Vai būvdarbu ģenerāluzņēmējam būtu jāatbild arī par viņa apakšuzņēmēju nodokļu parādiem un darbiniekiem neizmaksātajām algām? Gaidāms, ka tuvākajā laikā diskusijas par šo jautājumu būs vienas no aktuālākajām un arī asākajām būvniecības nozarē. Arodbiedrības un mazie būvnieki grib šī principa ieviešanu Latvijā pēc iespējas ātrāk, turklāt attiecinot to uz visu apakšuzņēmēju ķēdi. Savukārt lielās būvkompānijas apvienojošā organizācija apgalvo, ka steiga te būtu nevietā, jo solidāro atbildību var ieviest tikai pēc tam, kad nozarē būs kārtība.
Pēc Lieldienām Saeima plenārsēdē sāks skatīt grozījumus Darba likumā, kas parlamentam būs jāpieņem līdz jūnija vidum, lai Latvija pagūtu ieviest Eiropas Savienības (ES) direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Līdz ar šiem grozījumiem Latvijas likumos pirmo reizi tiks ieviests solidārās atbildības princips apakšuzņēmēju ķēdēs. Visticamāk, tas gan notiks atbilstoši minimālajām direktīvas prasībām. Direktīva paredz uzņēmuma obligātu atbildību par algas izmaksu sava tiešā apakšuzņēmēja darbiniekiem. Tas gan attieksies tikai uz gadījumiem, kad darbinieks ir nosūtīts, lai veiktu ēku būvniecību vai specializētos būvdarbus.
Tomēr arodbiedrības grib, lai nākotnē solidārā atbildība būtu piemērojama visas apakšuzņēmēju ķēdes garumā un lai tā attiektos uz visu būvniecības nozari. "Ja darbiniekam apakšuzņēmēju ķēdē Nr.15 nav izmaksāta darba atlīdzība un darba devējs pasaka – man nav samaksāts no augšas, man nav, ko tev izmaksāt, – tad šim darbiniekam būs iespēja vērsties pie finansiāli stiprākās puses, varbūt uzreiz pie ģenerāluzņēmēja, un saņemt atlīdzību par savu darbu, kas viņam pienākas," principu skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas tiesību eksperte Nataļja Mickeviča.
Arodbiedrības mudināja solidāro atbildību plašāk ieviest jau brīdī, kad Darba likuma grozījumi virzījās caur valdību. Tas gan neizdevās, tomēr cīņa vēl neesot beigusies, saka Mickeviča: "Mēs saprotam, ka tas ir mehānims, kura ieviešanai ir vajadzīgas sarunas, ir vajadzīgs laiks, lai adaptētu, pieņemtu šo ideju. Šobrīd, kad ir jāpārņem minimums jau tūlīt līdz jūnijam, mēs piekrītam, ka mēs ar to minimālo turpinām, taču mēs arī uzskatām, ka pēc iespējas ātrāk ir vajadzīgas šīs sarunas."
Sarunām būtu jāsākas tuvāko mēnešu laikā, jo Finanšu ministrijai (FM) līdz 1.maijam ir jāizveido ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā paredzētā darba grupa, kas vērtēs iespēju ieviest būvniecībā solidāro atbildību. Sākotnēji bija iecerēts, ka tā attiektos tikai uz nodokļu nomaksu, taču nu valdība uzdevusi grupai līdzatbildības jautājumu risināt kompleksi: aptvert arī Darba likumu, kā arī būvniecību un publiskos iepirkumus regulējošās normas.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicina diskusiju sākt ar to, ka ģenerāluzņēmējs būtu atbildīgs arī par vienu līmeni zemāk esošā apakšuzņēmēja darbību. Tas atteiktos gan uz nodarbinātību, gan uz nodokļu nomaksu, gan arī uz darba izpildes kvalitāti. Finanšu ministre arī uzskata, ka solidārā atbildība būtu jāattiecina uz visu būvniecības nozari kopumā. Šādu pozīciju viņa aizstāvējusi arī, skatot Darba likumu Ministru kabineta komitejas sēdē, tomēr valdības vairākums uzskatīja, ka plašāk par direktīvas prasībām vismaz pagaidām neesot jāiet.
Savukārt Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka satraukumam neesot pamata. "Dažreiz, speciāli saliekot iekšā visu vēlamo, nogremdē likumu kā tādu. Un šeit mēs negribētu to lietu, jo solidārā atbildība pati par sevi ir ļoti labs instruments. Bet ir jāsāk ar pirmo soli – jānosaka nozares, jānosaka apjoms un tad ir jāiet dziļāk," saka labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
Reirs apgalvo, ka viņam esot cerība vienošanos par plašāku solidārās atbildības piemērošanu panākt jau Saeimas komisijā turpmākajos lasījumos. Darba likuma grozījumus valdība gan lūdz atzīt par steidzamiem, tāpēc priekšlikumu iesniegšana būs iespējama tikai pirms otrā un galīgā lasījuma.
Par būvniecību atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) arī uzskata, ka Latvijai vajadzētu virzīties solidārās atbildības virzienā, taču pirmās diskusijas rādot, ka jautājumu ir vairāk nekā atbilžu un domstarpības par to ir arī pašā nozarē. "Ņemot vērā milzīgo ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā būvniecībā, mēs ļoti skaidri saprotam arī Latvijas ģenerāluzņēmēju piesardzību par to, kāda iestāsies šī situācija, ja pēkšņi būs jāatbild par visu ķēdi, un kādā veidā viņi varēs pārliecināties, vai apakšuzņēmēji norēķinās par šiem nodokļiem," atzīst ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").
Ekonomikas ministrs gan piebilst, ka Latvijas būvuzņēmējiem, kad viņi startē kontraktos ārpus Latvijas, tā esot standartprakse pašiem.
"Bieži vien viņi ir kontraktņēmēji nevis ģenerāluzņēmēji, un šinī gadījumā šeit nekādu pārsteigumu nav – tās ir skaidri zināmas prasības, kas jāizpilda," saka Ašeradens.
Galvenokārt mazās un vidējās būvfirmas pārstāvošā Latvijas Būvnieku asociācija ir starp aktīvākajiem solidārās atbildības ieviešanas atbalstītājiem, turklāt tā šo principu gribētu attiecināt uz līgumu ķēdi visā tās garumā – līdz pat pasūtītājam tās augšā. Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs uzskata, ka tad arī pasūtītājs rūpīgāk pārbaudīs, kādi apakšuzņēmēji tiek piesaistīti un cik dziļas līgumu ķēdes tiek veidotas: "Kāpēc tām ķēdēm jābūt ir tādām? Kāpēc tās varētu būt ne tik dziļas - tām varētu būt vairāki apakšuzņēmēji, bet horizontāli? Jo garākas apakšuzņēmēju ķēdes, jo lielāka iespēja un iemesls šo ķēžu garai veidošanai ir tikai un vienīgi shēmu veidošana."
Grinbergs atklāj, ka pēdējā laikā asociācija ir pamanījusi kādu tendenci:
arvien biežāk nāk sūdzības par to, ka ģenerāluzņēmēji nepilda saistības – nenorēķinās par visiem darbiem vai arī kavējas ar samaksu. Līdz ar to apakšuzņēmējiem rodas grūtības samaksāt celtniekiem algas.
Tikmēr lielākie nozares spēlētāji ir apvienojušies organizācijā Latvijas Būvuzņēmēju partnerība. Tā aicina pirms runām par solidāro atbildību vispirms atrisināt citas - aktuālākas problēmas būvniecībā. Piemēram, ieviest celtnieku elektroniskās identifikācijas (ID) kartes, izstrādāt būvnieku klasifikatoru, aktīvāk cīnīties ar aplokšņu algu maksātājiem un fiktīvajām būvfirmām un tā tālāk.
Jebkurā gadījumā šobrīd lielās būvfirmas ieceri vērtē visai skeptiski – tas izriet no organizācijas vadītājas Baibas Fromanes teiktā: "Valsts izvēlas vieglāko, no kā iekasēt nodokļus. Un tajā gadījumā, ja mēs zinām, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) saka, ka būvniecības nozarē darbojas 1094 fiktīvi uzņēmumi, tad man ir jautājums: kā viņi var darboties? Un vai tad par šiem fiktīvajiem uzņēmumiem būs jāmaksā pārējiem – jebkuram līgumslēdzejam? Jo, ja mēs runājam par visu ķēdi, tad jebkurā posmā varēs prasīt izmaksu."
Viens no lielākajiem celtniecības uzņēmumiem, kas bieži darbojas kā ģenerāluzņēmējs arī valsts pasūtītos objektos, ir SIA "RE&RE", kas nupat uzvarēja konkursā un par 20 ar pusi miljoniem eiro Rīgā būvēs muzeju krātuvju kompleksu, kura būvdarbi jāpabeidz pēc diviem gadiem. Tāpēc, visticamāk, arī šīs būves tapšanas laikā "RE&RE" solidārās atbildības princips neskars. Uzņēmuma valdes loceklis un līdzīpašnieks Didzis Putniņš apgalvo, ka pret solidāro atbildību kā tādu neiebilst, taču tagad to ieviest būtu par agru: "No vienas puses, tas veicinātu pašattīrīšanos būvniecības nozarē, jo mazās apakšuzņēmēju firmas, kuras apzināti nemaksā un tādā veidā mēģina kaut ko pelnīt, vienkārši būs ārā no tirgus un nevarēs piedalīties. Un tad, kad šis etaps būs beidzies, tad, es pieļauju, ka tad arī varētu ieviest pilnā mērā šo solidaritātes nodokli. (...) Es domāju, ka tas ir vairāku gadu jautājums."
Finanšu ministrija sola, ka darba grupa, kas spriedīs par solidāro atbildību būvniecībā, maijā noteikti jau būs sanākusi. Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju partnerība maijā sola publicēt tās pasūtīto pētījumu par ēnu ekonomikas apmēriem nozarē.
