De Facto

De Facto - ko par karu Ukrainā atklāj pārtvertie krievu sakari? Kā krievu uzņēmēji Latvijā izvairās no sankcijām?

De Facto

Uzņēmumi steidz slēpt saistību ar Krieviju

“LA” finansējuma lietā KNAB sodus nepiemēro noilguma dēļ

«Latvijas attīstībai» finansēšanas lieta: partijas vadība sistēmiskus pārkāpumus noliedz, apvienības partneri saprotoši

Gandrīz pusotru gadu ilgušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudes par partijas “Latvijas attīstībai” (LA) ziedojumiem iznākums – 13 administratīvās lietvedības, no kurām četros gadījumos jau pieņemti lēmumi par pretlikumīgi saņemtā finansējuma atmaksāšanu valsts budžetā. Daļu no tiem partija ir pārsūdzējusi. LA pārstāvji uzsver to, ka apzināti pretlikumīgas partijas darbības KNAB neesot konstatējis, jo kriminālprocess netika uzsākts. Kriminālprocesa sākšanai KNAB būtu jāgūst pierādījumi par to, ka vienas personas caur starpniekiem samaksātā naudas summa partijai pārsniedz 25 tūkstošus eiro. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka neviena persona nav sodīta pat administratīvi, jo maksājumi notika pirms vairāk nekā diviem gadiem un ir iestājies noilgums.

Pirms pusotra gada, 2020. gada novembrī toreizējais Rīgas domnieks Māris Mičerevskis izstājās no partijas LA un nāca klajā ar vairākiem skandaloziem paziņojumiem – tostarp par partijas finansēšanu.

Gan tviterī, gan vēlāk arī intervijā “De facto” deputāts apgalvoja, ka viņa tūkstošos eiro mērāmā biedra nauda “Latvijas attīstībai” nebija viņa paša nopelnīta, bet gan nākusi no partijas sponsoriem. Tālāk naudu biedriem dalot Edgars Jaunups vai Juris Pūce. Abi to kategoriski noliedza, savukārt KNAB pēc Mičerevska atklāsmēm, piemēram, par skaidras naudas saņemšanu kafejnīcās un tālāku tās ziedošanu partijai, uzsāka resorisko pārbaudi par LA finansējumu.

Nu šī pārbaude ir pabeigta. Apstiprinājumu tam, ka kāda persona būtu devusi kopumā vairāk nekā 25 000 eiro citām personām ziedojumu veikšanai, līdz ar to LA varētu būt nelikumīgi finansēta lielā apmērā, KNAB neguva.

Līdz ar to kriminālprocesu KNAB nesāka, bet iesaistīto personu darbības vērtējot administratīvi, pārkāpumus konstatēja gan.

Partija tikusi finansēta, izmantojot vairākus starpniekus ziedojumu veikšanā un privātpersonu līdzekļus, kas nav gūti iepriekšējā kalendārajā gadā – šādu maksājumu saņemšana ir aizliegta, skaidro KNAB.

Par pretlikumīgu fizisko personu finansējumu KNAB uzsāka 13 administratīvās lietas pret partiju, no kurām četrās jau pieņemti lēmumi par līdzekļu atmaksu valsts budžetā, bet pārējās vēl turpinās. Bija sākti arī divi administratīvā pārkāpuma procesi, taču tie tika izbeigti bez sodiem noilguma dēļ.

“Attīstībai/Par!” biedriem pieejamajā “Facebook” grupā LA ģenerālsekretāre Jeļena Jesajane uzrakstīja garu komentāru, kurā uzsvēra, ka partija neesot “apzināti rīkojusies pretlikumīgi” un lielākajai daļai KNAB pārmetumu nepiekrīt.

Ko īsti birojs partijai pārmet vai par kādām summām ir runa, LA vadība plašāk nestāsta. Tā vietā partijas valdes līdzpriekšsēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs dod mājienus par, viņaprāt, zīmīgām sakritībām: “Bet jebkurā gadījumā, protams, ir dīvaini, ka tieši šajā nedēļā, kad ir gaidāms kongress "Kustībai “Par!”", šāda informācija publiski parādās. (..) Man to grūti spriest, bet jebkurā gadījumā, arī ņemot vērā šos iepriekšējos apstākļus, kuros brīžos šāda veida informācija ir parādījusies, tie, protams, teiksim tā, visai dīvaini ir sakrituši ar dažādiem notikumiem politiskajā apvienībā.”

Vaicāts, kāpēc LA pati nepaziņoja par KNAB lēmumiem par naudas atmaksu jau marta sākumā, kad ar divām prasībām vērsās tiesā, Plešs skaidro: “Nu, kā jau minēju, šajā brīdī, kamēr tas tiesas process notiek, mēs nedomājam vai neuzskatām, ka tas būtu pareizi – komentēt, lai neietekmētu šo procesa izskatīšanas gaitu.”

Pleša satraukums par "Kustības “Par!”" kongresu varētu būt saistīts ar savulaik tās pausto – ja nepārprotami apstiprināsies, ka “Attīstībai/Par!” veidojošās partijas ir “sistemātiski pretlikumīgi finansētas”, tālāka apvienības pastāvēšana būs neiespējama.

Tomēr gan Plešs, gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kas bija apvienības premjera amata kandidāts, sistēmiskus pārkāpumus LA finansēšanā aizvien neredz.

“Ņemot vērā, ka partijas ir lielas, partijām vienmēr gadās kaut kādi pārkāpumi, kaut kādas lietas, kas varbūt finansiāli ir jāsakārto. Par to atbild ģenerālsekretāre vispirms un, protams, ka partijas administrācija. Kas attiecas uz politisko sadaļu, es esmu pārliecināts, ka šeit nebūs nekādu problēmu ne starp partiju LA, ne starp arī ''Kustību “Par!”'', jo tādas lietas katram var gadīties un viņas tiks sakārtotas. Es esmu pārliecināts!” saka LA valdes loceklis Pabriks.

Bijušais LA valdes priekšsēdētājs un VARAM ministrs, tagad “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce savulaik bija vērsies policijā pret Mičerevski par neslavas celšanu. Tur viņam pateikts, ka esot jāsagaida KNAB pārbaudes iznākums. Tagad Pūce domā šo jautājumu aktualizēt. Viņš arī uzsver, ka uz KNAB sniegt paskaidrojumus par Mičerevska pausto nemaz neesot saukts.

“Specifiski saistībā ar šo pārbaudi es neesmu, nekādā veidā man nekas nav jautāts par mūsu agrākā partijas biedra apgalvojumiem. Man nav nekas jautāts. Caur to es pieļauju, ka pārbaude vai lietu noskaidrošana droši vien šai jautājumā vēl turpināsies,” saka Pūce.

Šobrīd LA ir saņēmusi ziņas no KNAB un tālāk apvienības partnerus informējusi par četrām administratīvajām lietām, tāpēc nekādi radikāli soļi jāsper neesot, noprotams no "Kustības “Par!”" valdes priekšsēdētāja, veselības ministra Daniela Pavļuta teiktā: “Uz šo KNAB relīzi var paskatīties dažādi. Ir droši vien cilvēki, kas vēlēsies gūt apstiprinājumu tam, ka kaut kur kaut kas nav bijis un to pieminēs kā piemēru. Savukārt uz to var paraudzīties arī tā, ka, lūk, 18 mēnešus ir pārbaudīts, ir administratīvi pārkāpumi, krimināllietu nav, un šīs pārbaudes noslēgušās, un ar to, atrisinot šos administratīvā pārkāpuma procesus, šis jautājums būs izsmelts.”

"Kustības “Par!”" valdes locekle, kādreizējā ''Sabiedrības par atklātību “Delna”'' vadītāja, tagad Saeimas deputāte Inese Voika šobrīd arī nesteidz spriest, vai 13 administratīvās lietas par finansēšanu liecina par sistēmiskumu – trūkstot informācijas par to, kāds ir katra konkrētā pārkāpuma raksturs. Lēmumi par ziedojumu atmaksu gadoties visām partijām, arī pašai "Kustībai “Par!”", klāsta Voika: “Administratīvs sods pats par sevi neliecina par ļaunprātību un arī neliecina par sistēmiskumu. Taču, protams, ka politisko partiju finansēšana un tās kārtība un partijas godaprāts ir pamatu pamatā godīgai politikai. Jo, ja tu negodīgi finansē partiju, tas būvē ceļu uz to, ka tavu politiku var redzēt kā negodīgu un tu esi arī pats pakļauts dažādiem riskiem.”

“Attīstībai/Par!” trešās dalībpartijas “Izaugsme” vadītājs, Saeimas deputāts Andris Skride detalizētu informāciju par to, ko īsti LA pārsūdz un ko nē, arī nav saņēmis, tomēr tic partneriem, ka viss būšot kārtībā: “Es faktiski varu teikt, ka es uzticos saviem sadarbības partneriem, abām divām partijām – LA un "Kustībai “Par!”" – un pavisam noteikti es uzstāšu, ka mēs startējam kopā, un es ceru, ka tā arī notiks.”

Mičerevskis pa šo laiku kļuva par Saeimas deputātu un netika uzņemts Pūces vadītajā “Attīstībai/Par!” frakcijā. Nesen deputāts no KNAB saņēma vēstuli ar informāciju par to, ka viņa sniegtā informācija ļāvusi konstatēt pārkāpumus LA darbībā.

“Vai es esmu apmierināts ar to rezultātu? Nu, es domāju, ka man pašam personīgi varbūt ir vienalga, bet Latvijas valstij droši vien labāk būtu, ja ne tikai šī lieta, bet arī ļoti daudzas citas lietas, kas nav tā kā beigušās ar kaut kādām uzvarošām beigām – tā kā [Pjotra] Avena lieta vai azartspēļu lieta – šīs visas, un it sevišķi šobrīd šī finansējuma lieta, nu, tās īstenībā ir kliedzošas. Tas ir tāds relikts no deviņdesmito gadu beigām vai no divtūkstošo sākuma,” par bijušo partiju saka Mičerevskis.

Vairāki “De facto” intervētie politiķi arī pieļāva, ka šobrīd varētu runāt par to, vai nav jāpazemina slieksnis, no kura iestājas kriminālatbildība par partijas nelikumīgu finansēšanu, jo vienas personas ziedojumu gada limits pēdējā laikā ir būtiski samazināts. Šādu grozījumu izstrādāšana un pieņemšana līdz šī Saeimas sasaukuma beigām šoruden gan šķiet maz ticama.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt