Elektrība pēc tirgus atvēršanas kopumā kļūs dārgāka, tomēr patērētājiem būs daudz vairāk iespēju izmaksas par elektroenerģiju salāgot ar savām vajadzībām - tā uzsver tirgus eksperti un atbildīgās amatpersonas. Piemēram, līdz šim lielākā daļa iedzīvotāju maksāja ļoti zemu tarifu par pirmajām 1200 kilovatstundām, bet ievērojami augstāku tarifu par pārējo patēriņu. Lielākajai daļai iedzīvotāju rēķinus neietekmēja arī elektrības patērēšana naktī, vai dienā.
Savukārt nākotnē brīvā tirgus apstākļos tie, kuri elektrību patērē vairāk un kuri to lieto galvenokārt naktī, kad tās cena biržā ir zemāka, varēs saņemt pievilcīgākus piedāvājumus.
Izdevīgāk pirkt elektroenerģiju kopā ar citiem pakalpojumiem
Tāpat izdevīgāku elektrības piedāvājumu būs iespējams saņemt, to pērkot kopā ar citiem pakalpojumiem, jo šajā gadījumā gūstams ietaupījums uz norēķinu komisijas maksu rēķina, stāsta Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktore Rota Šņuka. "Tālāk skatoties uz mājsaimniecībām - būs iespēja, šī izvēles iespēja.
Droši vien, ka mainīsies mājsaimniecībām arī patēriņa veids. Vērtējot citu pieredzes, ir redzams, ka varbūt tiek tērēts vairāk arī naktī, vairāk tiks tērēts tad, kad elektrība ir lētāka," sacīja Šņuka.
"No otras puses, arī tirgotājam ir iespēja variēt atkarībā no tā, kāda ir tā brīža iespēja. Un, visbeidzot, varētu būt arī elastīgāka pieeja šiem tirdzniecības līgumiem," klāsta Šņuka.
Vēl nezina, kur pirks elektroenerģiju
Rīgas ielās aptaujātie iedzīvotāji neslēpj, ka ir informēti par elektroenerģijas tirgus atvēršanu, bet izturas nogaidoši un neuzskata to par ļoti būtiskām pārmaiņām. Viens no viņiem neslēpj, ka, visticamāk, neko nemainīs, jo nelielā patēriņa dēļ viņa iespējamais ietaupījums būs neliels. "Neesmu plānojis to darīt. Esmu informēts, bet neesmu detalizētāk aplūkojis un arī nedomāju - tīri savas personiskās aizņemtības dēļ.
Un pagaidām man arī nav nekādu pretenziju pret tiem tarifiem - nav tas patēriņš tik liels, lai dēļ kāda santīma kaut ko tur ietu skatīties sīkāk," stāsta viens no uzrunātajiem iedzīvotājiem.
Savukārt cits atzīst, ka vērtēs tirgū piedāvātās cenas, tomēr pieļauj iespēju arī piegādātāju nemainīt, jo saņemto pakalpojumu kvalitāte viņu apmierina. "Sākotnēji tas būs atkarīgs no cenas, kādu piedāvās citi pakalpojumu sniedzēji un kāda būs pakalpojumu kvalitāte. Ja tas būs nestabils pakalpojums, tad droši vien neatteikšos, ja līdz šim, cik darbojos ar "Latvenergo", nav bijušas lielas problēmas - ja arī atslēgumi ir bijuši, tad viņi ir bijuši, iepriekš informējot, un tādā ziņā viss kārtībā," saka iedzīvotājs.
Vēl kāds uzsver - šobrīd par iespējamajām pārmaiņām attiecībā uz elektroenerģijas piegādātāju nevar teikt vēl ne jā, ne nē: "Tur ir tāda lieta, kā piegādātājs - vadi paliek tie paši, ir kaut kāds starpnieks, kas man jāņem vērā. Nu, pirms es pieņemu kaut kādu izvēli, man vēl ir jāpapēta. Es to nenoliedzu, bet nesaku ne jā, ne nē attiecībā uz izmaiņām."
Turpretī kāds Zviedrijas iedzīvotājs uzskata, ka elektrības tirgus vispār nebūtu jāatver, jo patērētāji no tā tikai cietīs. "Nē, uzskatu ka tirgum vispār nebūtu jābūt atvērtam, jo visas kompānijas ir tikai bandītu banda, kas cenšas aplaupīt lietotājus, un lietotājs tur neko nevar izdarīt, jo mēs nevaram iztikt bez elektroenerģijas," pauž viesis no Zviedrijas.
Sola konkurenci nozares flagmanim "Latvenergo"
Iepriekš ir izskanējušas arī bažas par to, ka elektroenerģijas tirgū varētu būt nepietiekama konkurence, tāpēc tajā dominējošo lomu varētu saglabāt valstij piederošais uzņēmums "Latvenergo". Bažas bija saistītas ar faktu, ka privātpersonu tirgū pagaidām neienāks Igaunijas tirgotājs "Enefit", un iespēju, ka konkurējošā uzņēmuma "Baltcom", kas elektroenerģiju piedāvā komplektā ar internetu un kabeļtelevīziju, piedāvājums nebūs pieejams reģionos, kuros nav pieejami citi uzņēmuma pakalpojumi.
Tomēr "Baltcom" valdes loceklis Gints Kiršteins uzsver, ka pēc 1.aprīļa tiek plānota pakalpojumu sniegšana arī citviet Latvijā.
"Šobrīd mēs piedāvājam elektroenerģiju tikai komplektos, un iemesls ir tirgus subsidēšana. Tas nozīmē, ka tādu izdevīgu piedāvājumu mēs varam atrast tikai tiem klientiem, kuri tērē maz un pērk arī citus pakalpojumus. Bet, sākot ar 1.aprīli, ko mēs arī gaidām, sāks strādāt tīri tirgus principi. Un tad "Baltcom" plāns ir piedāvāt dažādus pakalpojumus jeb piedāvājumus visiem Latvijas iedzīvotājiem. Un tas, ko mēs šobrīd darām - mēs skatāmies atkarībā no patēriņa profiliem, kādā veidā šie piedāvājumi var atšķirties, vai mums būs vairākas vai viena cena par elektroenerģiju," saka Kiršteins.
"Baltcom" pārstāvis arī norāda uz to, ka pēc tirgus atvēršanas var rasties iespēja iegūt izdevīgāku cenu, saskaitot kopējo elektrības patēriņu vairākos kādam piederošos īpašumus. "Sākotnēji, kad mēs sākām strādāt ar šo lietu, tad "Sadales tīkli" nebija gatavi dalīt - mēs varējām piedāvāt vienā. Respektīvi, ja mums bija klients, visiem viņa pieslēgumiem bija jābūt pie mums. Šobrīd, es saprotu, sistēma ir izmainīta, un viņš var pirkt elektrību, piemēram, garāžā no viena piegādātāja, bet dzīvoklī no cita. Ja viņš pērk visu no viena - piemēram, no mums, - tad skaidrs, mēs to visu skaitīsim kopā un arī rēķināsim, kā tas izskatīsies," norāda Kiršteins.
Izvēloties it kā lētāko piedāvājumu, ietaupījums var arī nebūt
Vērtējot brīvo elektroenerģijas tirgu, iedzīvotājiem arī ir jāatceras, ka brīvais elektrības tirgus ietekmēs tikai daļu no kopējām izmaksām, jo elektrības tarifu veido arī nodokļi, regulētie sadales un pārvades tarifi, kā arī maksājums par elektroenerģijas subsīdijām. "Protams, būtiski ir novērtēt šīs gala cenas sastāvdaļas," skaidro elektropārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Varis Boks.
Faktiski, šī te tīri elektroenerģijas komponente ir tikai ceturtā daļa no kopējās summas, un šo pārējo daļu veido sadales un pārvades tarifi, OIK maksājums, un, protams, arī nodokļi. Tā kā jebkurā gadījumā, izvērtējot šo daļu, ko varētu kā svārstīgu noprognozēt attiecībā uz elektrības cenu, kura zināmā mērā korelē ar šo biržas cenu - tās īpatsvars nav būtiskākais šajā gala cenā. Līdz ar to ir jārēķinās, ka nevar ļoti daudz ieekonomēt, izvēloties it kā ļoti izdevīgu tirgotāja piedāvājumu, jo šī daļa būs tikai viena ceturtā daļa no kopējās summas," saka Boks.
"Augstsprieguma tīkla" vadītājs skaidro, ka nākotnē elektrības cenu mainīgo daļu galvenokārt ietekmēs elektrības cenas Ziemeļvalstu biržā "Nord Pool Spot", un šobrīd biržā konkurencei ir tendence palielināties, tomēr biržai raksturīgas arī spēcīgas svārstības.
"Šobrīd ir pieci aktīvi tirgotāji, kuri savā starpā konkurē šajā sfērā, un, attiecīgi, ņemot vērā, ka tirgus rezultāti pakāpeniski uzlabojas un apjomi, kas tiek tirgoti caur biržu, kļūst lielāki, tad es pieļauju, ka nākotnē parādīsies vēl kādi papildus tirgotāji. Nu, protams, tirgus cena ir atkarīga no konkrētās situācijas, sezonas, no ūdens pieplūdes hidrostacijām un daudz dažādiem citiem faktoriem," atzīst "Augstsprieguma tīkls" vadītājs.
Elektroenerģiju varēs pirkt par biržai piesaistītām cenām
Azartiskākie iedzīvotāji, visticamāk, arī varēs pirkt elektrību par cenu, kas ir tiešā veidā piesaistīta biržai. Boks norāda, ka šādi iepērkot elektrību, iedzīvotāji īstermiņā var gan ietaupīt, gan pārmaksāt, tomēr ilgākā termiņā, visticamāk, izmaksas būs līdzīgas, kā pērkot to ar līgumu, kurā ir fiksēta cena. "Tāda piesaiste pie biržas cenas ir vairāk raksturīga lieliem spēlētājiem, bet jebkurā gadījumā tā ir pašas mājsaimniecības un tirgotāja izvēle, kādu piedāvājumu piedāvāt un izvēlēties. Skaidrs, ka tirgotājs var piedāvāt arī šādu produktu, kas ir piesaistīts tīri pie biržas cenas, bet nu tad jebkurā gadījumā šim gala lietotājam, mājsaimniecībai, ir jārēķinās, - ja biržas cenas pēkšņi pakāpsies un būs pat četras reizes lielākas nekā iepriekšējā stundā, tad arī attiecīgi šīs izmaksas būs. Tāpat iespējams, ka citu dienu šīs biržas cenas divreiz vai trīsreiz uz leju nokritīs, un tad viņš būs ieguvējs. Ja tā raugās ilgtermiņa, gada griezumā, tad droši vien tur ļoti lielas atšķirības nebūs," atzīst Boks.
Pirms gada atverot tirgu Igaunijā, elektroenerģijas piegādātāju mainīja aptuveni 7% mājsaimniecību. Igaunijas uzņēmuma "Enefit" prognozes liecina, ka Latvijā, ņemot vērā tirgus atvēršanas nosacījumus un konkurenci, rezultāts būs aptuveni līdzīgs.
