Pirms nepilna gada valdība apstiprināja reemigrācijas atbalsta pasākuma plānu laika periodam no 2013. līdz 2016.gadam, kurš jau tobrīd izraisīja ne mazumu diskusiju sabiedrībā. Piemēram, atsevišķi uzņēmēji un sociologi bija pārliecināti, ka pārlieku strauja emigrantu atgriešanās Latvijai nav pat vēlama, jo nodrošināt labi apmaksātas darbavietas visiem izceļojušajiem Latvija nespēj. Citi savukārt plānu nopēla kā pārāk maz ambiciozu.
Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau pirms gada, publiskojot reemigrācijas atbalsta plānu, neslēpa, ka ar plānu, kas paredzēja vienkāršot ar repatriāciju saistītās procedūras valsts iestādēs, izglītības sistēmā un darba tirgū, nav iecerēts Latvijā nekavējoties aicināt atgriezt it visus izceļojošos.
Viņš toreiz skaidroja, ka galvenais ir pievilcīgu darbavietu radīšana, kas visvairāk motivēs cilvēkus atgriezties dzimtenē. Viņš prognozēja, ka trīs gadu laikā varētu atgriezties daži desmiti tūkstoši ārzemēs strādājošo.
Iespējams, tieši tāpēc daļa emigrējušo Latvijas iedzīvotāju uz plānu raudzījās ar neslēptu skepsi, saka Īrijas Latviešu nacionālās padomes vadītāja Laima Ozola. Viņa atceras, ka ministrs, pirms gada viesojoties pie Īrijā dzīvojošiem latviešiem, atzinis, ka plāna galvenā auditorija ir cilvēki, kuri jau uzkrājuši naudu un gatavi atgriezties un to investēt Latvijā, un kad viņi to būs izdarījuši, tad varēs atgriezties "vienkāršie cilvēki".
Viņa uzsver, ka daudz vairāk nekā šo plānu ārvalstīs dzīvojošie latvieši gaida grozījumus Repatriācijas likumā, kuri šobrīd ir iestiguši Saeimā. Ozola pieļauj, ka šī Saeima nemaz šos grozījumus nepieņems.
Ozola atzīst, ka, protams, šajā laikā daļa uz Īriju izceļojušo latviešu ir arī atgriezušies, tomēr galvenokārt tas ir bijis saistīts ar šo cilvēku ģimenes apstākļiem, piemēram, ar nepieciešamību aprūpēt savus vecākus. Taču viņu atgriešanās nav saistīta ar reemigrācijas plānu, uzver Ozola.
Pēc Īrijā dzīvojošās latvietes rīcībā esošās informācijas, vienīgais nosacītais ieguvums no reemigrācijas plāna ir saistīts ar izglītības sistēmu, tomēr arī tur plāna ieviešana nav ritējusi gludi.
Vienīgais ieguvums ir latviešu valodas pastiprinātā mācīšana reemigrējušiem bērniem, taču tas notiek, kad vecāki vienojas ar skolu un skolotājiem, lielajās pilsētās lielās skolās skolotājiem tam nav laika, stāsta Ozola.
Citu no Latvijas izceļojošo, kuri nepiekrita sarunai pie ieslēgta mikrofona, teiktais savukārt liecina, ka daļa potenciālo repatriantu no sava nodoma bijuši spiesti atteikties, jo Latvijā pēc atgriešanās jutušies sociāli pārāk neaizsargāti.
Par plāna izstrādi atbildīgās Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova gan norāda, ka plāns izstrādāts, ņemot vērā reālās Latvijas iespējas un vajadzības. Viņa atgādina, ka krīzes laikā likvidēts vairāk nekā 100 000 darbavietu, tagad ik gadu parādās 20 000 – 30 000 jaunu darbavietu, un ne visiem izceļojušajiem ir iespēja atgriezties, daudzus no aizbraukušajiem arī neapmierinās piedāvātas darbavietas, piemēram, ar minimālo algu.
Platonova norāda, ka Latvijas ekonomika šobrīd nevar nodrošināt darbavietas visiem, kas ir izceļojuši, tāpēc plāna galvenais mērķis ir palīdzēt atgriezties tiem, kuri Latvijā ir atraduši darbu, kā arī palīdzēt šeit atrast darbu.
Platonova uzsver, ka lielāko daļu no plāna iecerēm, tostarp tām, kas saistītas ar izglītības nodrošināšanu repatriantu bērniem, kā arī ar darba meklējumu vienkāršošanu, jau ir izdevies ieviest, piemēram, apkopot visus darba sludinājumus vienā vietā, nodrošināt, lai skolu direktori būtu informēti par nepieciešamību strādāt ar repatriantu bērniem.
Ekonomikas ministrijas pārstāve norāda, ka kopumā Latvijā ir atgriezušies vairāki tūkstoši savulaik izceļojušo iedzīvotāju, tomēr ir grūti novērtēt, vai valsts īstenotā politika to ir veicinājusi. 2013. gadā iebraukuši 11 00 cilvēki, no tiem 75% ir Latvijas pilsoņi.
Tiesa gan, viena no iecerēm, kas saistīta ar tā sauktās vienas pieturas aģentūras izveidi, pagaidām vēl nav īstenota, atzīst Platonova. Tas nav noticis, jo valdība nespēja vienoties, kas būs tas vienotais pieturas punkts, tagad ir priekšlikums, ka tas varētu būt Sabiedrības integrācijas fonds.
Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētājs Aldis Austers uzskata, ka šobrīd gan ir pāragri runāt par konkrētiem plāna sasniegtajiem rezultātiem, tomēr pozitīvi jāvērtē fakts, ka tāds vispār nonāca valdības dienaskārtībā.
Plāns apliecināja, ka valdība saprata – emigrācija ir problēma, ka Latvijā ar laiku darbaspēka trūkums ierobežos ekonomisko izaugsmi un ka šis darbaspēks jāmeklē aizbraucēju rindās, atzīst Austers. Viņš gan norāda, ka pagaidām plāns ir tikai "pasākumu kopums uz viena papīra" un nav ieviests dzīvē.
Austers ir pārliecināts, ka ārvalstīs dzīvojošo latviešu skepse lielā mērā ir izskaidrojama ar faktu, ka par to iedzīvotājiem ir pietrūcis informācijas, kā arī ar kopumā zemo uzticēšanos valsts pārvaldei.
Eiropas Latviešu apvienības pārstāvis arī ir pārliecināts, ka plāns varēs dot rezultātus tikai tad, ja tas tiks īstenots ilgstoši un arī papildināts atbilstoši situācijas izmaiņām.
Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka plāna, kas sevī satur astoņus dažādus ar nodarbinātību, izglītību un valsts iestāžu darbību saistītus priekšlikumus, īstenošanai šogad un nākamajos divos gados būs nepieciešams vairāk nekā viens miljons eiro gadā.
