Piektdien Sočos startēs Ziemas olimpiskās spēles. To sagatavošana izcēlusies ar vairākiem skandāliem gan saistībā ar iespējamo līdzekļu izsaimniekošanu nepieredzēti lielos apmēros, gan augsto korupcijas līmeni. Tāpat Soču olimpiāde aktualizējusi diskusijas par cilvēktiesību pārkāpumiem un drošības situāciju Krievijā.
Putins: Spēles palīdzēs attīstīt dienvidu reģionu
Ziemas spēles subtropos. Putina spēles. Tieši ar šādiem apzīmējumiem bieži vien tiek raksturotas gaidāmās ziemas olimpiskās spēles Sočos, kas tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no iecienītākajiem vasaras atpūtas kūrortiem. Izvēlētās vietas dēļ vien daudziem radusies virkne pamatīgu jautājumu, vai pats Soču izvēles process ir bijis godīgs, vai Starptautiskās Olimpiskās komitejas balsojums ir bijis godīgs un kas tieši pamudinājis rīkot ziemas spēles vietā, kur sacensību norises laikā tiek prognozēti plus 15 grādi.
Ne reizi vien tiek uzsvērts, ka Sočus kā potenciālo olimpiādes norises vietu izvēlējies tieši Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un olimpiādi var uzskatīt par savdabīgu Putina pieminekli pašam sev.
Kā pavisam nesen vienā no savām publikācijām norādīja amerikāņu izdevums "Huffington Post", Soči faktiski ir kļuvuši par Putina nākamo "Sankt Vladimirburgu", un no šo spēļu iznākuma būs atkarīga arī paša Putina turpmākā politiskā vara.
Kā atzinis Putins, protams, Krievijā ir daudz citu vietu, kas ziemas sporta veidiem būtu daudz piemērotāki, taču, varētu rasties otra galējība - šeit sportistiem varētu būt par aukstu. Tāpēc arī esot izlemts rīkot olimpiādi "maigas ziemas" apstākļos. Turklāt, pēc Krievijas prezidenta vārdiem, Soču olimpiskais projekts ir jāskatās daudz plašākā kontekstā.
"Jau kopš 2006.-2007. gada mēs plānojām attīstīt Lielos Sočus un visus valsts dienvidus. Mēs vienkārši izmantojam olimpiādes iespējas, lai īstenotu šos valsts nozīmes uzdevumus. Tas, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja mums uzticēja Olimpisko spēļu rīkošanu, tikai radīja papildus iespējas sakoncentrēt finanšu un administratīvos resursus reģiona attīstībai. Tas tiešām bija galvenais uzdevums - attīstīt infrastruktūru, vides aizsardzību, transportu, sporta infrastruktūru. Mēs to izdarījām un tas ir pats galvenais."
Sočos – visu laiku dārgākās Ziemas spēles
Milzīgie izdevumi, kas atvēlēti Soču olimpisko spēļu rīkošanai, piesaistījuši ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu mediju uzmanību. Sākotnējās aplēses liecina, ka šīs būs visu laiku dārgākās Ziemas olimpiskās spēles, kuras izmaksās vairāk nekā 50 miljardus dolāru jeb pusotru triljonu krievu rubļu. Tas ir vairāk, nekā bijis nepieciešams visu iepriekšējo ziemas olimpisko spēļu rīkošanai kopā.
Viens no aktīvākajiem cīnītājiem pret milzīgo korupciju olimpisko objektu celšanas laikā ir pazīstamais blogeris un jurists Aleksejs Navaļnijs un viņa vadītais Fonds cīņai pret korupciju. Pēc Navaļnija vārdiem, Putina apgalvojumi par visa Krievijas dienvidu reģiona attīstības plāniem nav īsti pamatoti:
"Visi žonglē ar skaitļiem. Pusotrs triljons rubļu olimpiādei kopumā ir summa, kas izskanējusi jau iepriekš, un neviens to īpaši neapstrīd. Mēs to tikai esam pilnīgi galīgi apstiprinājuši. Bet Putins cenšas visus nedaudz apmānīt, sakot - skatīsimies uz sporta objektu izmaksām atsevišķi un visu pārējo atsevišķi. Tā, piemēram, sporta objektiem ir iztērēti vien aptuveni 100 miljardi, bet viss pārējais ir Soču attīstībai. Tie ir absolūti meli. Ja tiek celts olimpiskais ciemats, mediju centrs vai dzelzceļš no Adleras uz "Krasnaju Poļanu", tie acīmredzot tiek celti tikai olimpiādei. Līdz ar to ir ciniski šajās izmaksās atspoguļot tikai pašu stadionu izmaksas."
Šeit vietā ir pieminēt dažus interesantus skaitļus, kurus dažādi aktīvisti aprēķinājuši, pētot olimpisko celtņu izmaksas un to mākslīgo sadārdzināšanu. Proti, ticis pētīts, cik celtņu būve izmaksā uz vienu skatītāju, salīdzinot ar citu iepriekšējo olimpiāžu pieredzi. Un rezultāti ir patiešām pārsteidzoši. Piemēram, centrālā stadiona izmaksas uz vienu cilvēki ir aptuveni 19,5 tūkstoši dolāru, kamēr citur pasaulē vidēji šī summa ir trīs reizes mazāka. Ledus arēnā, kur notiks hokeja spēles, šī cena ir 25,2 tūkstoši, kamēr citur pasaulē - 11 tūkstoši. Taču visiespaidīgākās ir tramplīnlēkšanas sacensību norises vietas celtniecības cenas. Šeit summa sasniedz 36 tūkstošus dolāru uz skatītāju, kamēr iepriekšējās olimpiādēs summa ir bijusi desmit reizes mazāka jeb 3,4 tūkstoši.
Lai arī Krievijas varas iestādes apgalvo, ka projektam izdevies piesaistīt milzīgus privātos līdzekļus, Aleksejs Navaļnijs šim viedoklim nepiekrīt:
"Mēs esam aprēķinājuši, ka privātās naudas šeit nav vairāk par 4-%. Pārējā nauda, kuru it kā ieguldījuši privātie oligarhi, patiesībā ir valsts līdzekļi, kas nāk no valstij piederošās "Vņešekonombankas". Ir zināms, ka oligarhi no šīs bankas ir ņēmuši kredītus, uzcēluši trīsreiz dārgākas celtnes, un ir skaidri saprotams, ka šos kredītus atdot neizdosies. Šos kredītus dzēsīs finanšu ministrija no mūsu nodokļiem."
Korupcija un Putinam pietuvināto personu kabatas
Gan Aleksejs Navaļnijs, gan otrs aktīvākais Putina kritiķis Boriss Ņemcovs apgalvo, ka lielākā daļa no olimpisko objektu un infrastruktūras celtniecībai atvēlētajiem līdzekļiem ir aizgājusi Putinam pietuvināto personu kabatās un to apstiprinot daudzi dokumenti. Taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsver, ka reālu pierādījumu šādiem apgalvojumiem nav:
"Kas ir koruptīvas darbības? Tā ir valsts līdzekļu izsaimniekošana ar valsts ierēdņu starpniecību. Ja kādam ir šāda informācija, es lūdzu - nododiet mums šos datus un mēs jums būsim ļoti pateicīgi. Pagaidām, nekā vairāk par runām mums nekas netiek iesniegts. Mēs saprotam, zinām un pat esam pie tā ieraduši, ka vienmēr ir kādi spēki, kas pret visu cīnās. Arī pret olimpisko projektu. Es nezinu, kāpēc tas notiek… varbūt viņiem kāds pāri nodarījis dzīvē? Taču ja ir objektīvi dati - lūdzu dodiet tos mums, cik vien ātri iespējams."
Pagājušā gada sākumā Boriss Ņemcovs bija viens no tiem, kurš paziņoja, ka iespējamajos korupcijas skandālos varētu būt iesaistīts arī bijušais Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Žaks Roge. Tieši tāpēc arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas amatpersonu kritika par nekvalitatīvo gatavošanos spēlēm ir bijusi visai maiga.
Putins sola gejus nediskriminēt
Taču korupcija spēļu sagatavošanas laikā ir tikai viens no aspektiem, kuram pievērsušies starptautiskie mediji. Pagājušajā gadā plašu rezonansi izraisīja Krievijā pieņemtie likumi par homoseksuālisma propagandas aizliegumu, kas lieka bažīties par iespējamo geju diskrimināciju Soču spēļu laikā. Krievijas amatpersonas gan šādas apsūdzības noliedza, turklāt šī gada sākumā pat tika pieņemts lēmums atļaut spēļu laikā Sočos rīkot dažādas publiskas akcijas. Boriss Ņemcovs intervijā televīzijas kanālam "Dožģ" gan skaidro, ka protesta akcijas saskaņošana Sočos būs daudz sarežģītāka nekā, piemēram, Maskavā, jo būs nepieciešams iegūt pilsētas mēra, policijas un Federālā drošības dienesta atļaujas. Kā pieļauj Ņemcovs, iespējams, ārvalstu aktīvistiem šādas atļaujas arī tiks sniegtas, taču ne vietējiem, kuri varētu paust neapmierinātību ar neērtībām, kas jāpiedzīvo spēļu dēļ:
"Ja ārvalstu pilsoņi, piemēram, homoseksuālistu kustības aktīvisti, vai kādi citi paprasīs atļauju pilsētas mēram un policijai, viņiem varbūt atļaus sarīkot kādu akciju. Taču tā ir tīrākā klaunāde. Protams, ka nekādu nopietnu akciju nebūs. Kaut arī Sočos lielākās problēmas ir nevis ar iebraucējiem, bet gan vietējiem iedzīvotājiem. Tur galvenās ir komunālās problēmas. Vietējie iedzīvotāji ir sašutuši, ka visiem būs svētki, bet viņiem katastrofa un traģēdija. Tāpat ir daudz cilvēku, kuriem olimpisko objektu celtniecībā netika maksātas algas. Es nedomāju, ka šiem cilvēkiem, kuriem tiek atslēgta elektrība, netiek maksātas algas kāds jebkādas atļaujas izsniegs. Kas attiecas uz homoseksuālistiem, acīmredzot, lai izrādītu toleranci, Putins dos rīkojumu šādas atļaujas izsniegt. Taču faktiski, prezidenta rīkojuma atļaut rīkot mītiņus jebkādu manifestāciju rīkošanu tieši pretēji - aizliedz."
Jautājums par cilvēktiesībām, protams, ir aktuāls, turklāt par to visbiežāk satraucas Rietumos. Taču ir kāds aspekts, kas satrauc pilnīgi visus. Un tā ir drošība.
Drošība spēlēs rada bažas visiem
Tā kā Soči atrodas blakus nemierīgajam Kaukāza reģionam, drošība faktiski ir arī Krievijas prestiža jautājums. Īpaši pēc pagājušā gada nogalē no Sočiem salīdzinoši netālu esošajā Volgogradā notikušajiem teroristu uzbrukumiem, kā arī čečenu teroristu aicinājumiem veikt uzbrukumus olimpiādes laikā. Ar šādu aicinājumu vēl pagājušā gada jūlijā klajā nāca viens no bēdīgi slavenajiem čečenu kaujinieku līderiem Doku Umarovs.
Krievijas varas iestāžu reakcija uz šādiem paziņojumiem, protams, ir bijusi gan stingra, gan pietiekami ciniska. To apliecina kaut vai šie blakus esošās Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova izteikumi:
"Pēc mūsu informācijas Doku Umarovs jau sen ir miris. Mēs visi kopā vienkārši meklējam viņa līķi, un tas, kurš to atradīs, būs īsts varonis. No Umarova nekādu draudu Čečenijai vai čečenu tautai nav. Visa čečenu tauta zina, ka viņš ir tautas, islāma un visas cilvēces ienaidnieks. Mēs turpinām rīkot dažādus pasākumus, un nekādu draudu par viņa esamību nav. Es domāju, ka labāk būs, ja mēs atradīsim viņa līķi. Ja neatradīsim, tad mūsu uzdevums būs viņu padarīt par līķi, jo citādi nevar būt."
Ja runā par drošības pasākumiem, tad, protams, Krievija tos ir uztvērusi ļoti nopietni un, kā dažreiz uzskata Rietumos, pat pārāk nopietni. Soči faktiski ir pārvērsti par slēgtu pilsētu, kurā iekļūt var tikai ar īpašām atļaujām. Pat sporta spēļu apmeklētājiem nepieciešama īpaša reģistrācija. Pilsētā aktīvu darbību ir izvērsis federālais Drošības dienests, sekojot gan interneta datu plūsmai, gan uzraugot mobilo telefonu sakarus. Piemēram, norvēģu sporta faniem un pašiem sportistiem pat ieteikts pēc atgriešanās Norvēģijā savus telefonus vienkārši izmest. Sočos patrulē un par drošību rūpējas arī 40 tūkstoši policistu un 30 tūkstoši karavīru, turklāt papildus tiek izmantotas arī modernākās novērošanas tehnoloģijas.
Taču kā norāda ASV stratēģisko un starptautisko pētījumu centra pārstāvis, Krievijas un Eirāzijas programmas vadītājs Endrjū Kačins, par spīti šiem drošības pasākumiem, iespējamos uzbrukumus prognozēt faktiski ir nereāli:
"Kādi uzbrukumi pašos Sočos ir iespējami, ir grūti prognozēt. Noteikti, būs grūti atkārtot 2002. gada notikumus, kad Maskavā tika ieņemts teātris ar 800 cilvēkiem. Šādas operācijas īstenošanai nepieciešams liels kaujinieku skaits. Ja kaut kas ir iespējams Sočos, tad tikai atsevišķs terorists pašnāvnieks. Taču nav nepieciešams uzbrukt pašiem Sočiem, lai sasniegtu savus mērķus. Pietiek ar vairākiem uzbrukumiem, kas apmēra ziņā ir līdzīgi Volgogradas sprādzieniem, kaut kur citur Krievijā, lai terorisma līmenis Krievijā un citur pasaulē sasniegtu tādu līmeni, kas apdraudētu pašas olimpiskās spēles."
Pirms dažām dienām tika saņemta informācija, ka Sočos ieradusies kāda čečenu teroriste pašnāvniece. Ir zināms viņas iespējamais vārds un izskats un uzsākta viņas meklēšana. Taču, kā uzskata ASV Diplomātiskās aizsardzības apmācības institūta vadošais eksperts Jans von Gordons, iespējams, potenciālie uzbrucēji jāmeklē pavisam citur:
"Kopš Soču kandidatūra tika apstiprināta, nav šaubu, ka noziedznieki nekavējoties nosūtīja uz turieni savas šūniņas. Tāpēc ir liela iespēja, ka arī organizatoru personāla vidū var būt kāds no iespējamiem teroristiem. Mums pat nav jāmeklē tā dēvētās melnās atraitnes, ko teroristi izmantojuši jau daudzkārt iepriekš. Tikpat labi tā var būt gara, blonda, skaista sieviete ar zilām acīm."
Uz visām rietumnieku apsūdzībām Krievijas puse atbild ar zināmu skepsi, uzsverot, ka Krievijas dienesti dara visu iespējamo, lai draudus novērstu un Rietumnieku panikai nav nekāda pamata. Turklāt, tās galvenais mērķis esot nomelnot Krievijas labo tēlu.
Kādi būs Soči pēc spēlēm?
Lai arī pati Ziemas olimpiāde vēl nemaz nav sākusies, jau tagad visai neskaidrs jautājums ir par to, kas notiks ar Sočiem pēc olimpiskajām spēlēm? Viena no pēdējām idejām ir pārvērst Sočus par spēļu zonu līdzīgi kā Lasvegasā, tādējādi cenšoties atpelnīt infrastruktūrā ieguldītos miljardus dolāru. Jau tagad zināms, ka daļa no objektiem pāries Krasnodaras un Stavropoles apgabalu īpašumā, viens no lielākajiem sponsoriem "Gazprom" pārņems biatlona un slēpošanas kompleksu, bet kalnu slēpošanas komplekss nonāks tā izstrādātāju un attīstītāju īpašumā. Šeit gan jāpiebilst, ka pašlaik reģionu budžetos nav piešķirts finansējums objektu uzturēšanai nākotnē. Arī vairākas investīciju kompānijas ir paziņojušas, ka aizdevumos saņemto naudu tās negatavojas atdot ar pašreizējiem nosacījumiem.
Grūtības var rasties Sočos veiksmīgi attīstīt arī tūrismu, jo jaunuzceltajiem viesnīcu kompleksiem tagad nāksies konkurēt ar daudz lētākajiem piedāvājumiem Melnās jūras otrā krastā - Turcijā. Izskanējis arī piedāvājums piespiest valsts kompānijas savas gadskārtējās valdes sēdes rīkot tieši Sočos.
Ar līdzīgām problēmām var saskarties arī ideja par spēļu zonas izveidi Sočos. Kā zināms, pašlaik Krievijā ar azartspēlēm, ja neskaita loterijas, bukmeikerus un totalizatorus, var nodarboties vien četros attālos reģionos un šis Krievijas valdības projekts jau tiek uzskatīts par izgāzušos. Idejas pretinieki uzskata, ka nedrīkst vienkārši stadionu pārvērst par milzīgu kazino - tam ir jākļūst vismaz par nākamo pasaules brīnumu.
Būtiski ir pieminēt arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas jaunā prezidenta Tomasa Baha pausto viedokli pēc viesošanās olimpiskajā ciematā un sarunām ar sportistiem. Bahs atzinis, ka Soči ir pilnībā gatavi olimpiādei, Krievija māk taisīt šovus un, iespējams, šīs būs labākās Ziemas olimpiskās spēles to vēsturē.
