«Melu detektors»: Vai jaunieši tiešām vairs nepērk sērijveida dzīvokļus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas jaunā paaudze jau praktiski vairs nepērk sērijveida dzīvokļus, paziņojis Igaunijas nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijas "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads intervijā aģentūrai LETA, kas publicēta daudzos interneta portālos. "Melu detektora" pārbaudē noskaidrojās, ka šis apgalvojums acīmredzami neatbilst patiesībai. Pats Buks-Vaivads atzina, ka neveiksmīgi izteicies – viņš domājis tos gados jaunos cilvēkus, kuri labi pelna.

Citāts: "Tallinā principā sērijveida dzīvoklis netiek uzskatīts kā mājoklis, uz kuru vispār vērts skatīties. Rīgā pagaidām vēl sērijveida dzīvokļi tiek uztverti kā potenciālais mājoklis, taču domāju, ka tas ir neilga laika jautājums, kad arī mums domāšana mainīsies. Jaunākā paaudze jau vairs praktiski nepērk sērijveida dzīvokļus."

14. septembris, aģentūra LETA. 

Ko saka bankas

LSM.lv aptaujāja trīs lielākās Latvijas bankas, kā arī valsts finanšu institūciju "Altum", kas izsniedz garantijas mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem.  

Raksturojot situāciju 2019.-2020. gadā, trijās finanšu iestādēs no četrām – "Altum", "Swedbank" un SEB – pavēstīja: vairāk nekā puse kredītņēmēju vecumā līdz 30 gadiem, kas izmanto hipotekāro kredītu, pērk tieši sērijveida mājokļus. Tikai vienā bankā – "Luminor" – sacīja, ka viņu klientiem attiecība ir apmēram piecdesmit pret piecdesmit, tas ir, sērijveida dzīvokļus izvēlas apmēram puse gados jauno kredītņēmēju. Turklāt visās šajās finanšu iestādēs norādīja, ka tieši salīdzinoši gados jauniem cilvēkiem izvēle par labu jaunajiem projektiem ar katru gadu kļūst populārāka – tomēr tā pagaidām nav vairākuma jauniešu izvēle.

(Detalizētākas četru finanšu iestāžu atbildes skatīt tālāk.)

Ko atbildēja Armands Buks-Vaivads

Sarunā ar LSM.lv Buks-Vaivads atzina, ka intervijā neveiksmīgi formulējis savu viedokli.

"Bankās man teica, ka jaunākās paaudzes pircēji ar katru gadu vairāk un vairāk izvēlas tieši jaunos projektus. Manis sacītais, ka vairs praktiski nepērk sērijveida dzīvokļus – atzīšu, ka tas bija neveikls izteiciens. Mana doma bija par jauniešiem ar augstāko izglītību, kuri strādā labi apmaksātu profesionālu darbu."

Pēc viņa vārdiem, būtiska problēma, kas ierobežo iespēju nopirkt dzīvokli jaunajā projektā, nav pat ikmēneša kredītmaksājuma lielums (to var samazināt, palielinot atmaksas termiņu, piemēram, no 15 līdz 25 gadiem), bet pirmās iemaksas summa.

Ko pastāstīja bankas: pilnas atbildes

Pēc "Altum" datiem, no ģimenēm ar bērniem, kuras izmanto valsts garantiju programmu, dzīvokļus jaunajos projektos izvēlas mazāk nekā 10% ģimeņu, vēl apmēram 6% pērk nevis dzīvokli, bet māju. Un vairāk nekā 80% izvēlas sērijveida dzīvokļus. Tas ir aptuvens vērtējums, kas balstīts sarunās ar Latvijas bankām, kuras sadarbojas ar "Altum", paskaidroja finanšu iestādes mārketinga un komunikācijas vadītājs Kristians Pudāns.  Ar "Altum" garantijām Latvijā tiek izsniegts katrs otrs hipotekārais kredīts. Kopš programmas darbības sākuma nepilnu piecu gadu laikā ģimenēm ar bērniem piešķirti vairāk nekā 14,5 tūkstoši garantiju, savukārt banku aizdevumu apjoms ar "Altum" garantiju ģimenēm ar bērniem tuvojas vienam miljardam (augusta vidū bija 977 miljoni eiro).

Viņš arī norādīja, ka gados jaunākie valsts garantijas mājokļa iegādei lūdz retāk: vecumā līdz 25 gadiem – tikai 1% no kopēja skaita, vecumā no 26 līdz 30 gadiem – 17%. Vairākums – 64% no kopējā skaita – ir vecuma grupā no 31 līdz 40 gadiem.

Būtu pārspīlēti apgalvot, ka gados jaunāki cilvēki neskatās uz tipveida dzīvokļu pārdošanas sludinājumiem, sacīja "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas vadītājs Normunds Dūcis. Pagājušajā gadā banka izsniegusi vairāk nekā 4100 hipotekāros kredītus. Šogad izskatās, ka kritums ir aptuveni 15% apmērā, Covid-19 ietekmes dēļ. Pēc viņa vārdiem, lielākā daļa Latvijas nekustamo īpašumu tirgū notikušo darījumu ir tieši ar sērijveida dzīvokļiem, un jaunieši šajā ziņā nav izņēmums.

Vienlaikus var konstatēt, ka jaunieši salīdzinājumā ar cita vecuma klientiem biežāk orientējas uz jaunajiem projektiem.  

"Vidēji 80% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču pieprasījums turpina pieaugt arī jauno mājokļu un renovēto pirmskara māju segmentā – jaunajos projektos tiek iegādāti ap 20% mājokļu," saka "SEB bankas" privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane.

2019. gadā SEB banka iedzīvotājiem mājokļa iegādei vai remontam izsniegusi vairāk nekā 2500 aizdevumus par kopējo summu 146 miljoni eiro. Savukārt 2020. gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka ir piešķīrusi mājokļu kredītos vairāk nekā 76 miljonus eiro, lai finansētu vairāk nekā 1000 projektus – mājokļu iegādi, būvniecību vai labiekārtošanu. Pēc ievērojama iekritiena aprīļa mēnesī Covid-19 dēļ, mājokļu kreditēšana jūlija un augusta mēnešos atgriezusies gada sākuma un arī iepriekšējā gada līmenī.

"Arī gados jaunākie biežāk pērk sērijveida dzīvokļus, jo būtiskākais faktors ir tieši finansiālais – ko var un ko nevar atļauties. 

Pircēju finansiālās iespējas Rīgā visbiežāk nepārsniedz 2-3 istabu dzīvokļa pirkumu līdz 1500-1700 eiro par kvadrātmetru, savukārt mājokļu tirgū ir šāda piedāvājuma deficīts."

"Mēs bankā redzam, ka lielākā klientu interese ir par īpašumiem jaunajos projektos, un darījumi ar šādiem īpašumiem veido pat pusi no visiem mājokļu iegādes darījumiem. Taču bieži vien klientu vēlmes par jauno īpašumu nesakrīt ar viņu finansiālajām iespējām, tādēļ arī klienti nereti maina domas un izvēlas iegādāties mājokli sērijveida dzīvokļu ēkās," pavēstīja "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs. Pēc viņa novērojumiem, 2020. gada pirmajos astoņos mēnešos dažādās vecuma grupās sadalījums pēc iegādātā nekustamā īpašuma tipiem īpaši neatšķiras, proti, jaunieši vecumā līdz 30 gadiem, kas iegādājas mājokli jaunajos projektos un sērijveida ēkās, ir līdzīgā proporcijā (50 pret 50).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti