Katrai desmitajai mašīnai uz ceļa konstatē defektus, kas būtiski ietekmē satiksmes drošību

Katra desmitā mašīna ceļu satiksmē piedalās ar defektiem, kas būtiski ietekmē satiksmes drošību. Savukārt 1% no visiem spēkratiem vispār nedrīkstētu sākt kustību. Tādu ainu atklāj Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts policijas veiktās pārbaudes.

Kopš gada sākuma, kad cita pēc citas notika vairākas traģiskas avārijas, transportlīdzekļu tehnisko stāvokli dienesti kontrolē pastiprināti. Taču pašlaik grūti secināt, vai atklātie skaitļi ir satraucoši. Kā izrādās, policija aprīkojuma trūkuma dēļ līdz šim ne visās avārijās var noskaidrot, cik liela nozīme negadījumā bijusi braucamā stāvoklim.

(Grafikā apkopoti dati līdz 2015.gada 6.maijam)

Problēmas var būt ar lukturiem un mašīnu balansu

Dienas vidū šosejas malā pie Piņķiem Babītes novadā kārtējo izbraukuma pārbaudi sāk Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju. Likumsargi citu aiz citas aptur mašīnas. Vieglajām uzreiz pārbauda dokumentus un lukturus, bet smagajām mašīnām jānobrauc nostāk stāvlaukumā, kur izlikts pārvietojamais bremžu pārbaudes stends. Līdz ar CSDD speciālistiem tur šoreiz ir arī Tehniskās apskates stacijas vadītājs Uldis Zandbergs. „Šobrīd notiek bremžu pārbaude,” viņš stāsta par notiekošajām pārbaudēm. „Tātad, identiski stacijai tiek pārbaudītas bremzes, vai visi riteņi bremzē vienādi. Secinājums jau ir redzams: labā pusē bremzē trīs reizes lēnāk kā kreisā puse. Priekšējā darba bremze ir normāla, stāvbremzē labais ritenis ir vājš,” norāda Zandbergs.

Ar bremžu pārbaudi viss nebeidzas. „Pie reizes var apiet riņķī un apskatīties riepu stāvokli un gaismas. Pēc tam [šoferis] pabrauks malā un [CSDD darbinieks] palīdīs apakšā [paskatīties], kas notiek apakšā – amortizatori, atsperes…,” aplūkojamās detaļas uzskaita Zandbergs.

Šis šoferis ar mašīnu, kas nupat piekrauta ar skaidu plāksnēm, var turpināt ceļu uz Vāciju. „Bremzes ir normālas. Var apstāties,” saka Zandbergs.

Savukārt Andrejam no Igaunijas Latvijā nāksies uzkavēties ilgāk. „Braucu no Igaunijas uz Horvātiju. Šodien Tukumā iekrāvu kūdru, 24 tonnas. Ar mašīnu viss kārtībā, bet ir neliels bojājums – tieši pašlaik meklēju darbnīcu. Piekarei gaisa spilvens pārsprāga. Iekraujot dzirdēju, ka svilpo, jo, kamēr kravas nav, to nevar redzēt. Pats neesmu nekāds īpašais meistars, bet man ieteica pārspiest cauruli. Tā šorīt pabakstījos,” klāsta Andrejs.

Pēc sākotnējās pārbaudes CSDD speciālisti secina, ka 40 tonnu smagās mašīnas lielākā daļa slodzes ir uz divām, nevis trim asīm, jo spilvena trūkuma dēļ masa tiek sadalīta uz pieciem riteņiem. Arī bremzes nefunkcionē kvalitatīvi.

„Šobrīd brauc uz divām asīm. No tām divām asīm ar gaisu arī kaut kas nav kārtībā, jo atlikuši četri spilveni arī ir tikai daļēji piepildīti ar gaisu. Līdz ar to piekabe ir nosēdusies un beržas gar rāmi. Viņš ir avārijas režīmā un var aizbraukt tikai līdz servisam, kas ir tepat netālu,” par Andreja vadīto mašīnu saka Zandbergs.

Sākumā šķiet, ka šoferis tiks cauri ar protokolu, kas liek mēneša laikā trūkumus novērst. Bet pārbaudes beigās speciālisti secina, ka mašīnai jānoņem numuri, jo izbraukt uz šosejas tā nedrīkst.

„Viņš kaut ko ir labojis un sadarījis sliktāk un izrādās, ka viens no spilveniem vispār ir uzsprādzis. Līdz ar to mašīnai ir noņemtas numurzīmes. Kustība ir aizliegta. Tālāk viņš var saukt evakuatoru, kas viņu vedīs uz servisu un mainīs [detaļas]. Katrā ziņā viņš, piekrauts ar kravu, tālāk vairs nebrauks,” norādīja Zandbergs.

Tikmēr policisti vieglo mašīnu šoferiem jau sastādījuši divus protokolus par neatbilstošām gaismām. Santa gan var turpināt ceļu uz Siguldu. „Policista onkulis domāja, ka mums lampas ir nepareizas. Izrādās, ka ir pareizas, taču šobrīd man līdzi nav tehniskās pases, tāpēc viņš pārbaudīs, vai man nav pārkāpumu. It kā nevajadzētu [būt pārkāpumiem],” stāsta Santa.

Ksenona spuldzes, lai izrādītos

Zandbergs stāsta, ka šogad pārbaudīts jau vairāk nekā 2600 vieglo mašīnu. Katrai desmitajai – protokols. 6% no visām bija neatbilstošas – ksenona – gaismas. Savukārt otrai daļai problēmas ar riepām – bojātas, neatbilstoši sezonai vai arī par noteiktajiem 1,6 milimetriem seklāks protektors.

„Gana nopietna lieta,” vērtē Zandbergs.

„Satiksmē tas nozīmē, ka katra desmitā mašīna ir bīstama ceļa satiksmei. Tādā dienā kā šodien, kad līst lietus – ja protektoru praktiski nav, kas ir 0,2 milimetru, kas nozīmē, ka riepa ir gluda, tad ļoti ātri sākas akvaplanēšana. Transporta līdzeklis var ieslīdēt pretējā joslā.

Savukārt, ja ir uzstādītas ksenona spuldzes neatbilstošos lukturos, tad viņas spīd visur, tikai ne uz ceļa. Šoferis neredz nedz gājējus, nedz meža dzīvniekus. Arī pretī braucošie neko neredz, jo viss spīd acīs,” stāsta Zandbergs.

Savukārt no 2000 pārbaudīto kravas mašīnu 12% izrādās bīstamas satiksmei. Lielākoties tiek cauri ar protokolu un noteikumu mēneša laikā trūkumus novērst. Aizliegums turpināt ceļu tiek piemērots katrai simtajai mašīnai jeb 1%. Tādu skaits nemazinās, bet neatbilstošu ksenona gaismu cienītāju skaits gan sarūkot.

„Ir divas kategorijas, kas tās vēl izmanto. Līdz 1990.gadam [ražotām mašīnām] – piemēram, „trešais golfiņš”, kam  degvielai nauda [īpašniekiem] vēl knapi sanāk, taču ksenona spuldzēm pietiek. Jēgas no tām nav. Tā lielākoties ir izrādīšanās. Otrā kategorija – pilnīgi jauni „džipi” un „Porsche Cayenne”, kam ir problēmas nopirkt jaunas riepas. Ir divi svaru kausi: vienā ir vecie, ar ksenona gaismām un otrā jaunie, kuriem nav [kvalitatīvu] riepu. Ir arī tādi, kuri visur saliek tās spuldzes, piemēram, miglas lukturos, kur šādas spuldzes vispār nav paredzētas. Tā ir izrādīšanās, lai parādītu, ka man ir nauda un es visur varu salikt ksenona gaismas” dažu šoferu rīcību vērtē Zandbergs.

Brauc bez viena riteņa un brezmēm

Pārkāpēju skaidrojumi ir visdažādākie.

Kādai kravas mašīnai trūcis viens ritenis, bet šoferis raustījis plecus, ka tas, visticamāk, kaut kur nokritis iepriekšējā dienā.

„Es viņam prasu: „Kā jūs braucat?”, Viņš atbild: „Es braucu. Normāli!” Es saku: „Bet jums taču nav riteņa!”, Viņš: „Kaut kas notiek? Pa zemi taču nevelkas. Vēl ir pieci riteņi, kam ir bremzes!” Es domāju, ka lielākoties viņi saprot, kas notiek, bet tas ir tāds bezizejas sauciens – „Šefs spiež! Ir laiki [termiņi], kraušanās!” Viņi saprot, ka ir vainīgi (..) Tādi bezizejas spiestie vazājas pa ceļu. Pagājušajā nedēļā bija piekabe, kura kaut kur bija ilgi stāvējusi un tagad [tās īpašnieki, braucēji] bija izdomājuši to pārvest ar traktoru. Bet piekabe bija bez apskates, rāmis pārlūzis, riepas nekādas. Trāpīja uz mums. Latgalē ir lielāks [tādu gadījumu] īpatsvars – brauc ar kokvedēju „Kamaz”, kura piekabe piekrauta pilna ar koku. Viņu tur policija, bet viņš aizbrauc garām pa kilometru, jo nav bremžu. Tad policija skrien pakaļ,” stāsta Zandbergs.

Tādus pārkāpējus likums pašlaik ļauj sodīt ar maksimums septiņu eiro naudas sodu. Tāpēc tiek diskutēts, vai sankcijas palielināmas.

Padziļināti avārijas iesaistītu auto tehnisko stāvokli vērtē tikai pēc smagām negadījumiem

Šogad reģistrēts jau vairāk nekā 5000 ceļu satiksmes negadījumu, kas ir par 2,5% vairāk nekā pērn. Nedaudz audzis avārijās ievainoto skaits, bet bojā gājušo par sešiem mazāk – 51.

Kā atzīst Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes vadītājs Normunds Krapsis, riepu un pārējā tehniskā stāvokļa ietekmi uz negadījumu nosaka tikai retās reizēs.

„Padziļināta analīze, cik lielā mērā transporta līdzekļa tehniskais stāvoklis ir ietekmējis [avāriju], veic tikai tad, ja bijis smags ceļu negadījums ar bojāgājušajiem. Tad, protams, transporta tehnisko stāvokli pārbauda ekspertīzēs. Nevarētu teikt, ka situācija būtu ļoti traģiska, (..) pēc būtības negadījumu cēlonis ir cilvēku attieksmē un rīcībā,” saka Krapsis.

Tāpat Krapsis uzskaita ceļu kvalitāti un citus iemeslus, kam ietekme uz negadījumu statistiku ir kompleksa. Līdzīgi domā arī satiksmes eksperts, žurnālists Arnis Blodons, kurš satiksmes dalībniekus par pavisam vieglprātīgiem nesauc. Problēmas esot lielākoties divos gadījumos. „Ja es nejūtu mašīnai kaut kādu vainu, es tehniskajā apskatē uzzinu, kas neatbilst [noteikumiem] un [problēmas] novēršu un braucu tālāk. Otra lieta ir nabadzība. Cilvēks brauc ar vecām riepām un mēģina izlāpīties. Bieži vien viņam transports ir naudas pelnīšanas avots. Nav šie 120 vai 140 liekie eiro. Viņš riskē un brauc, bet tas apdraud gan viņu, gan apkārt esošos. Kā saka – līdz pirmajai reizei,” norāda Blodons.

Pie protokoliem par neatbilstošām riepām šogad tikuši vairāk nekā 600 šoferu. Pērn šajā laikā tādu bija trīs reizes mazāk. Satiksmes drošības direkcija un policija pastiprinātās pārbaudes sola turpināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti