Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža: Kilisa - pilsēta starp karu un mieru

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanā arvien valda haoss

Bērnu vecākiem par privātajiem bērnudārziem tagad jāpiemaksā vairāk

Par privātajiem bērnudārziem tagad jāpiemaksā vairāk; atbalsts dažādās pašvaldībās atšķirīgs

No šī mēneša valsts pārtraukusi līdzfinansēt bērna vietu privātajā bērnudārzā. Tas nozīmē, ka vairāk jāmaksā vecākiem. Privātie bērnudārzi palielina pakalpojuma cenu, un dažādās pašvaldībās atbalsta apmēri krasi atšķiras.  

Kopš 2013.gada valsts finansiāli atbalstījusi vecākus, kuru bērni gaida rindā uz kādu no pašvaldības bērnudārziem un tāpēc ir spiesti izvēlēties privāto izglītības iestādi. Pagājuši vairāki gadi, bet rindu problēma aizvien nav atrisināta. Bezmaksas izglītība patlaban nav pieejama aptuveni desmit tūkstošiem bērnu. Valsts no līdzfinansējumiem atteikusies, tādējādi maksu par privātajiem bērnudārziem atstājot pašvaldību rokās.

Taču tas nenozīmē, ka vecākiem tagad nebūs jāmaksā vairāk. Atbalsts dažādās vietās Latvijā krasi atšķiras, un līdz ar valsts vienotās atbalsta programmas beigām privātie pakalpojuma sniedzēji jau palielinājuši cenas.  

Ozolniekos mudina attīstīt privātās iniciatīvas un palīdz ar finansējumu

“Es arī šorīt zvanīju uz pašvaldību un man atbildēja, ka, iespējams, tikai nākamā gada rudenī mēs varēsim iet uz pašvaldības dārziņu, bet tas vēl ir tikai iespējams, ir jāzvana nākamgad un jāprecizē. Mēs uz pašvaldības dārziņu pieteicāmies drīz vien pēc Samantas dzimšanas,” stāsta  Elīna, kuras meitai Samantai jūlijā apritēs pusotrs gads.

Saskaņā ar likumu mammai pēc mēneša jāatgriežas darbā, bet meitai jāapmeklē bērnudārzs. Jaunā ģimene dzīvo Ozolniekos, kur pērn deklarēti 120 jaundzimušie.

“Gandrīz visi bērni no mūsu mājas ies uz privāto dārziņu, jo pašvaldības dārziņā nav vietas diemžēl. Protams, ja būtu iespēja iet uz pašvaldības dārziņu, mēs izmantotu pašvaldības iespējas. Protams, kāpēc nē?” saka Elīna.

Ozolniekos ir četri pašvaldības bērnudārzi un viens privātais bērnudārzs. Taču arī tajā vieta Samantai nebūs pieejama uzreiz dzimšanas dienā, bet tikai 1. augustā. Tāpēc vairākas nedēļas meitu pieskatīs mamma, un par to valsts gan vairs māmiņu algu nemaksās.

Ozolniekos rindā uz pašvaldības bērnudārzu gaida 700 bērni, kurus pašlaik pieskata vecāki vai aukles vai kas tagad apmeklē kādu no privātajiem bērnudārziem. Izmantojot iespēju bērnam izvēlēties bērnudārzu tuvāk mājām, Samanta augustā apmeklēs privāto izglītības iestādi Ozolniekos „Saliņa”.

“Jā, mums ir trīs grupas, no augusta būs četras,” stāsta privātā dārziņa „Saliņa” vadītāja Sigita Aleksandrova.

Bērnu grupiņas izvietotas rindu mājās, ne pašā Ozolnieku centrā, un redzētā aina atgādina mājas apstākļus, nevis iestādi, kurā bērni gaida vecākus pārnākam no darba. Daļēji šāds priekšstats rodas arī tāpēc, ka „Saliņā” mācās vien daži desmiti bērnu.

“Uz šo brīdi mums ir 47, no jūlija mums būs aptuveni 60, mazliet vairāk nekā 60 bērni. Ozolnieku novads nāk pretī un ir paaugstinājis savu līdzmaksājumu, kas ir ļoti svarīgi Ozolnieku novada bērniem. No janvāra mūsu bērniem tiks apmaksātas pusdienas, un tas ir ļoti liels solis pretim vecākiem,” saka Aleksandrova.

Ozolnieku novads bērnu vecākiem, kuru atvasēm nav vietas pašvaldības bērnudārzā, maksā 189 eiro mēnesī. Summa kopš vasaras patiešām esot augusi, jo pašvaldība maksā arī tos iztrūkstošos eiro, ko līdz šim segusi valsts.

Domes priekšsēdis Pēteris Veļeckis teic, ka vecākiem Ozolniekos nākšoties piemaksāt vien 30 eiro mēnesī un nākamgad, iespējams, vēl mazāk, jo no 1.janvāra pašvaldība maksāšot par ēdināšanu arī privātajā dārziņā.

“Mēs nolēmām, lai tomēr stimulētu tos bērniņus vest tieši uz bērnudārzu un mācīt, nevis turēt mājās, tad mēs no nākamā gada 1.janvāra apmaksāsim arī ēdināšanu, jo Ozolnieku novadā visi bērni tiek ēdināti bez maksas mūsu bērnudārzos,” stāsta Veļeckis.

Samantas mamma Elīna gan teic, ka līgums ar „ Saliņu” vēl neesot noslēgts un ar vadību runājuši par papildu 60 eiro mēnesī. To nenoliedz bērnudārza vadītāja Aleksandrova.

Lai gan pašvaldība atbalstu bērniem palielinājusi, bērnudārzs cenu samazināt negrasoties. Vecāku līdzmaksājums turklāt nesamazināšoties arī nākamā gada janvārī, kad Ozolnieku pašvaldība apņēmusies apmaksāt ēdināšanu visiem bērniem arī privātajos dārziņos.

“Mēs esam “Montesori” bērnudārzs, un mēs tad arī savus papildu ienākumus novirzām jaunu materiālu iegādei,” skaidro Aleksandrova.

Līdz ar to pašvaldība var piemaksāt arī valsts daļu, bet tas nenozīmē, ka vecākiem tādējādi būs palīdzēts. Domes priekšsēdis Pēteris Veļeckis gan teic, apzinoties, ka visiem novada bērniem vienīgajā privātajā dārziņā vietas nebūšot un ne visi būs gatavi maksāt ap 60 eiro, tāpēc sola 189 eiro maksāt arī to bērnu vecākiem, kas izvēlēsies jebkuru privāto bērnudārzu ārpus Ozolniekiem.

Vaicāts, vai novadā redz iespēju uzbūvēt vēl kādu pašvaldības izglītības iestādi vai atrast brīvas telpas, priekšsēdis uzsver, ka atbalsta privātās iniciatīvas un aicina vērt vaļā privātās iestādes. Piemēram, vienīgais privātais bērnudārzs Ozolniekos „Saliņa” augustā atvērs jaunu grupu pagājušajā gadā dzimušajiem bērniem.

“Tā ir privāta iniciatīva, protams, ka viņi arī paplašinās šogad. Viņi vēl vienu ēku ņem, man liekas, nomā. Tad veidos vēl vienu papildu grupiņu, jo laikam tas bizness pietiekoši normāli attīstās. Visi ir priecīgi. Gan vecāki, gan tie, kas veido šo biznesu, gan arī mēs kā pašvaldība,” secina Veļeckis.

Mārupē liela rinda un lielas piemaksas

Atsakoties no valsts atbalsta, valdība solīja, ka vecāki šajā situācijā necietīšot un uzdeva pašvaldībām mājasdarbu – aprēķināt, cik izmaksā bērna uzturēšanās pašvaldības bērnudārzā. Šīs summas ir īpaši būtiskas vecākiem, jo tieši tikpat daudz naudas seko bērnam līdzi uz privāto dārziņu.

Iepriekš katra pašvaldība maksājusi, cik gribējusi, bet jaunie aprēķini ir visiem vienādi. Tajos iekļauti vidējie tēriņi par dažādām precēm, telefonu un informācijas tehnoloģijām, komunālajiem pakalpojumiem un citi. Lai gan metodoloģija visiem viena, izrādās, ka izmaksas par pirmsskolas izglītību dažādās vietās krasi atšķiras un summas starpība var būt lielāka par 120 eiro.

Viena no pašvaldībām, kurās atbalsts pārsniedz pat 200 eiro, ir Mārupes novads, atklāj domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe.

“Tā ir summa, kura seko pie mums Mārupē deklarētam bērnam uz jebkuru no privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm. Mums šobrīd ir noslēgti 57 līgumi ar 57 privātajiem bērnudārziem, summas ir dažādas, cik esmu dzirdējusi no vecākiem. Ir privātās izglītības iestādes, kur ar šo summu pietiek, kur vairāk neprasa, bet ir tās, kur prasa vairāk. Nu mums Mārupē, cik man ir informācija, privātie bērnudārzi, tie, kas atrodas Mārupes teritorijā, viņu summa ir apmēram 300 eiro,” atklāj Kadiģe.

Tas nozīmē, ka trūkstošie 94 eiro gan jāpiemaksā tiem vecākiem, kuru bērniem vietas pašvaldības bērnudārzos pagaidām nav.

“Šajā brīdī tas, ko nemaksā valsts, gulstas uz vecāku pleciem. Valsts Mārupei piemaksāja tikai 22 eiro [par vienu bērnu]. Katru gadu veicam šo aprēķinu, un valsts nekad Mārupes bērniem nav devusi lielu naudu. Šobrīd mums rindā paliek apmēram 510 bērni, kuri ir vecumā no pusotra gada uz šo dienu,” stāsta Kadiģe.

Tātad Mārupē, tāpat kā Ozolniekos un citviet, palielināts atbalsts vecākiem, un turīgākās pašvaldībās vecākiem par vietu privātā dārziņā piemaksā nepilnus 250 eiro Babītes novadā un 235 eiro Salaspilī. Tikmēr krietni mazāk maksā Kuldīgas, Garkalnes novadā, Liepājā un Jelgavā, kur summas svārstās ap 100 līdz 150 eiro.

Atšķirības izmaksās rada algas un ēku uzturēšana

“Šī te metodika ir izstrādāta, bet atšķirības joprojām ir saglabājušās,” atzīst  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis.

Viņš piesardzīgi vērtē to, vai ideja nodrošināt vienlīdzību izgāzusies. Eglītis skaidro, ka atšķirības veidojas konkrēti divās izmaksu pozīcijās.

“Atšķirības veidojas, veicot salīdzinājumus, pamatā divās pozīcijās. Tas ir atalgojums, un tā ir ēku uzturēšana un remonti,” skaidro VARAM pārstāvis.

“Piemēram, Saulkrastu novadā šie izdevumi sastāda 143 eiro uz vienu bērnu, savukārt Baldones novadā tikai 86 eiro uz vienu bērnu, kas ir diezgan būtiska atšķirība tieši algas ziņā,” saka Eglītis.

Par spīti vienotajiem izmaksu aprēķiniem un tam, ka atbalsta apmēri var atšķirties, reti kuram privātajam bērnudārzam pietiek vien ar pašvaldības piešķirto atbalsta summu. Latvijas Radio noskaidroja, ka atsevišķās pašvaldībās vecākiem ik mēnesi ir jāpiemaksā pat 100 un 130 eiro.

“Vecāki ir ķīlnieki šajā situācijā. Vecākiem nāksies piemaksāt to starpību, kas ir līgumā, un klāt valsts pārtraukto līdzfinansējumu, kas mūsu gadījumā sasniedz 58,67 eiro,” saka Ķekavas domes izglītības daļas speciāliste Vera Kļaviņa.

Ķekavā ir viena no garākajām rindām. Uz vietu kādā no četriem pašvaldības bērnudārziem pašlaik gaida nepilni septiņi simti bērnu, kas jau sasnieguši pusotra gada vecumu. Viņu vecākiem pašvaldība ik mēnesi izmaksā 169 eiro, bet par vietu privātajā bērnudārzā mēnesī var nākties maksāt gandrīz vēl tikpat daudz. Turklāt arī Ķekavā, tāpat kā Ozolniekos, privātajos bērnudārzos kopš vasaras pieaugušas pakalpojuma cenas, padarot izglītību vēl nepieejamāku kā līdz šim, skaidro Kļaviņa.

“Ir bijuši tādi gadījumi, kad vecāki sūdzas, ka arī privātās izglītības iestādes palielināja arī līguma summu,” atzīst Kļaviņa.

Vidēji Ķekavā tagad jāpiemaksā 58 līdz 130 eiro, neskaitot ēdināšanas izmaksas. Par pusdienām jāmaksā vēl 60 eiro mēnesī. Tātad kopumā tie var būt pat 190 eiro mēnesī, atkarībā no pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojumu cenrāža. Šeit jāpiebilst, ka par ēdināšanu papildus jāmaksā gandrīz visos privātajos bērnudārzos.

Nenoliedz privāto bērnudārzu vēlmi pelnīt, bet bizness neesot ienesīgs

“Nu, protams, ka sanāk, ka tagad privātajās izglītības iestādēs ir jāpiemaksā. Kā tad veidojas šī cena? Cenas, protams, privātajās izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīgas. Summas svārstās no 228 līdz 400 eiro. Izveidojās situācija, ka starp pašvaldībām ir būtiska starpība šim līdzfinansējumam,” neslēpj Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.

Viņa privāto īpašnieku vēlmi nopelnīt nenoliedz. Tas arī esot iemesls tam, kāpēc citviet pirmsskolas izglītības iestādēs cenas pieaugušas tieši tagad, kad valsts pārtraukusi segt starpību starp pašvaldības atbalstu un privātā noteikto cenu.

“Visi kaut kā varbūt cerēja, ka valsts turpinās šo līdzfinansējumu, es domāju, ka daudzi cerēja līdz pēdējai dienai, bet, tā kā jūnijs ir sācies, šī metodika ir tāda, kāda viņa ir. Aprēķini ir tādi, kādi viņi ir. Kā jau es teicu, protams, biznesa pamata uzdevums ir nopelnīt. Ir jābūt sabalansētam budžetam, un mēs nevaram ieplānot visu tā, lai mums būtu pilnībā pa nullēm,” norāda Kājiņa.

Viņa uzsver, ka tik un tā bizness šobrīd neesot ienesīgs. Privātajiem esot vairāk izmaksu pozīciju nekā pašvaldībām, tāpēc valsts izstrādātā metodoloģija nekam nederot.

“Piemēram, pašvaldības nemaksā nekustamā īpašuma nodokli par zemi, privātās izglītības iestādes to maksā. Šādas dažādas atšķirības radās diskusijā, noteikumus pieņēma šādi, saprotot, ka nav visas patiesās izmaksas iekļautas. Mēs strādājam par to cenu, par kādu mēs varam šeit dzīvot un sabalansēt savu budžetu,” skaidro Kājiņa.

“Protams, ka šie cipari par pakalpojumu ir krietni augstāki, jo es varu likt roku uz sirds un teikt, ka mēs Rīgā par 173 eiro mēnesī nevaram šo pakalpojumu nodrošināt,” viņa atzīst.   

Kur paliek vienlīdzība?

Situācijas absurdumu uzsver arī dažādi eksperti, deputāti, ministriju pārstāvji un paši vecāki. Piemēram, Vecāku foruma biedrs Jānis Ezers atgādina, ka privātie bērnudārzi primāri pakalpojumu piedāvā to bērnu vecākiem, kas vēlas, iespējams, citādāku izglītības programmu un citādāku pieeju.

“Netiek ievērots Izglītības likumā atšķirīgās attieksmes aizliegums, respektīvi, ka izglītību ir tiesības iegūt neatkarīgi no mantiskā vai sociālā stāvokļa. Tas nozīmē, ka tajās pašvaldībās, kur ir bērnu rindas un kur vecāki nevar savus bērnus ielikt pašvaldības iestādē, viņiem šīs vienlīdzīgās tiesības nav nodrošinātas. Tā ir problēma. Savukārt par privātajiem dārziņiem, viņi ir laba lieta kā alternatīva brīdī, kad vecākiem ir kādas īpašas vēlmes, bērniem ir kādas īpašas vēlmes,” uzskata Ezers.

Lai izvairītos no nevienlīdzības un tā, ka vecāki nereti ir spiesti pieteikties rindā uz privāto dārziņu, par pašvaldībām atbildīgajā ministrijā ieteic būvēt jaunus pašvaldības bērnudārzus, veidot piebūves vai kā citādi atrisināt rindu problēmu, bez valdības uzliktajām finansiālajām saistībām.

Latvijas Radio noskaidroja, ka jaunu bērnudārzu iecerēts būvēt Mārupē un Carnikavā, bet lielākoties citviet Latvijā šādam ieteikumam pašvaldības neatsaucas. Pēc domju sacītā, būvniecība esot dārga un riskanta, jo nav zināms, cik ilgi rindu problēma pastāvēs. Tāpat reti kurai pašvaldībai esot īpašums, kurā varot atvērt bērnudārzu. Daļa, līdzīgi kā Ozolnieki, labprātāk aicina privātos uzņēmējus.

Bērnu tiesības iegūt pirmsskolas izglītību bez maksas uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere un Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.

“Varētu vēlēties aktīvāku valsts un galvenokārt pašvaldības rīcību, lai stāvokli uzlabotu. Šodien īpaši aktuāli ir jautājumi par tiesībām iegūt pirmsskolas izglītību bez maksas jeb par bērnudārzu pieejamību, jo tiek pārtraukts valsts līdzfinansējums. Un tiem vecākiem, kuru bērniem nav vietu pašvaldības bērnudārzā, vajadzēs maksāt krietni vairāk privātajam bērnudārzam,” saka Grāvere.

“Ja mēs tik strikti balstāmies uz likumu, tad likums saka, ka pašvaldības pienākums ir nodrošināt katram bērnam no pusotra gada vecuma vietu bērnudārzā. Protams, ka no tā šobrīd var sanākt ciest vecākiem, ja pašvaldības pietiekami nefinansēs privātos bērnudārzus vai aukles,” atzīst Parādnieks.

Pašvaldību savienības vienoto viedokli par šajā raidījumā secināto noskaidrot neizdevās, jo savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure sarunai laiku neatrada.

 Atsevišķas pašvaldības tāpat turpina maksāt par aukļu pakalpojumiem, taču vecāki labprātāk izvēlētos bērnudārzus, kuros bērns uzturas un mācās kopā ar saviem vienaudžiem.

Tikmēr pašvaldības, kuru bērni ir spiesti mācīties citu vietvaru teritorijā, bažījas, ka arī pēc tam šie bērni skolas gaitas uzsāks kādā citā pašvaldībā, un arī Ozolnieku novads, kurā viesojās Latvijas Radio, atzīst, ka šādā ziņā noteikti būs zaudētājs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti