Pacienti pret ārstu kļūdām: Dzemdību nama lietā Grasmane vērsīsies ECT

Pacientu vēršanās pret ārstniecības iestādēm tiesā Latvijā nav plaši izplatīta. Tiesāšanās process mēdz būt emocionāli smags, gadiem ilgs un finansiāli neizdevīgs. Diezgan bieži izcīnītās kompensācijas drīzāk atgādina advokāta honorāra apmēru, nevis atlīdzību par zaudētu veselību vai bērna dzīvību. Taču Natālijas Grasmanes rīcība izceļas - 11 gados nepanākusi savu taisnību Latvijas tiesās, viņa plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). 

„Latvijā cīnīties ar mediķiem, ar medicīnas iestādēm, tas ir tas pats, kas sisties ar pieri sienā, aptuveni tas pats," saka Natālija Grasmane, kuras 11 gadu ilgā cīņa pavisam nesen noslēdzās Latvijas tiesās. Viņa bija centusies panākt morālā kaitējuma atlīdzību no Rīgas Dzemdību nama. Prasībā minētā summa bija divi miljoni latu jeb aptuveni 2,8 miljoni eiro. 

Atbilstoši Natālijas pieteikumam, viņas bērns nepareizi sniegtās dzemdību palīdzības dēļ guvis smagus veselības bojājumus un kļuvis par invalīdu.

Janvāra beigās tiesa Natālijai par labu piedzina 3000 latu jeb aptuveni 4,26 tūkstošu eiro kompensāciju par morālo kaitējumu, turklāt saistībā ar pacientes tiesību aizskārumu - ka nebija sniegta pienācīga informācija. „Man tā ir kā joks, ziniet. Ka ar mani kāds skumji pajokojis. Nezinu, zināmā mērā tas ir kā spļāviens. It kā visas šīs tiesas sēdes… Nepietiek ar to, ka emocionāli tu visu laiku saņem pazemojumus, ka tu kā persona it kā esi slikta sieviete, tas visu laiku virmo gaisā tiesā. Visu laiku bija sajūta, ka es tā kā mašīnai cenšos pierādīt, ka es neesmu tik slikta, lūdzu, paskatieties, ieklausieties manī. Nevienu tas neinteresē," stāsta Natālija.

Augstākā tiesa kā kasācijas instances tiesa atstāja negrozītu iepriekšējās instances tiesas spriedumu. Par ko tieši piedzīti 3000 lati, vairāk stāsta Natālijas Grasmanes advokāts Agris Bitāns: „Diemžēl par nodarīto kaitējumu netika piedzīts nekas. Par to, ka bērns piedzima tāds, kāds piedzima, tiesa prasību noraidīja. Vienīgais, par ko tiesa apmierināja, ka pacientei, sniedzot medicīnisko palīdzību, netika sniegta pienācīga pilna informācija par to, kas ar viņu tiks darīts, par to tiesa piesprieda 3000 latu."

Natālijas bērns pasaulē nāca 2002.gadā. Grūtniecības laikā sieviete bija veikusi regulāras pārbaudes, un par dzemdību palīdzību tika slēgts dzemdību līgums.  Dzemdības nenotika noteiktajā laikā, un ārsti nolēma tās stimulēt. 

„Ja pēc normālas grūtniecības piedzimst bērns tik smagā stāvoklī, protams, rodas doma, ka kaut kas nav darīts pareizi," spriež Natālija.

Natālija retoriski vaicā - ja jau dzemdības ir tāda mīkla un rezultāts pilnīgi neprognozējams, tad kāpēc grūtniecēm vispār jāveic regulāras pārbaudes. Natālija vērsās tā dēvētajā MADEKKI, tagadējā Veselības inspekcijā, kas veica ekspertīzi un secināja, ka veselības aprūpes procesā  pieļauti pārkāpumi. Pamatojoties uz šo atzinumu, sākās tiesāšanās.

„Sarkanās līnijas visā lietā novelk tas, ka vainīga ir māte, māte un vēlreiz tikai māte. Par visu vainīga ir pati sieviete, viņa par visu notiekošo ir atbildīgi. Procesa laikā tu saprot, notikušajā esi vainīga tikai tu. Neviens ne par ko neatbild, no ārstu puses principā nav kļūdu. Tā teikt, nepareizais mātes dzīvesveids, nepareizā uzvedība pirms dzemdībām, dzemdību laikā, pēc dzemdībām, un tu saproti, ka vēršoties pie ārstiem, ja ir tāds rezultāts, kā manā gadījumā, tad ir tava un tikai tava vaina," spriež sieviete.

Natālijas dēls nomira, kad viņam bija astoņi gadi. Natālija saka  - tas bija ilgs mūžs tik smagi slimam bērnam.

„Patiesībā viss tiesas process nepierādīja, ka būtu kāda darbinieku vaina, kas būtu tieši ietekmējusi attiecīgo iznākumu,"  saka Dace Rezeberga kā Rīgas Dzemdību nama pārstāve. Viņa šajā lietā daudzus gadus apmeklēja tiesas sēdes. Tas Dzemdību namam bija pirmais process. Rezeberga uzsver, ka mēdz būt situācijas, kad it kā pilnīgi veselai grūtniecei, pat veicot visus pieejamos izmeklējumus, nepiedzimst vesels bērns. Neviens nevarot garantēt simtprocentīgu  iznākumu.

Tomēr Natālijas advokāts Agris Bitāns tiesvedības laikā ievērojis vairākas problēmas. Pirmkārt, diemžēl neesot skaidras izpratnes, kas vispār ir pārkāpums ārstniecībā. „Jā, medicīna ir savā ziņā māksla. Taču no otras puses, vienalga, tas ir pakalpojums, kas tiek sniegts. Līdzīgi kā pakalpojums pie frizieru. Ja tur nav pareizs iznākums, ir jāatbild par šim negatīvām sekām. Vai arī jāpierāda, ka tiešām nevar prasīt atbildību no ārsta. Un tā ir tā lielākā problēma, ko mūsu tiesas nesaprot. Ka, ja primāri pirms tam visas darbības notikušas adekvāti, ja viss ārstniecības process bijis ārsta kontrolē, bet iznākums nav tāds, kā vajadzētu sagaidīt, tas ir ārsta uzdevums pierādīt, ka ir izdarījis visu," spriež Bitāns.

Un Bitāns arī norāda, ka liela problēma ir arī atbildības panākšana. Piemēram, nereti mediķi tiesas apvārdojot ar medicīniskiem termiņiem.

Diemžēl mūs tiesu sistēma attiecībā uz mediķiem ir ierobežota, jo tiesas nav gatavas normāli izspriest šo lietu," saka advokāts.

"Baidās, vai nav psiholoģiski gatavas uzdot līdzīga veida jautājumus, kad jārunā par citu personu atbildību. Par autovadītāja atbildību, kad izraisa ceļu satiksmes negadījumu, tur viņas zina. Te viņas ieņem neitrālu vai pasīvu pozīciju, un liek, lai eksperti viņu vietā izlemj jautājumu par atbildību," saka Bitāns.

Bitāns norāda, ka Grasmanes lietā tiesa piekrita ekspertiem, kas bez kādiem argumentiem pateikuši, ka notika, kā notika. Bet joprojām neesot atbildes, kāds iemesls tad bija notikušajam. Netika arī ņemti vērā daudzi argumenti. Piemēram, tiesas procesa laikā tika iesniegta ārvalstu literatūru, kas skaidroja, kā varēja rasties šāds iznākums. Netika ņemts vērā arī Krievijas ekspertu slēdziens.

Tomēr Natālija ir nolēmusi cīnīties tālāk. Viņa plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. „Sanāk, ka savā valstī taisnību nevari panākt. Nez kāpēc svešam tēvocim no Eiropas ir jālemj par tavu dzīvi."

Es cīnīšos, citādi neredzu jēgu šim 11 gadus ilgušajam procesam," saka sieviete.

Operācija un vairāki tiesāšanās gadi 

Natālijas Grasmanes lieta Latvijā nu ir noslēgusies, bet vairāki pacienti joprojām gadiem tiesājas.

 „Man jau iet astoņi gadi šis process," saka Elga Klēģere. Viņa arī taisnību meklē tiesā. Elga kādreiz strādāja apsardzē, taču dzīvi pilnībā mainīja „Gaiļezerā", tagadējā Rīgas Austrumu slimnīcā, veiktā operācija pēc ceļa meniska lūzuma. 

Arī viņas gadījumā Veselības inspekcija atzina pārkāpumus ārstniecībā. Proti, operācija tika veikta bez rentgena uzņēmuma. „Es zaudēju darbu uz visu mūžu, ir pārvietošanās grūtības, es nevaru savā dzīvoklī dzīvot, uzkāpt uz ceturto stāvu, es nevaru pa kāpnēm pārvietoties," stāsta Elga.

Veselības problēmu dēļ vairākus gadus viņa nevarēja vispār strādāt, un tagad viņai nākas strādāt krietni zemāk atalgotu darbu. Elgas Klēģeres prasītā summa par morālo kaitējumu bija 700 tūkstoši latu jeb nepilns miljons eiro. Pirmās un otrās instances tiesas uzskatīja, ka slimnīcai jāsamaksā vien pieci tūkstoši latu jeb 7000 eiro. Elga gatava tiesāties tālāk.

Pierādīšanas nasta - cietušajam

Interesanti, ka Elgas lietā tiesa, nosakot atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu, ņēma vērā to, ka atbildētājs ir valsts finansēta medicīnas iestāde, kurai jānodrošina pakalpojumu sniegšana lielam Latvijas iedzīvotāju skaitam. Nosakot atlīdzības apmēru, esot jāņem labklājības līmenis valstī. Tā spriedumā skaidroja tiesa. „Parādu lietās, piemēram, kad ļoti nabadzīgiem cilvēkiem jāatņem māja, tad tiesu neuztrauc, ka bērni paliek bez mājas, bez normālas dzīves, tad atņem visu, kas ir…" saka Elga.

Medicīnas tiesību institūta vadītāja Solvita Olsena norāda uz, viņasprāt, absurdu situāciju. 

Proti, lemjot par mantiskām lietām, tiesu neinteresē parādnieka alga. Bet, kad jāpiedzen kompensācija par zaudētu dzīvību vai zaudētu veselību, tad tiesa sāk rūpēties par atbildētāju. 

Un, pēc Olsenas domām, daži tūkstoši latu, piemēram, par zaudētu bērna dzīvību vai invaliditātes iestāšanos nav taisnīga atlīdzība.

Olsena arī stāsta, ka Eiropas tiesību praksē un arī Latvijas tiesību literatūrā norādīts, ka šādos gadījumos pierādīšanas nasta ir atbildētājam - ārstniecības iestādei. Proti, tai jāpierāda, ka darīts viss iespējamais un kaitējums radies ne mediķu vainas dēļ.

Taču Latvijas tiesā cietušajam cilvēkam, kura iespējas pierādīt ir niecīgas, uzvelta visa pierādījumu nasta. Un tā ir liela problēma un tā ir jārisina," saka Olsena.

Olsena un arī vēl citi juristi uzsver, ka Latvijā viena no lielākajām problēmām ir neatkarīgas ekspertīzes trūkums. Piemēram, pieaicina ārstu profesionālās asociācijas pārstāvjus. Kuru atzinums, iespējams, var nebūt objektīvs, jo jau viņu statūtos noteikt, ka viņi iestājas par ārstiem.

Pacientu kompensācijām - riska fonds

Tiesa - jau kopš pērnā gada 25.oktobra Latvijā darbojas jauns mehānisms. „Ārstniecības riska fonds izveidots ar mērķi, lai pacientiem būtu iespēja aizstāvēt savas tiesības tieši ārpus tiesas procesa kārtībā, savukārt ārstniecības personas nodrošinās pret savas profesionālās darbības iespējamo seku risku," skaidro Nacionālā Veselības dienesta Ārstniecības riska fonda vadītāja Ilze Šķiņķe.

Pilnīgi visas Latvijas ārstniecības iestādes ik gadu veic iemaksas šajā fondā. Un no šī uzkrājuma pacienti, kuru veselībai ārstniecības iestādē nodarīts kaitējums, jau no 1.maija varēs saņemt kompensācijas. 

Fonda budžets šogad varētu būt jau ap 1,4 miljoniem eiro. Par kompensācijas mehānismu skaidro Šķiņķe: „Līdz ar to pacients uzrakstot iesniegumu NVD, pievieno visu viņa rīcībā esošo medicīnisko dokumentāciju, gan apraksta situāciju, savukārt visu apstākļu noskaidrošanu jau veic iestādes. NVD saņem atzinumu no VI, kas veic medicīnisko ekspertīzi, un balstoties uz VI lēmumu, nosaka, vai izdarīts kaitējums vai nav nodarīts un izrēķināt kompensācijas apmēru."

Šķiņķe arī atgādina, ka kompensācijai ir noteikti griesti - līdz 140 tūkstošiem eiro. Jāpiebilst, ka pacienti var vērsties tikai par „svaigām lietām", proti, ja kaitējums nodarīts kopš pērnā gada 25.oktobra.

Kopš pērnā gada rudens fonds no pacientiem saņēmis piecus iesniegumus. Tie jāizskata pusgada vai ilgākais - gada laikā. Ja pacients nepiekrīt Veselības inspekcijas atzinumam, var pārsūdzēt Veselības ministrijā un pēc tam administratīvajā tiesā.

Trūkst kritēriju

Pacientu tiesību speciālisti atzinīgi izsakās par fonda ideju, taču ir nedaudz bažīgi par realizāciju. Piemēram, sūdzības par Veselības inspekcijas atzinumiem administratīvajā tiesā nav nekāds retums, stāsta advokāts Ronalds Rožkalns, kurš vairākās lietās pārstāvējis pacientu intereses.

Galvenā problēma ir tā, ka nav skaidru kritēriju, pēc kādiem tiek vērtēta veselības aprūpes kvalitāte," saka Rožkalns.

"Tātad ir jābūt kādam noteiktam algoritmam, pēc kā ārstniecībai jāseko, pēc kā jāvadās ārstam. Bet šādu algoritmu nevar atrast VI atzinumos," norāda advokāts. Rožkalns piebilst, ka pēdējā laikā gan atsevišķos Veselības inspekcijas atzinumos parādījušās arī atsauces uz medicīnisko literatūru. Advokāts arī norāda, ka, ja lieta nonāk tiesā, tiesai būtu jābūt iespējai pārliecināties, ka inspekcijas izdarītie secinājumi ir pamatoti un objektīvi, nevis cilvēka subjektīvs viedoklis.

Saistībā ar jauno fondu savukārt Rožkalns pamanījis kādu aspektu. Novērtējumu veic Veselības inspekcija, kura MK noteikumos paredzēts, ka var pieaicināt speciālistus no profesionālām asociācijām, no citām ārstniecības iestādēm, var uzdot šo lietu izskatīt ārstu komisijai tajā ārstniecības iestādē, kur nodarīts kaitējums. Visas šīs iestādes ir finansētas no valsts budžeta.

Rožkalns norāda - arī turpmāk, ja pacienti pārsūdzēs pieņemto lēmumu pārsūdzēšana administratīvā procesā, tas tāpat aizņems ļoti daudz laika.

Arī pacientu tiesību speciāliste Solvita Olsena norāda, ka medicīnisko kļūdu apdrošināšana sistēma kā ideja ir ļoti laba. Tāpēc nevajadzētu to sabojāt. Olsena atgādina, ka likumprojekta anotācijā ministrija min, ka trūkst kapacitātes funkciju veikšanai: „Ja nav ekspertu, līdzekļu nav, bez atbalsta to nav iespējams izdarīt".

Arī tiesībsarga birojs jau iepriekš saņēmis vairākas sūdzības par Veselības inspekcijas darbu. "Mēs esam pauduši, ka ir jāstiprina kontroles mehānisms, mēs arī saprotam, ka tematika nav viegla, tur ir vajadzīgi eksperti, ir jāstiprina pati institūcija, vienkārši vairāk piesaistot ekspertus," norāda Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Veselības inspekcijā piekrīt, ka līdz ar jauno Ārstniecības riska fonda ieviešanu, darba apjoms inspekcijai būs lielāks. Būs jāvērtē pacientam nodarītā kaitējuma smaguma pakāpe. Inspekcija bija cerējusi uz papildu finansējumu, piesaistot ekspertus no profesionālajām asociācijām. Taču šim gadam naudu nepiešķīra. Taču inspekcija cer uz nākamā gada budžetu.

Atgriežoties vēl pie Natālijas Grasmanes lietas, viņa pasmaida, ka žurnālisti visbiežāk viņai jautā, kāpēc prasīja divus miljonus latu. 

Natālija norāda, ka cilvēka dzīvību nevar izrēķināt naudā, taču šī summa pievērsa sabiedrības uzmanību problēmai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti