Reģioni Krustpunktā

Pandēmija uzkarsējusi nekustamo īpašumu tirgu

Reģioni Krustpunktā

Būt darbā un sabiedrībā tas ir ļoti svarīgi cilvēkiem ar funkcionāiem traucējumiem

Problēmas ar ģimenes ārstu pieejamību reģionos saasinās

Ģimenes ārstu pieejamība reģionos neuzlabojas; situācija kļūst pat sliktāka

Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta ģimenes ārstu pieejamība – daudzos pagastos nav nedz feldšerpunktu, nedz ģimenes ārstu pieņemšanas vietu. Dažkārt attālums, kas iedzīvotājiem jāmēro, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta, pārsniedz 20 kilometrus.

Četros gados ieteikumi – neizpildīti 

Ir ciemi, kuru iedzīvotāji, izmantojot sabiedrisko transportu, nevar vienas dienas laikā nokļūt pie ģimenes ārsta vai feldšera un atgriezties savā dzīves vietā. Pie šādiem secinājumiem nonāca Valsts kontrole, veicot lietderības revīziju ambulatorās veselības aprūpes. Secinājumus publiskoja 2017. gadā. Toreiz Veselības ministrijai iesniegti arī ieteikumi situācijas uzlabošanai.

Pagājuši četri gadi, un neviens no Valsts kontroles ieteikumiem nav izpildīts.

„Situācija tika vērtēta 2014. –2015.gadā, un tad 2017. gada sākumā tika publiskots revīzijas ziņojums. Reģioni, kuros tika konstatētas vislielākās problēmas, veicot datu analīzi, īpaši iezīmējās Latgalē un Kurzemē,” pastāstīja Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

„Pirmkārt, ne visās vietās feldšerpunkts vai ģimenes ārsta prakse atrodas. Tāpat bija identificētas situācijas, kurās cilvēkam ar sabiedrisko transportu no savas dzīvesvietas līdz ārstam dienas laikā turp un atpakaļ nokļūt nav iespējams, vai attālums līdz sabiedriskā transporta pieturvietai ir tāds, ka cilvēks, ļoti reālistiski skatoties, nevar nokļūt. Tas arī liecina par tādām ļoti primitīvām savā ziņā nepieejamības lietām attiecībā uz šo veselības aprūpes veidu,” norādīja Āboliņa.

Šķaunes un Bērziņu pagasti

Šķaunes un Bērziņu pagastos ģimenes ārsts uz vietas nepieņem, un Bērziņu pagastā nav arī feldšerpunkta. Pagastu vadītāja problēmas nesaskata.

Šķaunes pagasts atrodas tiešā Baltkrievijas pierobežā, tagad jau Krāslavas novadā, kas ietver arī bijušā Dagdas novada teritoriju. Pagastā deklarēti aptuveni 460 iedzīvotāji. Romualda Demida ir divu pagastu pārvaldniece, atbildot gan par Šķaunes, gan blakus esošo Bērziņu pagastu, kur deklarēti aptuveni 340 iedzīvotāju.

Abos pagastos uz vietas ģimenes ārsts nepieņem, Šķaunē gan ir feldšerpunkts, taču Bērziņu pagastā tas jau labu laiku nav sertificēts. Pagasta pārvaldniece pastāstīja, ka šāda situācija Bērziņos ir sešus gadus. Valsts kontroles ziņojumā par medicīnas pakalpojumu pieejamību 2017. gadā ir pieminēts arī bijušais Dagdas novads, uzsverot, ka tur vairāki pagasti ir iekļauti ģimenes ārstu pamatdarbības teritorijā, tomēr tajos ģimenes ārstu pieņemšanas vietas neatrodas un nav arī feldšerpunktu.

Vai kaut kas šajos gados ir mainījies? Abu pagasta vadītāja atzina, ka nav:

Romualda Demida: Tāpat kā bija, tā ir.
Vai pa šiem gadiem pašvaldība ir mēģinājusi piesaistīt medicīnas speciālistu, vai redzat, ka nav tādas nepieciešamības?
Es uzskatu, ka nav nepieciešamības. Tagad izsauc “ātros”, ja kaut kas nopietns. Cilvēki, kuri var, viņi izbrauc pie ārsta, pie feldšeres.
Droši vien ir tādi, kas ir seniori, vientuļie.
Nu, viņi atrodas sociālajā aprūpē. Ir cilvēks, kas pieskata, palīdz. Mēs uzskatām, ka viss ir sakārtots, pieradām, ka Bērziņos nav medpunkta.

Šķaunē feldšere ir līdz 2023. gadam

Eleonora Šatro ir feldšere ar vairāk nekā 40 gadu stāžu. Viņa strādā Šķaunes feldšerpunktā un apkalpo arī Bērziņu pagasta iedzīvotājus. Šatro ir jau pensijā, bet pagaidām turpina strādāt un to plāno darīt līdz 2023. gadam. Šķaunē viņa ir divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās.

„Spiedienu pamērīt, cukuru pamērīt, injekcijas kaut divas reizes nedēļā. Bet nāk, bērni arī nāk,” pastāstīja feldšere.

Feldšere ar vairāk nekā 40 gadu stāžu Eleonora Šatro

Ģimenes ārsts pacientus  Šķaunē uz vietas nepieņem, cilvēkiem  jābrauc vai nu uz Ezerniekiem, kas no Šķaunes ir 23 kilometri, vai uz Dagdu, un, izvēloties braukt pa asfalta seguma ceļu, tie ir jau 37 kilometri.  

„Agrāk viņa braukāja uz Šķauni reizi mēnesī. Ja cilvēkus es salasu, tad viņa biežāk braukāja. Tagad viņai ģimenes ārsta prakse Ezerniekos un Dagdā, tāpēc viņa tagad uz Šķauni nebrauc,” pastāstīja Šatro.

Kas notiks, kad feldšere Eleonora Šatro pēc 2023. gada vairs nestrādās, nav zināms. Viņa arī nav dzirdējusi, ka kāds tiktu meklēts viņas vietā.

Pagasta pārvaldniece uzsvēra, ka tas nav tik vienkārši: „Tur vajadzīga izglītība, jābūt sertifikātam un izglītībai. Nevar piemeklēt un ielikt cilvēku.”

Šķaunē iedzīvotājus satrauc, kas notiks pēc 2023. gada. Uz to norādīja vietējā iedzīvotāja Antaņina „Noteikti ir vajadzīgs. Mēs šeit nostūrī esam, uz Dagdu aizbraukt ir neiespējami. Autobuss no rīta iet bez piecpadsmit septiņos, un tad tikai sešos vakarā mēs būsim atpakaļ mājās. Kur mēs varam palikt veci cilvēki visu dienu? Turklāt Dagdā vairs nav autoostas, autobuss jāgaida ārā. Feldšeris mums ir ļoti, ļoti vajadzīgs.”

Antaņina pie feldšeres iet teju katru nedēļu, jo ir jāveic gan injekcijas, gan feldšere atved medikamentus no Dagdas. Bet pie ģimenes ārstes viņai jābrauc uz Ezerniekiem. „Arī transporta nav. Ar ko lai brauc? Uz Ezerniekiem var teikt, ka autobuss vispār neiet. Ezernieki arī tālu, vajag transportu prasīt, pieci eiro maksāt.”

Arī Veneranda uzskata, ka feldšerpunkts ir nepieciešams. Tomēr lielas pārliecības, ka nāks kāds cits vietā, nav. „Kas te uz šo Šķauni brauks. Ar laiku te tikai robežsargi dzīvos, tukšums, dzīvokļi tukši. Pa vienai sievietei, un tās pensijas gados,” sacīja Veneranda.

Ārste: Feldšerpunkti situāciju uzlabo

Ģimenes ārstei Olgai Golubei prakses vieta ir Dagdā un Svariņu pagastā, ārste apkalpo arī Bērziņu pagastu. Kopumā aptuveni 1600 pacientu.

Mediķe norādīja, ka pašlaik ikvienam – gan cilvēkiem attālākajos lauku nostūros vai pilsētā – ar ģimenes ārstu pieejamību ir lielas problēmas. „Protams, mums ārkārtīgi pasliktināja pieejamību pie ģimenes ārstiem Covid-19 epidēmija. Vēl pavasarī mēs varējām tikt galā un nodrošināt gan piecu dienu pierakstu, gan telefonkonsultācijas. Šobrīd mums telefonlīnijas ir absolūti aizņemtas. Ar pacientu nav iespējams strādāt, jo pacients sēž pretī, bet ir jāatbild nepārtraukti uz zvaniem, un tu vari minimāli veltīt viņam laiku,” pastāstīja Golube.

Arī laikā, kad ārste sarunājās ar Latvijas Radio, viņas telefonā zvani – nepārtraukti. „Mēs varam tā pastrādāt dienu, divas, mēnesi. Bet pēc mēneša nebūs mediķu, lielākā daļa ģimenes ārstu aizies uz slimības lapām ar izdegšanas sindromu,” sacīja Golube.

Taču, runājot par attālākām vietām, ārste kā labāko risinājumu redz tur uz vietas speciālistus, kas iedzīvotājiem var sniegt palīdzību: „Cilvēku kļūst mazāk laukos, un katram ārstam uzturēt otru prakses vietu katrā pagastā, tas nebūtu prātīgi. Bet būtu laba izeja tiešām ar feldšerpunktiem un ārstu palīgiem.

Mēs redzam pagastus, kur ir feldšerpunkti, un mēs redzam tur situāciju krietni labāku.”

Tam, ka medicīnas pakalpojumi nav pieejami, ir arī sekas – ielaistas veselības kaites. „Jā, tā ir mūsu ikdienā, bieži pacients vēršas tad, kad ir stāvokļa pasliktinājums. Un viena medikamenta vietā jāraksta pieci, jo viena slimība velk klāt kā kamols klāt vēl citu slimību,” pastāstīja Golube.

Lielāki attālumi un pensijas vecuma ārsti

Latgalē pie ģimenes ārstiem nākas mērot lielākus attālumus. Ģimenes ārstu novecošana, noslodze un jauno ģimenes ārstu nevēlēšanās strādāt reģionos ietekmē pieejamību iedzīvotājiem.

“Situācija ir līdzīga visā Latvijā. Vidzemē, Zemgalē pēc Nacionālā veselības dienesta mājaslapas, pašvaldību aicinājumiem un ziņojumiem tur šo jauno ārstu visvairāk pašreiz pietrūkst. Latgalē jauno ārstu trūkums ir relatīvs, jo strādājošie ģimenes ārsti paņem blakus esošo ģimenes ārstu – senioru prakšu pacientus. Katrā ģimenes ārstu praksē, it sevišķi Latgalē, samazinās reģistrēto iedzīvotāju skaits uz praksi.

Attālumi palielinās, iedzīvotāju skaits samazinās, līdz ar to arī finansējums uz praksi samazinās.

Un tā nav sevišķi pievilcīga vide jaunajiem. Un pie ģimenes ārstiem jāmēro lielāki attālumi. Pieejamības problēmas pastāv, un es domāju, ka tās ir salīdzinoši pat lielākas nekā 2017. gadā, kad bija Valsts kontroles ziņojums,” norādīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Pēdējos trijos gados Latgalē darbu uzsākuši septiņi jauni ģimenes ārsti, bet 17 pārtraukuši savas prakses darbību. Tiesa, šī starpība ir proporcionāla iedzīvotāju skaita izmaiņām reģionā. Vidēji vienā ģimenes ārsta praksē ir aptuveni 1600 pacientu. Lielākajā ģimenes ārsta praksē Latgalē ir pāri par trim tūkstošiem pacientu, mazākajā – ap pieciem simtiem, pastāstīja Nacionālā veselības dienesta Latgales nodaļas vadītājs Jānis Pitrāns.

Ik gadu Veselības ministrija izsludina vairāk nekā 40 jaunas rezidentu vietas ģimenes medicīnā. Šīs vietas arī tiek aizpildītas, tomēr rezidenti pamatā kā darba vietu izvēlas Rīgu vai Pierīgu. Un tas apgrūtina ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu reģionos.

„Ja mēs pieļautu, ka katrs Latvijas ģimenes ārsts, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu, pārtrauktu darboties, tad arī ar 45 jaunajām rezidentu vietām gadā nepietiktu. Bet ģimenes ārsti, jāsaka, strādā garu darba mūžu. Piemēram, par Vidzemi runājot, no 180 ģimenes ārstiem 38% šogad ir sasnieguši pensijas vecumu un vairāk. Un no šiem apmēram pusei ir 70 un vairāk gadu, un viņi strādā.

Ja visi šie ārsti aizietu reālajā pensijā, Latvijā iestātos primārās veselības aprūpes krīze,” atzina Kozlovska.

Kopumā Latvijā ir 1244 ģimenes ārsti, teju trešā daļa ir pensijas vecumā, bet pirmspensijas vecumā vēl vairāk. 

Runājot par ģimenes ārstu piesaisti reģioniem, Nacionālā veselības dienesta Latgales nodaļas vadītājs Jānis Pitrāns norādīja, ka pēdējos gados pieci ģimenes ārsti uzsākuši darbu Latgalē, izmantojot Eiropas Sociālā fonda projekta “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” atbalstu. Tāpat daudzas pašvaldības piedāvā stipendijas topošajiem ģimenes ārstiem un dzīvesvietu.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija iestājas par to, lai attālākās vietās strādājošiem ārstiem  būtu lielāks finansiāls atbalsts un palīgu skaits palielinātos. „Tāpat kā citās Eiropas attīstītajās valstīs, trīskāršots lauku atbalsta koeficients kā finansiālā motivācija jaunajiem ģimenes ārstiem iet arī uz laukiem. Bet daudzu gadu garumā šis priekšlikums ir iestrēdzis. Otrais priekšlikums – otrais vai trešais valsts apmaksāts ārsta palīgs,” norādīja Kozlovska.

Valsts kontrole: Nav izpratnes, kas un kuram jādara

Bet, atgriežoties pie jau minētās Valsts kontroles revīzijas, kas sniedza Veselības ministrijai 12 ieteikumus, kādi būtu jāīsteno ambulatorās veselības aprūpes pilnveidošanai, tostarp ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanai, – neviens no šiem ieteikumiem kopš 2017. gada nav ieviests.

„Šī revīzija ir slēgta. Jāsaka, ka tas tiešām ir izņēmuma gadījums, kad pēc tik lielas sistēmiskas nozares revīzijas, kurā ir 12 ieteikumi, nav ieviests neviens ieteikums, tā nemēdz būt. Un tie ieteikumi, ko Valsts kontrole sagaidīja, kuras problēmas tiks risinātas, sākot ar to, ka nebija definēta un arī turpmākajos gados netika definēts un gūta vienota izpratne starp Veselības ministriju un pašvaldībām, ko īsti nozīmē ģimenes ārsta veselības aprūpes pieejamība. Vai tas nozīmē, ka katrā pagastā, katrā ciemā jābūt pieejamai ģimenes ārsta praksei, vai tas nozīmē, ka jābūt nodrošinātam transportam, un ar kādu laika intervālu, kādas rindas. Šī izpratne līdz šim laikam nav gūta Latvijā. Tā sajūta kopumā ir tāda, ka mēs slīgstam plānošanas dokumentos, tās ir tādas fundamentālas lietas. Ja revīzija skatījās 2014. un 2015. gadu un šobrīd mēs dzīvojam 2021. gada beigās, un

vēl aizvien nav gūta izpratne, kas vispār ir jādara un kas kuram iesaistītajam ir jādara, tad progress nenotiek.

Mēs esam orientēti uz procesu – vest sarunas, diskutēt, radīt dokumentus, atkal jaunus dokumentus, bet reālas pārmaiņas nenotiek,” norādīja Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Šobrīd Latvijā brīvas ir 8 ģimenes ārstu prakses vietas, bet jebkurā brīdī situācija var mainīties, jo ģimenes ārsti mēdz pārtraukt darbu ātrāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt