietā neviena nav.

    Un arī diezgan liels ir to ģimenes ārstu īpatsvars, kuru vecums ir 63 gadi un vairāk,” norāda Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane.

    Būmane arī skaidro, ka ministrijā paredzēts detalizētāk analizēt ģimenes ārsta darba prakses organizāciju, lai saprastu, kas ir tie pienākumi, kurus no ģimenes ārsta pleciem varētu pārlikt uz pārējo komandu, kas praksē strādā. Ministrijā cer, ka tas gan mazinātu slodzi, gan arī ļautu celt kvalitāti.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ziņu analīze
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti