Pagātnē piedzīvotās kodolspēkstaciju avārijas nav mazinājušas pieprasījumu pēc atomenerģijas. Arī atjaunojamo energoresursu arvien plašāka izmantošana diez vai to izkonkurēs. Kāpēc atomenerģija saglabās līderpozīciju pasaules elektrības ražošanā, un cik lielā mērā iespējams kontrolēt kodolieroču izplatību tādās valstīs kā Irāna un Ziemeļkoreja, ekskluzīvajā intervijā LTV pastāstīja Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadītāju Jukijo Amano.
Nesen pasaulē, jo īpaši bijušajā PSRS teritorijā, tika pieminēta Černobiļas atomelektrostacijas katastrofa. 25 gadus vēlāk notika avārija Fukušimas atomelektrostacijā. Cik, pēc jūsu domām, šobrīd ir droša kodolenerģētika un vai tai ir nākotne, vai pasaule drīzāk no tās atteiksies?
Daudzas valstis, faktiski visas valstis, kuras izmanto kodolenerģiju, ir veikušas tā sauktos stresa testus, lai noskaidrotu, kā jau esošās kodolspēkstacijas spēj izturēt dažādus dabas negadījumus. Tāpat ir ieviesti papildu nepieciešamie drošības pasākumi. Pēc šo pasākumu ieviešanas drošība kodolspēkstacijās ir lielāka nekā iepriekš.
Šobrīd pasaulē darbojas 440 kodolspēkstacijas un vēl 65 jaunas kodolspēkstacijas tiek būvētas. Kodolenerģijas loma nākotnē tikai pieaugs. Tas skaidrojams ar vairākiem iemesliem. Pirmkārt, kodolenerģija ir elektrības ražošanas veids, kas ražošanas procesā neizdala klimata pārmaiņas stimulējošos izmešus. Otrkārt, elektrība ir nepieciešama, lai veicinātu ekonomikas attīstību un labklājību. Daudzās valstīs droša energoapgāde aizvien ir svarīga.
Tāpēc es ticu, ka kodolenerģijai aizvien atradīsies vieta kopējā enerģijas ražošanas portfelī. Vienlaikus pēc Fukušimas avārijas varam prognozēt, ka pieaugs alternatīvo energoresursu izmantošana, īpaši enerģijas ieguve no saules.
Tomēr Eiropas Savienības (ES) iekšienē ir virzība uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Piemēram, Vācija atteicās no kodolenerģijas. Daudzas citas arī rīkojās līdzīgi. Tajā pašā laikā atjaunojamo energoresursu izmantošana ir visai dārga, un to piegādes kopējā elektrotīklā ir nestabilas. Vai šādos apstākļos jūs redzat nākotni kodolenerģijai Eiropas Savienībā?
Atjaunojamo energoresursu izmantošana pieaug, tai ir ļoti daudz priekšrocību. Daudzas valstis cenšas palielināt šo resursu izmantošanas apmērus. Tajā pašā laikā tiem ir ēnas puses, kā jau teicāt – augstā cena. Ar šī jautājuma risināšanu tagad jāsaskaras daudzām valstīm, tostarp jādomā, kāds būs labākais un ilgtspējīgākais energoražošanas portfelis.
Jā, atjaunojamajai enerģijai ir priekšrocības. Taču arī kodolenerģijai ir savas priekšrocības. Piemēram, Eiropas rietumu daļa – Lielbritānija, Francija, Spānija - turpina izmantot kodolenerģiju. Eiropas centrālā daļa – Vācija un Austrija - paziņojusi, ka to neizmantos. Eiropas austrumi - Čehija, Slovēnija, Horvātija - aizvien izmanto kodolenerģiju. Skatījums – atteikties no tās vai nē - ir katras valsts lēmums.
Eiropas Savienības iekšienē mums ir diskusijas, kā samazināt enerģijas atkarību no Krievijas, jo iepriekš Krievija ir pierādījusi, ka enerģijas piegādes tā izmanto kā ieroci savu ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Tajā pašā laikā Krievija starptautiskajā tirgū piedāvā kodolspēkstaciju projektu attīstīšanu, tostarp Eiropas Savienības valstīm. Vai atkarība un ārēja ievainojamība šādā gadījumā ir iespējama arī kodolenerģētikas izmantošanas gadījumā?
Tas ir ļoti politisks jautājums. Katrai valstij tas ir jāvērtē. No tehniskā viedokļa Krievija ir ļoti nozīmīgs spēlētājs kodolenerģijas tehnoloģiju piegādē ne tikai Eiropā, bet arī citās pasaules daļās. Krievija šobrīd ir ļoti aktīva šo tehnoloģiju piegādē. Citas valstis, kā ASV, Francija un Japāna, arī ir šo piegādātāju vidū. Protams, šo tehnoloģiju piegādātāju skaits ir ierobežots. Taču konkurence piegādātāju vidū ir laba tām valstīm, kuras tikai vēlas izmantot kodolenerģiju.
Jūsu organizācija – Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra - nenodarbojas tikai ar civilo kodoltehnoloģiju izmantošanu, bet arī pārrauga atomtehnoloģiju izmantošanu militāriem mērķiem. Nesen Irāna atteicās no savas kodolprogrammas apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tajā pašā laikā Izraēla to ir kritizējusi.
Attiecībā uz Irānu vienošanās tika panākta 2015. gadā. Starp sešām valstīm un Irānu. Šīs vienošanās ietvaros Irāna nolēma ierobežot savas kodolaktivitātes. Pārējās valstis uz to atbildēja, mīkstinot sankcijas. Tostarp procesa ietvaros tika pieņemts papildprotokols, kas garantēja papildu caurspīdīguma nodrošināšanu šajā jomā.
Starptautiskajai Atomenerģētikas aģentūrai ir uzdots kontrolēt, kā Irāna izpilda kodolvienošanās saistības. Lai gan aizvien ir valstis, kas iebilst pret šo vienošanos, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras iekšienē šim līgumam ir spēcīgs atbalsts.
Kodolieročus attīsta arī Ziemeļkoreja. Tā ir jau veikusi vairākus kodolizmēģinājumus. Kādas ir Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras aplēses – kad Ziemeļkoreja iegūs tādus kodolieročus, kas būs gatavi lietošanai, proti, kurus reāli varēs uzmontēt uz nesējraķetēm?
Ziemeļkorejas gadījums ir sarežģīts, un mums tā sagādā daudz raižu. Ziemeļkoreja ir izstājusies no kodolieroču neizplatīšanas līguma. Mums šajā valstī nav inspektoru kopš 2009.gada beigām.
Ziemeļkoreja vairākkārt ir uzspridzinājusi kodolierīces. Tāpat tā veic ballistisko raķešu izmēģinājumus un draud kaimiņvalstīm. Tas ir drauds Ziemeļaustrumāzijas reģionam un pat aiz tā robežām. Mēs uzstājam, lai Ziemeļkoreja ieviestu visas ANO Drošības padomes rezolūcijas. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ir gatava uz Ziemeļkoreju atpakaļ nosūtīt inspektorus. Ņemot vērā, ka šajā valstī nav mūsu inspektoru, mēs caur satelītiem vērojam situāciju Jongpjonas pilsētā, kas ir Ziemeļkorejas kodolprogrammas izstrādes vieta. Vienlaikus, ņemot vērā, ka šajā valstī nav mūsu inspektoru, mēs neesam pārliecināti, cik tālu ir šīs aktivitātes. Ziemeļkoreja ir paziņojusi par kodolaktivitāšu sākšanu Jongpjonā. Par to mums ir lielas bažas. Taču, ņemot vērā, ka mēs esam organizācija, kura pamatā nodarbojas ar miermīlīgu atomenerģijas izmantošanu, mēs nevaram dot atbildi par Ziemeļkorejas attīstīto kodolieroču gatavības pakāpi.
