Jauno zinātnieku strupceļš: nestabils darbs un niecīga alga

Zinātniekiem šī gada otrā puse ir pārbaudījumu laiks, jo pēc augusta aizvadītā plānošanas perioda Eiropas projekti būs noslēgušies un iestāsies tā dēvētais projektu un naudas „pārrāvuma” posms līdz pat nākamajam gadam.Par problēmu Latvijas zinātnes nozarē runāts jau vairākus gadus, ar bažām gaidot šo pārejas laiku. Īpaši bieži zinātniskie institūti bažījas par daudzu jauno doktoru zaudēšanu. Pēc Eiropas projektu beigām augustā jaunajiem zinātniekiem daudzviet pat minimālās algas vairs nevar samaksāt niecīgā bāzes jeb valsts finansējuma dēļ.

Izdevīgāk dzīvot laukos, nekā strādāt zinātnē

Ķīmiķe Laura Vīķele doktora darbu aizstāvēs rudenī. Patlaban pētnieka darbu zinātniece veic Koksnes ķīmijas institūtā. Vēl esot jānobeidz aizejošā Eiropas fondu naudas perioda projekts, kas vērsts uz ražošanu. Pētnieku komanda strādā pie presētā kartona iepakojuma no otrreiz pārstrādājama papīra, pievienojot reaģentu no dabas. 100% atjaunojams, pārstrādājams un kompostējams iepakojums.

Laura stāsta, ka šobrīd pētnieku grupā jūtama arī nokaitēta un satraukuma pilna gaisotne gaidāmā naudas plūsmas pārrāvuma dēļ, jo daudziem algas nevarēs samaksāt vai arī varēs atvēlēt niecīgu samaksu, turklāt nezinot, cik ilgi šis periods vēl ievilksies. „Nupat runājām ar institūta direktoru par iespējamo samaksu no bāzes finansējuma, par to, kas notiks ar cilvēkiem un ko mēs varam darīt. Institūtam bāzes finansējums ir 46 000 mēnesī un ir 70 zinātniskie darbinieki. Izrēķinājām, ka tīri algā būtu 380 eiro katram cilvēkam!” stāsta Vīķele. „Taču jāuzsver, ka šis pats bāzes finansējums vēl jātērē, arī līdzfinansējot Eiropas projektus, administratīvām izmaksām, remonti, iekārtu uzturēšana, komunālie maksājumi, apkalpojošais personāls un tad paliek zinātnieku algas.

Patiesībā algām varam maksāt pusi no šīs naudas un galu galā iznāk ap 200 eiro uz rokas katram, ko varam plānot,” saka ķīmiķe.

Liela daļa jauno zinātnieku varētu doties strādāt uz ārzemēm, kas būtībā ir pozitīva pieredze. Taču, ņemot vērā Latvijas problēmas ar zinātnes finansēšanu, nav garantijas, ka šis intelekts valstī atgriezīsies.

Taču Laura vēl uzsver, ka ir daļa jauno zinātnieku, kam ir vēlme un tiesības būt mājās un strādāt savā nozarē. Tādēļ no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnes daļa zinātnieku pārcelsies uz Labklājības ministriju. Proti, kļūs par bezdarbniekiem, vērtē Vīķele. „Es pati rēķinos ar gadu bez darba.

Man ir izdevīgāk braukt dzīvot uz laukiem, nekā nākt uz darbu, kur varu saņemt ap 300 eiro, ar ko nevaru nomaksāt rēķinus un pārtiku. Laukos manam tēvam ir saimniecība, kurā palīdzēšu. Ceru šī gada beigās kļūt par jauno doktoru, bet ar plāniem mainīt profesiju,” teica Vīķele.

Apgūst Eiropas naudu, nevis attīsta zinātni

Savukārt Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks Kristaps Jaudzems, paredzot finansējuma pārrāvuma problēmas, bija pieteicies ārvalstu stipendijai un jau septembrī dosies strādāt uz Franciju. Tur viņš pētīšot vīrusu molekulu struktūras. Arī viņš stāsta, ka labprāt paliktu Latvijā, ja par darbu būtu arī samaksa. Eiropas projektos institūtā viņš iesaistīts kopš 2010. gada. Jaudzems pamatā pētniecībā nodarbojas ar jaunu zāļu vielu atklāšanu. Pārrāvuma dēļ pazūd ne vien algas, bet arī apstājas daļa iesākto pētījumu. Kristaps gan netic, ka līdzekļi no jaunā perioda būs pieejami jau janvārī.

„Es biju diezgan pārliecināts, ka bez Eiropas finansējuma būs jādzīvo vismaz gads, tāpēc pieteicos Marijas Kirī grantam jau pirms gada. Man izdevās šo stipendiju iegūt, un man situācija ir laba, jo šis pārrāvuma periods būs nosegts ar grantu,” klāsta Jaudzems.

„Es došos uz Lionu, Francijā. Domāju, ka laikā, kamēr būšu tur, centīšos pieteikties arī jaunajiem Eiropas projektiem un, ja sanāks, centīšos atgriezties atpakaļ,” piebilst ķīmiķis.

Pētnieks vērtē, ka institūtā centīsies lielai daļai nodrošināt kādu samaksu, bet būs arī daļa cilvēku, kam nāksies iet bezalgas atvaļinājumos. Viņa ieskatā IZM nav skaidras politikas, kā attīstīt zinātni un dot iespēju jauniem zinātniekiem veidot karjeru tepat Latvijā. „Domāju, ka visi spējīgākie, kas var atrast vietas ārzemēs, to arī izmantos, un viņi arī nejūtas nevienam šeit neko parādā. Jo šis piemērs parāda, ka te viņi nevienam nav vajadzīgi.

Mēs esam tādā spēlē, kur valstij vajag apgūt Eiropas naudas, bet reāls plāns attiecībā uz zinātnes cilvēkresursu attīstību nav,” kritisks ir Jaudzems.

Trūkst politiskās gribas veidot intelektuāli stipru valsti

Aizvadītajā Eiropas fondu periodā trīs institūti apvienojuši spēkus zinātnes projektā „fotonika.lv”, un tas ļāvis atgriezt dzimtenē vairākus zinātniekus, tostarp fizikas doktoru Jāni Alni, kurš iepriekš strādājis Vācijā un nu Latvijā ir jau divus gadus. Projektā izdevies iegādāt modernas iekārtas un iekārtot lāzerlaboratoriju Šķūņu ielā. Projektam noslēdzoties, arī šeit uz vairākiem mēnešiem daļa zinātnieku kļūšot par bezdarbniekiem, jo no bāzes finansējuma algām nepietiks. „Latvijā bieži ir tā nestabilitāte, kamēr ir projekts - algas ir ļoti labas, bet, kad beidzas, tad nav vispār nekas. Tad nu jāmēģina iekrāt vai aiziet uz kādu citu institūtu pastrādāt, katrs jau kādu variantu atrod,” saka Alnis.

Viņš vēl norāda uz pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta programmu, uz kuru arī šajā institūtā cerēja kāds no fizikas studentiem. Taču, ņemot vērā, ka arvien tā nav pieejama, viņš dosies uz ārzemēm. „Kad mūsu students rudenī aizstāvēja doktora grādu un cerēja, ka pēcdoktorantūras programmas būs pieejamas jau šogad, taču nekas nav vēl. Viņš jau ir sarunājis vienu profesoru Šveicē, pie kura dosies uz trim mēnešiem un pēc tam uz diviem gadiem dosies uz Ameriku. Fizikā cilvēks nepazudīs,” par kolēģi saka Alnis. „Un, ja Latvijā novinnē atkal lielu projektu, tad šos cilvēkus var aicināt atkal atpakaļ - repatriēt, bet ir arī situācijas, kad aicina, bet zinātnieki jau iekārtojušies – ir stabils darbs, paņemta māja kredītā un jau audzina bērnus citā zemē,” viņš atzīst.

Fotonikas projekta veidotājs Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks Arnolds Ūbelis papildināja ar skatījumu no vecākas zinātnieku paaudzes, kas arvien izmisīgi jaunos zinātniekus tomēr cenšas noturēt Latvijā

„Ja skaita naudu precīzi un skatās, kā budžets tiek tērēts, tad problēma, manuprāt, nav nauda, bet gan politiskā griba. To jau ir teikuši arī „Tehnopolis” eksperti - visu laiku Latvijai trūcis politiskās gribas, lai valsts būtu stipra ar savu intelektuālo potenciālu,” vērtē Ūbelis.

„Klāt pie visa vēl neviena programma, neviens projekts no jaunā plānošanas perioda 2014. līdz 2020. gadam nav palaists. Teju divi gadi ir pagājuši. Ja līdz šim zinātne ir pastāvējusi tikai tamdēļ, ka dabūjuši kādus projektus, tad šajā brīdī būs absolūts finansējuma pārrāvums. Ministrijā, kur ierēdņiem ir alga un darbs līdz pieciem, bet nekādas atbildības par pieņemtajiem lēmumiem, viņiem tas laiks rit citur, bet man kā komandas vadītājam, atbildot par simt cilvēkiem, ir jādomā, ko es viņiem maksāšu nākamajā mēnesī, kā es viņus pierunāšu palikt zinātnē pēc tam, kad nebūs nekādas naudas tos četrus mēnešus,” norāda Ūbelis.

Tas, ko mēs darījām, bija jauki... bet es negribu tā dzīvot

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītājs, inženierzinātņu doktors Egils Stalidzāns gan ir pārliecināts, ka naudas plūsmas pārrāvums zinātni Latvijā neiznīcinās.

Jauno zinātnieku apvienība bāzes jeb valsts finansējuma palielinājumu pat vairs negaida, un vienīgais risinājums ir arvien kļūt starptautiski konkurētspējīgiem kādos pastāvīgos Eiropas projektos. Taču arī tas kļūs sarežģītāk, arvien zaudējot labus pētniekus. „Man vairāk sāp tas, kādus bakalaura un maģistra studentus mēs zaudējām agrāk. Man ir bijuši bakalaura un maģistra līmeņa studenti, kuri jau savās studijās ir pierādījuši, ka spēj būt spēcīgi zinātnē, turklāt starptautiskā līmenī.

Taču vienā brīdī pienāk un saka: „Zini, Egīl, tas, ko mēs darījām, bija jauki, taču dzīvot, kā tu, mēs negribam. Mēs gribam ģimeni, stabilitāti, un zinātne, vismaz Latvijā, to nevar nodrošināt!” Man ir 45 gadi un man ir viss. Tāpēc uz šo skatos mierīgi. Taču liela daļa, kas zinātnē varētu gāzt kalnus, pieņem saprātīgu lēmumu, ka šī drebelīgā nozare neatbilst viņu prasībām,” saka Stalidzāns.

Viņš atzīst, ka tieši pragmatiskākie, kuri prastu sadarboties ar rūpniecību, aiziet no zinātnes.

Tāpat zinātnes dzīvotspējai Latvijā vajadzīgs arī sabiedrības atbalsts, kur ieguldījums jāveic, arī pašiem pētniekiem vairāk popularizējot zinātni.

IZM informēja, ka pēcdoktorantūras programmas noteikumi tikšot saskaņoti valsts sekretāru sanāksmē šonedēļ un grantus atlases kārtā varētu sākt piešķirt janvārī.

Savukārt Eiropas projektu nauda praktiskās ievirzes pētījumiem līdz zinātniskajiem institūtiem konkursu kārtā nonākšot vien nākamā gada pirmā ceturkšņa laikā, konkrētu laiku vēl nenosaucot.

 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti