Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Rio astoņus mēnešus pirms Olimpiādes: pilsētā ir problēmas ar kanalizāciju un notekūdeņiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Dabas aizstāvji un privātpersonas pieprasa mainīt nesen pieņemtos grozījumus Medību likumā

Bailes no pašu bailēm. Jaunā Ķelnes realitāte

REPORTĀŽA no Vācijas: Bailes no pašu bailēm. Jaunā Ķelnes realitāte

Bailes no tā, ka ir bail - tā var raksturot noskaņojumu, kas patlaban valda Ķelnē. Lai gan nav tiešu pierādījumu, kas ļautu sasaistīt bēgļu pieplūdumu ar Jaungada nakts uzbrukumiem, politikā un sabiedrībā tas tomēr tiek saistīts. Bet pret to protestē paši patvēruma meklētāji.

Patvēruma meklētāji: Sīrieši neizdara seksuāla rakstura uzbrukumus

Stacijas laukums pie Ķelnes Doma, kur Jaungada naktī notika uzbrukumi sievietēm, pēdējās nedēļās pārvērties par demonstrāciju vietu. Nesen tur protestēja antiislamizācijas kustība PEGIDA. Nu demonstrāciju sarīkojuši arī bēgļi. “Mēs esam sīrieši. Mēs esam pret vardarbību un seksismu,” tā lasāms uz plakātiem.

"Mēs šeit esam sapulcējušies Jaungada nakts nelāgo notikumu dēļ.

Mēs vēlamies uzrunāt vāciešus un visus citus, lai pateiktu, ka sīrieši nav cilvēki, kas izdara seksuālus noziegumus. Sīrieši nedara šādas briesmīgas lietas. Tas, kas notika Jaungada naktī, ir nepieļaujami. Tie, kas to pastrādāja, jāsoda," skaidro patvēruma meklētājs no Sīrijas Samhars.

Viņš Vācijā ieradies pirms četriem mēnešiem. Jaungada naktī pats bijis Centrālajā stacijā un uzbrukumus redzējis savām acīm. Neesot varējis neko pret uzbrucējiem iesākt. To, kas un no kurienes bija šie cilvēki, to Samhars nezinot. Pēc izskata tie bijuši ārzemnieki. Viņš nevarot apgalvot, ka 100% sīriešu ir eņģeļi: esot gan labi, gan slikti cilvēki. Taču lielākā daļa sīriešu Vācijā meklējot mieru un patvērumu. "Mēs, sīrieši, neuzbrūkam sievietēm. Arī mūsu mājās, Sīrijā, tādas lietas nav pieļaujamas.

Mēs ieradāmies Vācijā, lai rastu mieru un patvērumu, nevis lai nodarbotos ar nejēdzībām un radītu problēmas vāciešiem un Vācijai," pauž Samhars.

Bēgļi, lai izrādītu, ka ir draudzīgi un no viņiem nav jābaidās, garāmgājējiem dala rozes. Ar to veicas grūti. Garāmejošie cilvēki nesaprot, kāpēc tiek sniegti ziedi. Daži nodomā, ka varbūt tas ir triks naudas izmānīšanai. Ar ziedu pušķi rokās, drebinādamās saltajā vējā, stāv arī Hibe ab Aldurima no Sīrijas. Viņa Ķelnē dzīvo jau trešo mēnesi. Kad būs ieguvusi bēgļa statusu, vēlas studēt grafisko dizainu.

Patvēruma meklētāji, ja tādi bijuši uzbrucēju vidū, viņasprāt, jāsūta mājās. "Es domāju, ka sliktajiem cilvēkiem jābrauc prom no Vācijas. Ja viņi paliks šeit, viņi turpinās darīt sliktas lietas. Lai viņus izraida un lai paliek tie, kuri šeit studēs, strādās un darīs visu, lai palīdzētu Vācijai," saka Hibe.

Vācija vairs nebūs tāda kā agrāk, un tas ir pašsaprotami

Fea un Maja nupat iebraukušas Ķelnē no Diseldorfas. Abas apstājušās stacijas laukumā ar kafijas turziņām rokās. To, kas šī par akciju, viņas uzzina, tikai izlasot plakātos vēstīto. Vai Jaungada notikumi mainījuši noskaņojumu sabiedrībā? Vai ir bail, ka kas līdzīgs var atkārtoties? "Diseldorfā viss ir tāpat, kā bijis līdz šim. Man nav bail. Mani vecvecāki gan baidās. Piekodina, lai es uzmanoties," saka Fea.

Majas draugu un paziņu vidū gan noskaņojums esot dažāds. Ir cilvēki, kas pēc Jaungada nakts notikumiem kļuvuši negatīvi noskaņoti pret bēgļiem kopumā. Viņai gan tas liekas netaisni. "Vaina tiek uzgrūsta bēgļiem. Bēgļi esot jāizsviež no valsts. Bet skaidrs, ka ne jau tikai bēgļi bija iesaistīti Jaungada nakts uzbrukumos. Tur bija dažādu ļaužu mikslis. Arī daži vācieši, viens no Amerikas, precīzi jau nav zināms," saka Maja. "Tāpēc es uzskatu, ka ir labi, ka šie cilvēki izsaka savu viedokli. Viņi taču neatbrauca šeit ar mērķi izvarot vai zagt, bet gan tāpēc, ka viņu valstīs ir tik draņķīgi, ka tur vairs nav iespējams dzīvot," viņa skaidro.

Viņa domā, ka problēmas ar bēgļu pieplūdumu, kuras patlaban izjūt Vācija, nevajadzētu sasaistīt ar Jaungada nakts notikumiem. Tā esot gluži cita tēma. Taču procesus, kas notiek, Maja vērtē nevis ar bažām, bet gan kā neizbēgamus un pašsaprotamus.

"Katrā gadījumā Vācijā nekad vairs nebūs tāda, kāda bijusi līdz šim. Tas ir skaidrs par 100%. Tāda Vācija, kāda bijusi pirms 10 vai 15 gadiem, vairs nekad neatgriezīsies. Gan pasaulē, gan Vācijā notiek lielas pārmaiņas," norāda Maja.

Visapkārt bailes

Šie viedokļi gan neraksturo kopējo noskaņojumu Ķelnē. Jau ir notikuši vairāki rasistiski uzbrukumi ārzemniekiem. Mediji ziņo par izpārdotiem gāzes baloniņiem un pieaugošu pieprasījumu pēc ieroču atļaujām. Bēgļu mītnes jau agrāk tikušas sargātas no svešiniekiem, bet tagad apsardzība ir vēl vairāk pastiprināta.

Par to, līdz cik bīstamam līmenim nokaitēta ir atmosfēra, var nojaust, uzrunājot Dorisu Rihteri-Oepenu. Viņa demonstrācijā nepiedalās. Dorisa strādā pašai piederošajā saldumu veikaliņā Ķelnes Centrālajā stacijā.

Pirmais, ko viņa vēlas redzēt, lai vispār būtu ar mieru runāt, ir preses karte. Pārāk daudzi, kuri uzdevušies par žurnālistiem, pēdējā laikā esot apciemojuši viņas tirgotavu. Patiesībā, viņasprāt, tie bijuši ļaudis, kas vākuši informāciju, lai izmantotu naida kurināšanai. Viņa neticot, ka viņas viedoklis netiks cenzēts.

Redakcijas auditorijai sniedzot to, ko viņi vēlas dzirdēt, nevis patiesību, apsūdz Rihtere-Oepena. "Es raugos uz medijiem ar neuzticību. Jo es dzīvē redzu ko citu, nevis to, ko ziņo prese. Es redzu, ka lielākā daļa cilvēku, kas diendienā dodas cauri stacijai, ir draudzīgi. Ir arī nedraudzīgi: gan starp vāciešiem, gan visiem citiem. Taču, kad es lasu, ka, iespējams, pie visa esot vainīgi bēgļi, tad kas gan tā ir par žurnālistiku?" retoriski jautā Rihtere-Oepena. "Man pietrūkst informatīvas žurnālistikas, nevis tādas, kas kultivē bailes! Šeit, stacijā, vienmēr ir raiba publika. Te staigā jauki cilvēki, arī jukuši, bīstami. Tāpat kā vidēji statistiski jebkurā sabiedrībā. Tā ir gan Vācijā, gan Latvijā, gan visur. Tas ir briesmīgi, ja mēs nonākam tik tālu, kā bija vēl pirms neilga laika. Ienāk pārbijusies sieviete un saka: “Ak, kāds vīrietis uz mani paskatījās!”" viņa saka.

Praktiskā ziņā viņa nekad neesot jutusies tik droši kā šobrīd. Viņa rāda uz policistiem, kuri dodas garām veikalam – tādu tagad te esot desmitiem. Stacijā dežūrējot arī privātā ģērbti likumsargi. Taču runa ir par cita veida drošību – vai vācieši varot justies pasargāti paši no sevis, skaidro Rihtere-Oepena.

"Tas, pie kā mēs šobrīd esam nonākuši, ir bailes no bailēm. Cilvēki ir šokēti, bailīgi. Tiklīdz notiek kaut neparasts, kam agrāk parasti neviens nebūtu pievērsis uzmanību, tagad nobīstas.

Šeit, stacijā, publika vienmēr bijusi internacionāla," stāsta Rihtere-Oepena. "Te apgrozās cilvēki no visdažādākajām nācijām. Mums tas patīk, mums tas ir ļoti interesanti, mums par to ir prieks. Mēs dažkārt runājam visu dienu vairāk angliski nekā vāciski. Ārzemnieki bagātina mūsu sabiedrību. Te nav nekādas starpības, vai kāds ir melns, dzeltens vai zaļš. Tas, ka šobrīd uzvirmojis neuzticības pilns noskaņojums, ir ļoti slikti. Tās ir bailes no tā, ka ir bail. Tas ir liels zaudējums, jo Ķelne jau gadu simtiem bijis kausējamais katls, kur vienkopus saplūst visdažādākās nācijas. Tam tā ir jāpaliek. Es ticu, ka tas tā arī paliks," norāda tirgotāja.

Bailes izmanto visi - gan migrācijas pretinieki, gan atbalstītāji

Neatkarīgi no tā, cik daudz reālu pierādījumu ir, lai bēgļu uzņemšanas tēmu sasaistītu ar Ķelnes uzbrukumiem, politikā tā tomēr tiek sasaistīta.

Bailes, kas dzīvo cilvēku galvās, savu mērķu sasniegšanai patlaban izmanto gandrīz visi. Migrācijas pretinieki – kā pierādījumu, ka viņu brīdinājumi piepildījušies. Līdzšinējie “atvērto durvju” politikas aizstāvji – kā iespēju nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, palielinot bardzību pret patvēruma meklētājiem, bet vienlaikus nezaudējot savu seju.

Kā pieļauj Vācijas mediji, nav izslēgts, ka Vācijas kanclere un valdība tuvākajā laikā varētu nākt klajā ar negaidītiem lēmumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt