De Facto

Ieskats 26. septembra «De Facto» tematos

De Facto

De Facto

Nespēj samaksāt slimnīcām par Covid-19 laika ieguldījumiem

Atmaksa slimnīcām par Covid-19 laika ieguldījumiem iestrēgusi birokrātijas papīru kalnos

Gatavojoties Covid-19 pacientu pieplūdumam, slimnīcas jau atkal saņēmušas no Veselības ministrijas iedrošinājumu nevilcināties ar gatavošanos saslimstības uzliesmojumam. Taču realitātē valsts ar slimnīcām nav norēķinājusies pat par pērnā gada ieguldījumiem. Daļu no šīs naudas atlīdzināt atteikusies Finanšu ministrija, tomēr lielākoties slimnīcu atskaites par naudas pieprasījumiem iekavējas Nacionālajā veselības dienestā, secinājis LTV raidījums “de facto”.  

Viena no slimnīcām, kurai valsts atmaksāt kavējas, ir Vidzemes slimnīca.

“Mēs šobrīd esam veikuši iepirkumus un pabeiguši iepirkumus par 600 tūkstošiem. Gaidām vēl iekārtu par miljonu [eiro]. Tūlīt, tūlīt stādīsim augšā. Bet tās bažas ir, ka šī apmaksa jeb naudas atgriešana slimnīcai par šīm veiktajām investīcijām, ļoti kavējas,” atzīst slimnīcas Finanšu un biznesa analīzes daļas vadītāja Līga Ermane. 

Latvijas Slimnīcu biedrībā atzīst, ka tas ir viens no galvenajiem problēmjautājumiem, ko šobrīd cilā.

“Un tas trakākais, ka tagad nāk trešais vilnis, un mums atkala Veselības ministrija pagājušajā nedēļā teica: lūdzu, dariet visu, valsts visu apmaksās. Nu, mēs esam tādā neziņā, kas būs, jo mums vēl nav līdzekļu kompensācija par iepriekšējo periodu,” norāda biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs. 

Ilgstoši nesaņemtie maksājumi mērāmi miljonos, taču meklējot, kur lēmumi iestrēgst, slimnīcas noraudzījušas Nacionālā veselības dienesta, Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas futbolā. 

Vairākus gadījumus LTV raidījums “De facto” analizēja detalizēti.

Piemēram, Vidzemes slimnīca 9.februārī  iesniedza atskaiti Nacionālajam veselības dienestam, tobrīd lūdzot atmaksāt iztērētos 2845 eiro. Vairāk nekā mēnesi vēlāk – 11. martā – Veselības ministrija iesniedza kopēju pieprasījumu, tostarp arī par šo summu, Finanšu ministrijai, ar dažu dienu starpību veicot trīs pieprasījuma precizējumus. Aprīlī Finanšu ministrija pieprasījumu bija izskatījusi un izdeva rīkojumu konkrētajā gadījumā samaksāt 909 eiro no prasītā. Desmit dienas vēlāk nauda ienāca slimnīcas kontā. Pārējo daļu, tāpat kā vēlāk lūgtās atmaksas par vairākiem simtiem tūkstošu eiro slimnīca joprojām gaida. 

“Mēs sniedzam visa veida atskaites. Atskaites ir gana komplicētas, sarežģītas, ar fotogrāfijām un apliecinājumiem, ka iekārtas tiešām ir pievienotas,” stāsta slimnīcas pārstāve un turpina: “Pagājušonedēļ mums bija Veselības inspekcijas pārbaude par šo iekārtu iepirkumu, vai mēs tās esam iegādājušies. Arī iepriekš mēs to pašu informāciju piegādājām Nacionālajam veselības dienestam. Līdz ar to būtu jauki, ja šīs iestādes savstarpēji būtu salāgojušas šīs lietas, un mums šī naudas atmaksa veiktos ātrāk.”

Jelgavas pilsētas slimnīcā atceras, ka novembra un decembra rēķini par 72 tūkstošiem eiro individuālajiem aizsardzības līdzekļiem atmaksāti aprīlī. Tagad līdzīgus izdevumus atmaksā ātrāk, taču vēl šonedēļ slimnīcas kontā nebija ienākuši 227 tūkstoši eiro, kas iztērēti gultām, pretizgulējumu matračiem, inhalācijas aparātiem, novērošanas monitoriem, skābekļa plūsmu mērītājiem un citām ierīcēm, par ko atskaite iesniegta 24. maijā. 

Tikmēr Daugavpils reģionālajā slimnīcā šobrīd gaida, kad valsts atmaksās 340 tūkstošus. Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs stāsta: “Ja mēs runājam par pagājušo gadu, tiklīdz bija noslēgti līgumi, tiklīdz bija atrunāts, mēs uzreiz pēc desmit dienām iesniedzām līgumus, pieņemšanas-nodošanas aktus, maksājumu uzdevumus – visu ko. Nu, apmaksu gaidām joprojām.”

Turklāt nav runa tikai par iekārtām, bet arī samaksu par darbu. Virsstundu atmaksa kavējas pat pusgadu. Par virsstundām no janvāra līdz aprīļa beigām, kam kopumā vajadzēja 2,4 miljonus eiro, Veselības ministrija Ministru kabineta rīkojumu sagatavoja jūlijā (05.07.2021.), 11 dienas vēlāk  savu atzinumu sniedza Finanšu ministrija, pēc 10 dienām Veselības ministrija to iesniedza valdībā, divas nedēļas vēlāk šo rīkojumu kabinets izdeva, pa vidu vēl saskaņošana, un visbeidzot 19. augustā bija Finanšu ministrijas rīkojums par izmaksu, kas slimnīcām atlīdzina gada sākuma izdevumus.  

Nacionālajā veselības dienestā atzīt, ka virsstundu apmaksas izskatīšanas ilgums ir viens no garākajiem. Pieprasījumu esot daudz, bet cilvēku, kas tos skata – maz.

“Pie summētā darba laika ir izlīdzināšanas periods, kurā aprēķina šīs virsstundas. Un šis periods dažādām iestādēm atšķiras. (..) Šeit jāsaka tā - taupot tos kopumā nepietiekamos resursus, tiek virzīts viens kopējs pieprasījums pa ārstniecības iestādēm, nevis katru atsevišķi. Līdz ar to, sagaidot kādam, kam ir ilgāks, kavējas arī kādam, kam ir īsāks  laika periods,” skaidro Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, Viņš gan uzsver – visu samaksās. 

Citādāk gan ir ar kavējumiem par pērnā gada ieguldījumiem, ko bija paredzēts finansēt no šogad piešķirtajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. To izmaksu atteikusi Finanšu ministrija.

Tā tas bijis arī minētajā Vidzemes slimnīcas gadījumā.

“Diemžēl lēmums par šo finansējumu bija pieņemts tikai februārī, janvārī. Tas nozīmē, ka visas iekārtas vai viss aprīkojums, kas bija iegādāts līdz tiem datumiem, bija atzīts par neiespējamu finansēšanai no valsts budžeta. (..) Slimnīcām mēs esam ļoti pateicīgi par to, ka rīkojas tā, lai mums ir iespēja uzņemt pacientus, bet panākt vienošanos, ka šis finansējums būtu sedzams no valsts budžeta, mums neizdevās,” saka Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins. 

Finanšu ministrijā norāda, ka atpakaļejoši datumi nebija paredzēti pašas Veselības ministrijas valdībai sagatavotajos dokumentos un, pat gribot, to bez oficiāliem lēmumiem nevarot samaksāt.

“Janvāra sākumā bija Ministri kabineta lēmums, kas pasaka: jā, ar šo datumu, kas bija, manuprāt, 5.janvāris, valsts kompensē slimnīcām visus ieguldījumus, kas tiek veikti, lai mazinātu pandēmiju. Šajā gadījumā Veselības ministrija Ministru kabinetā varēja norādīt, ka šīs kompensācijas ir jāsedz kaut kādā noteiktā datumā. Ja šī datuma nav, tad protams, ar Ministru kabineta lēmumu. Un šis lēmums ir 5.janvāris,” skaidro Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. 

Veselības ministrija to labot gan nolēmusi citā veidā. Naudu lūgs no Eiropas solidaritātes fonda, kur Latvija varētu dabūt miljonu eiro. Šo finansējumu varot dabūt tēriņiem ar atpakaļejošu datumu. Tas gan arī nozīmē arī jaunas atskaites, jo ir papildu kritēriji. Turklāt ne jau visu naudu plānots novirzīt slimnīcām. Daļa paredzēta Nacionālajam veselības dienestam, piemēram, digitalizācijai, lai ar tām pašām atskaitēm, kas iekavē procesus, būtu mazāk manuālā darba.  Bet slimnīcās atzīst – tas vismaz ir risinājums. 

“Mums ir paveicies, jo mēs bijām tie skaļākie, un no tiem 500 tūkstošiem, kas ir novirzīti visām slimnīcām, mēs dabūjam 328 [tūkstošus] – mums sola. Bet, protams, visas parējām slimnīcas, kas ieguldīja ne mazāk, viņi dabūja ļoti, ļoti maz par pagājušo gadu. Un tas arī ir ļoti skumji, protams, jo mēs saprotam, ka visu slimnīcu ieguldījumu ir jāvērtē, nevis konkrētas ārstniecības iestādes,” stāsta G.Semjonovs. Veselības ministrija par šīs naudas sadalījumu vēl nerunā, jo vēl gatavo dokumentus. 

Par maksājumu kavējumiem, kas nav saistīti ar Finanšu ministrijas atteikumu, Veselības ministrijā kritiku pieņem.

Optimāli būtu norēķināties ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā. Taču līdzīgi kā Nacionālajā veselības dienestā attaisnojas ar resursu trūkumu. Slimnīcas, kamēr naudu gaida, varot lūgt avansu. Pašās slimnīcās gan norāda – vajadzētu vismaz skaidrību, cik ilgi jāgaida, un tad arī varētu lemt par finanšu plūsmas plānošanas veidiem. 

“Mums bija tikšanās un saruna ar ministra kungu, kur mēs aicinājām Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam izstrādāt kaut vai grafiku, lai mēs zinām, kad, cik atnāks. Un tas bija mums jūnija sākumā. Un nu ir pagājis gandrīz pusgads, nu, četri mēneši, un mums joprojām nav ne grafika, ne mums ir kādas informācijas, kad tas varētu būt samaksāts,” secina Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs. 

Nacionālajā veselības dienestā saka, ka saprot slimnīcu vēlmi vismaz pēc naudas atmaksas grafika, taču nevarot to nodrošināt, jo neesot vienīgā lemšanā iesaistītā iestāde. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt