Teritoriālās reformas mērķi aizvien nesasniegti

Kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi mocītā teritoriālā reforma pirms pieciem gadiem noslēdzās ar izveidotiem 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Reformas mērķi bija daudzsološi - augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija. Tagad, pēc pieciem gadiem, secinājumi par reformas ieguvumiem un zaudējumiem ir tikpat samocīti kā novadu ieviešanas gaita. Rezultātā ir izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķiras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk un bezdarbs daudzviet aug.

Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas darbus likumdevējs aizsāka jau drīz pēc valsts neatkarības atgūšanas. Visbeidzot 2008.gada nogalē Saeima ilgā un epitetiem bagātā sēdē tomēr ar nelielu balsu pārsvaru nolēma pieņemt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Līdz ar to pirms pieciem gadiem vēlētājiem vietējā vara nu bija jāizvēlas ne vairs pustūkstotim pašvaldību, bet gan 118, no tiem 109 novados un deviņās republikas pilsētās. Tā kā pagasti uz labprātīgu apvienošanos nebija pierunājami, lielākajai daļai to nācās darīt brīvprātīgā piespiedu kārtā. Valsts par katrām pagastu precībām arī deva 200 tūkstošus latu.

Tā laika pašvaldību lietu ministrs tautpartijietis Edgars Zalāns, kam reformas bija jāaizved līdz finālam un kas pēc četru gadu pauzes ārpus politikas nu atkal uz to pošas, tagad ar paveikto ir gandarīts: «Nav noticis nekas no tā, ar ko baidīja sabiedrību. Pareizāk sakot, ir notikušas lietas, bet tām nav nekāda sakara ar reformu. Piemēram, mazo skolu slēgšana. Tas nenotika reformas dēļ, bet tāpēc, ka vienkārši samazinās iedzīvotāju skaits. Tieši pretēji - lielie novadi faktiski vēl kādu laiku pēc tam, kad skola būtu jāslēdz, pieņēma politisku lēmumu un to skolu izvilka.

Skaidrs arī tas, ka, izveidojot lielos novadus, tiem ir bijis vieglāk pārvarēt krīzi.»

Joprojām mazi novadi un katrs cīnās par sevi

Pusotru gadu pēc novadu izveides Saeimai gan nācās administratīvo teritoriju likumu grozīt, jo nesamierināmi strīdi bija pārņēmuši Rojas novada politisko dzīvi. Tādējādi novads tika sadalīts divos - Mērsragā un Rojā. Arī šo gadījumu tā laika ministrs nesauc par savu neveiksmi.

Tādējādi izveidotais Mērsraga novads pievienojās to 29 novadu pulkam, kas nemaz neatbilst likumā noteiktajam vismaz 4000 iedzīvotāju skaitam.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pat trešā daļa visu valsts novadu ir ar pārāk mazu iedzīvotāju skaitu.

Savukārt Jēkabpils un Valmiera šā iemesla dēļ pēc būtības neatbilst republikas pilsētu statusam.

Tagadējais pašvaldību lietu ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) teritoriālajā reformā saskata tikai vienu trūkumu - vairs nav reģionu cilvēku Saeimā, visu nosaka rīdzinieki, tādēļ pieejamie resursi nu koncentrējas galvaspilsētā. 

Tā ir ļoti liela problēma - novadi joprojām ir maziņi, katrs cīnās par sevi,» saka ministrs.

«Nav tā, ka viens par visiem un visi par vienu. Novadi ir apdzīvotas vietas, bet reģioni ir zaudējuši savu ietekmi parlamentā, kur lielākā daļa ir no Rīgas un Pierīgas. Tas ir neveselīgi reģionālajai attīstībai,» par reformu piecgadi izsakās Naudiņš.

Mudina turpināt apvienošanos

Uz mazo novadu būtisko īpatsvaru jau pirms gada savā vērtējumā norādīja pašvaldību lietu ministrijas uzaicinātie neatkarīgie eksperti. Darba grupas vadītājs Jānis Endziņš no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras secina, ka lielākas pašvaldības proporcionāli mazāk tērē pašu administrācijas uzturēšanai. Tās arī var atļauties algot gudrākus prātus un tāpēc strādāt efektīvāk. Endziņš saka - mazajām pašvaldībām jāturpina apvienošanās process.

Tomēr, lai iesēdējušos pašvaldību vadītājus uz to pamudinātu, jārada motivācijas sistēma.

«Ir jārada finanšu instrumenti, lai pašvaldības būtu ieinteresētas finansiāli un legāli veicināt biznesu,» norāda Endziņš.

«Pašlaik pašvaldībām tiek daļa no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, arī nekustamā īpašuma nodoklis, bet no biznesa nodokļiem pašvaldībām nekā nav. Līdz ar to ir situācijas, ka viena pašvaldība iegulda biznesa infrastruktūras izveidē, bet cilvēki, kas tur strādā, dzīvo un nodokļus maksā citai pašvaldībai. Turklāt pašvaldības, kas labāk pelna, vēl beigās tiek sodītas, jo finanšu izlīdzināšanas fonds tām paņem nost. Šī solidaritāte neveicina mazās pašvaldības domāt par biznesa vidi.»  

Daļēji Endziņam piekrīt Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktore Solvita Zvidriņa. Viņas vadībā izstrādāts tā sauktais reģionālās attīstības indikatora modulis. Ja valdība otrdien akceptēs gadu Ministru kabinetā noturētos noteikumus, drīzumā šī internetā lietojamā informācijas sistēma būs pieejama ikvienam. Tā ērti ļauj salīdzināt dažādu pašvaldību attīstību pēc noteiktiem rādītājiem - dzimstība un mirstība, nodarbinātība un izglītība, pensijas apmēri, pašvaldību budžetu izdevumi, piesaistītās investīcijas un virkne citu datu.

Taču neviens no rādītājiem neapliecina, ka pašvaldības teritorijas izmērs būtu iemesls sliktiem vai izciliem sociāli ekonomiskās attīstības rezultātiem, secina reģionālās attīstības aģentūras direktore Zvidriņa.

Tomēr arī citi teorētiskie rādītāji neļauj saprast, vai reforma nākusi par labu vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, Mērsraga novads pēdējo piecu gadu laikā uz katru savu iedzīvotāju piesaistījis tikai nepilnus desmit eiro fondu naudas. Šajā ziņā līderis ar vairāk par 2200 eiro uz cilvēku ir Valkas novads, taču diez vai varētu secināt, ka valcēnieši tāpēc dzīvo labāk. Turklāt rūpnieku pārstāvis Jānis Endziņš Mērsragu pat slavē par ekonomisko izrāvienu un daudz jaunām darbavietām.

Kardinālu teritoriālās reformas turpinājumu neplāno

Ne pašvaldību lietu ministrija, ne likumdevējs pagaidām neplāno kardinālu teritoriālās reformas turpinājumu. Reģionālās attīstības ministrija uz Saeimu aizgājusi vien ar priekšlikumu, ka pašvaldībām jāļauj apvienoties pašām, ja tās grib. Taču diez vai tā sanāks, jau tagad secina Saeimas Pašvaldību komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņas centrs").

«Tā objektīvā vēlme apvienoties vai nē ir diezgan subjektīva. Te ir cilvēciskie un ambīciju faktori. Tas savu lomu spēlēja jau pirmajā reformu posmā, jo neviens pagastvecis negribēja pārtapt par ierindas deputātu, jo līdz tam bija saimnieks savā pagastā,» saka Dolgopolovs. Viņš piebilst - pašvaldības būtu motivētas apvienoties, ja finanšu izlīdzināšanas fonda funkcijas pārņemtu valsts. Tā arī kontrolētu, cik katrai pašvaldībai nepieciešams pamata funkciju īstenošanai. Citādi, kā vērtē Dolgopolovs, «ja nauda ir, kā to var atstāt neizlietotu».

Pašvaldību vadītāji teritoriālo reformu visā valstī kopumā un katra reģiona līmenī aptaujā novērtējuši negatīvi.

Taču novadu šefi arī atzinuši, ka pašu valdītajās pašvaldībās pārmaiņas nākušas par labu. Pašreizējā situācija gan neliecina, ka reformu mērķi sasniegti un iedzīvotāji gavilētu par labu dzīvi reģionos. Tādēļ, visticamāk, jau tuvākajā nākotnē nu jau pie reformas reformēšanas nāksies atgriezties vēlreiz un jau ar daudz stingrāku roku. Tam gan nepieciešama politiskā griba, nosaka Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Gan iepriekšējie nozares ministri, gan uzņēmējdarbības vides pārstāvji gribētu redzēt ne tikai izmaiņas nodokļu un pašvaldību pabalstīšanas politikā.

Aptaujātie eksperti arī uzsver, ka daļa pašvaldību pārvērtušās par sava veida hercogistēm, kur izpratne par demokrātiju un lietderīgiem iekasēto nodokļu tēriņiem ir stipri apšaubāma.

Savukārt tas neveicina nedz veselīgu uzņēmējdarbības vidi, nedz iedzīvotājos vēlmi palikt novadā vai pilsētā, lai cik tie būtu lieli. Nozares ministrs Naudiņš pašvaldību autonomajā varā iejaukties negrasās - viņam esot labi tā, kā ir.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti