Panorāma

Krāpšanās ar kases aparātiem

Panorāma

Zolitūdes lietā papildina apsūdzības

Skola kā iespēja: Individuāla pieeja ir iespējama!

«Skola kā iespēja»: Bērni atsaucas radoša skolotāja pieejai

Brīdī, kad 7.a klase pilda uzdevumu, viņu skolotāja Ance fonā ieslēdz mūziku. Bērni tā grib un tā viņiem ir ērtāk.

Ance Jaka klases priekšā ir tikai pašā stundas sākumā. Bērni paši lasa stundas uzdevumu un to, ko šodien mācīsies. „Es atbalstu to, ka stundā strādā skolēni. Es esmu daudz darījusi, stundu gatavojot. Tāpēc man ir laiks katram pieiet klāt individuāli,” ar savu metodi iepazīstina skolotāja.

Ances burvju recepte šādām stundām, kurās grupās vai pa pāriem skolēni apgūst uzdoto vielu, nav nekas slepens. „Pietiek ar mērķu uzstādījumu. Katram pašam ir savs mērķis, un viņi tos atzīmē mērķu lapā,” stāsta Ance.

Sākumā Ances metode klasei nepatika. Bērni spītējās un pārbaudīja skolotāju. Tagad visi iemācījušies strādāt paši.

To, kā veicas ar apgūšanu, katrs skolēns redz īpašā programmā – „Sekotājā”. Katram ir segvārds un pēc krāsas – zaļš – labi, dzeltens – vajadzētu konsultāciju, sarkans – pie skolotājas jāpienāk obligāti – viņš redz savu novērtējumu pēc katra darba. To, kā sapratuši vielu, viņi skolotājai parāda katras stundas beigās pašnovērtējumā. Proti, ar īkšķi: ja tas nolaists uz leju, jāmācās vēl.

„Viņa izdomā ļoti interesantas stundas. Vienmēr cenšas izskaidrot un atkārtot tēmas,” saka skolnieks Raivis. Viņam piebalso Edvards. „Viņa ir vislabākā. Es tikai Ances dēļ nāku uz skolu, jo viņa visus atbalsta,” apgalvo puisis.

Skolotāja ir panākusi vēl kādu nebijušu lietu. Mērķtiecīgi visiem kopā lasot, tagad bērni burtiski saindēti ar lasītprieku. Drīkst ņemt jebkuru grāmatu. Galvenais – lasīt. „Man labāk filmas patika. Un tas, ko Ance izdarīja - jā, tas ir diezgan pārsteidzoši,” atzīst skolniece Laura.

Ance pati uzskata, ka bērnu sekmes uzlabojas tad, ja sadarbojas dažādu priekšmetu skolotāji. „Tas ir liels izaicinājums! Skolotājiem mācīties vienam no otra,” viņa atzīmē.

Tam pilnībā piekrīt arī bijusī “Iespējamās misijas” vadītāja Zane Oliņa. Viņa nešaubās – individuāla pieeja katram bērnam ir iespējama. Turklāt, ja to pieprasa vecāki, skolotājs atsaucas. „Kad sanāk kopā – „Hei, kā tev iet ar Annu un Pēteri? Un ko varam palīdzēt?” Mums kā sabiedrībai ir jāsaņem drosme un jāpasaka skolai, ka tas ir tas [sadarbība, augstāka izglītības kvalitāte], ko sagaidām,” norāda Oliņa.

Stāvot visu stundu klases priekšā, neizdosies nekas. Katram bērnam ir cits temps. Katram cits ritms. Viens saprot, lēni lasot. Otrs – kustībā. Tiem, kam patīk latviešu valoda, Ance Ozolnieku vidusskolā piedāvā žurnālistikas pulciņu. „Ar interešu izglītību var daudz darīt. Tas pats žurnālistikas pulciņš - viņi jau tur mācās valodu. Tas ir tiem, kas var vairāk!” saka Oliņa.

Ances stundas 40 minūtes paskrien ātri. Pēdējos nepabeigtos teikumus pabeigs mājās. Bet parasti viņi bez mājasdarbiem iztiek, jo visu izdara stundā.

 

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti