Nedzirdīgajiem

Divi vienā 2. 21. sērija

Nedzirdīgajiem

Adreses: „Kā salīdzināt slimnīcu ar veikalu?”

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Influenceris»

«Aizliegtais paņēmiens»: Vai sociālo tīklu zvaigznes ievēro likumu, pelnot naudu?

Daļa sociālo tīklu inlfuenceru maldina savus sekotājus, noklusējot, ka par produktu reklāmu ņemta nauda. Sekotāju skaits desmitiem tūkstošu. Bet ārpus likuma robežām tiek reklamēts pat alkohols, vēsta LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

ĪSUMĀ:

Kas ir influenceris?

Influenceri jeb latviskāk iedvesmotāji vai ietekmētāji. Jēdzienam “influenceris” pašlaik ļoti skaidru robežu nav. “Influence” tulkojumā no angļu valodas nozīmē “ietekme”, tātad “influenceri” ir tā kā ietekmīgi cilvēki vai ietekmētāji.

Kas ir šī ietekme? Sociālie tīkli – feisbuks, tviteris, instagrams, jūtūbs – ne tikai piedāvā šajās platformās katram izveidot savu profilu, publicēt ierakstus, fotogrāfijas vai video, bet arī kļūt par sekotāju kādam citam. Un jo vairāk sekotāju, jo lielāka ietekme.

Piemērai. Influenceri ir dažādās jomās. Par influenceri var uzskatīt arī ASV prezidentu Donaldu Trampu. Ietekme šajā gadījumā izriet no Trampa amatpersonas statusa. Bet politiskajā vidē var būt arī influenceri, kuri nav amatpersonas, bet viņu viedokli sekotāji grib zināt. Piemēram, Baltijas mērogā par vienu no ietekmīgākajiem politiskajiem influenceriem var uzskatīt Igaunijas bijušo prezidentu Tomasu Hendriksu Ilvesu.

Influenceri ir ekonomiskas tematos, tehnoloģijās, tie ir arī sportisti, dziedātāji, mākslinieki. Piemēram, populārajam Portugāles futbolistam Krištianu Ronaldu feisbukā ir 122 miljoni sekotāju, bet instagramā –156 miljoni. Basketbolistam Kristapam Porziņģim feisbukā ir 348 tūkstoši, bet instagramā 1,6 miljoni sekotāju. Influenceri ir arī citu profesiju vai hobiju pārstāvji, piemēram, stilisti, dizaineri, pavāri.

Jaunas un ietekmīgas zvaigznes dzimst arī pašos sociālajos tīklos, ar ko īpašu pievēršot pārējo uzmanību. Piemēram, zviedrs Pjūdipai jūtūba kanālā rāda, kā viņš spēlē datorspēles, un viņam ir 88 miljoni sekotāju. Influenceriem ir topi - kurš ietekmīgāks. Un

ietekme ir atkarīga ne tikai no sekotāju skaita, bet arī komunikācijas ar sekotājiem un pašas auditorijas – pusaudži, pieaugušie, cik izglītot.

Šeit sākas bizness, pasaules mērogā ļoti liels bizness, kas balstās uz reklāmu. Lai reklamētu preces vai pakalpojumus, reklāmdevējiem ir vajadzīga auditorija – cilvēki, kam to pārdot. Agrāk lielas auditorijas bija medijiem, bet tagad tie ir arī sociālie tīkli un influenceri ar miljoniem sekotāju. Reklāmdevējiem svarīgi zināt, kādi sekotāji ir konkrētajam influencerim, jo pusaudžiem jaunu auto īsti pārdot nevarēs.

Influenceri Latvijā

Signe Meirāne ir divu bērnu mamma, kura krīzes gados savu hobiju – ēst gatavošanu – pārvērta biznesā, izdodot žurnālu “Četras sezonas” un atverot portālu. Pērn šis darbības veids tika pārtraukts, jo radīja zaudējumus. Bet nu Signe saimnieko savā virtuvē un sociālajos tīklos. Instagramā viņai ir apmēram 25 tūkstoši sekotāju, un pērn firmu “Golin Riga” un “Norstat Latvia” pētījumā viņa atzīta par ietekmīgāko vidēja līmeņa influenceri kategorijā “Ēdiens”.

Signe publicē glamūrīgas un smalkas ēdienu fotogrāfijas dažādās vidēs, arī sevi skaistās kleitās, gatavojot ēst un ik pa laikam atsedzot dažus fragmentus arī no savas privātās pasaules. “Šodien pie tā, ka instagrams ir tik pilns, ir jābūt ziņai, ko gribam ar to pateikt. Vai mēs gribam glābt pasauli, vai parādīt jaunākās modes tendences, vai kā bērnam sāp vēders un kā to labot. Nu, jebkas. Ir jāsaprot, kādu veidot to tēlu, ko grib parādīt, tas ir ļoti svarīgi. Nevar vienkārši mētāties, šodien liek tādu bildi, rītdien tādu, ir jāveido kopīgs stils,” skaidro Signe.

Reklāmdevēju viņai netrūkstot. Un manāms, ka sociālo tīklu konti nav viņas hobijs, bet darbs un bizness:

“Ja grib tiešām būt influenceris, tad tam ir jāpieiet kā darbam,

ir jābūt nokārtotām dažādām lietām: vai tev ir uzņēmums vai pašnodarbinātais. Jebkurš no šiem veidiem, kā tu vispār vari sadarboties ar partneri. Pretējā gadījumā tu nevari to darīt, kaut kā jānokārto visi finanšu rādītāji arī. Tās ir ļoti būtiskas lietas, par ko daudzi arī piemirst, īpaši birokrātisko pusi, bet tā arī ir jāsakārto. Ja mēs gribam pelnīt naudu, tad mums ir jāsaprot, kā mēs to naudu varam pelnīt.”

Savukārt Laurlācis ir 17 gadus veca skolniece Laura Ķīse, kura popularitāti iekaroja ar savu kanālu jūtjūbā. Pašlaik tam ir vairāk nekā 45 tūkstoši sekotāju, instagramā – 54 tūkstoši sekotāju. Pērnā gada 100 Latvijas vērtīgo influenceru topā viņa bija otrajā vietā: aiz Kristapa Porziņģa un pirms boksera Maira Brieža.

Ar ko Laurlācis sekotājus aizrauj? “Es jau kopš mazas bērnības biju skatījusies daudz citus jūtūberus, es apmēram uzaugu ar jūtūbu. Mūsdienās jūtūbs ir daudz ērtāks. Tur nav kā televīzijā jāgaida, tu vari skatīties, ko tu vēlies. Es ticu, ka lielākai daļai bērnu, kuri skatās jūtūberus, ir vienmēr bijusi maza vēlme pašiem par to kļūt, jo idejiski tas ir nekas. Tu runā ar kameru un iegūsti draugus. Un vienā vasarā man nebija ko darīt, es izdomāju sākt filmēt video un vienkārši nebeidzu, tas bija mans triks,” stāsta Laura.

Pirms apmēram pusotra gada viņu pamanījuši reklāmdevēji, un tā līdzās savas priekam viņa sāka pelnīt. “Tagad, skatoties atpakaļ, es zinu, ka es paprasīju daudz par maz, bet tajā laikā vienkārši fakts, apjausma, ka ar to, ko es daru, un manu hobiju man ir iespējams patiešām nopelnīt, tas man bija ļoti liels sasniegums. Ja es nemaldos, tā bija mājaslapa, kura vienkārši bija domāta bērniem, un es biju ļoti laba viņiem reklāma,” stāsta Laura, kuras video pārsvarā skatās bērni un pusaudži.

Kādēļ reklāmdevēji viņu uzrunā? “Tagad jau ar ļoti lieliem soļiem kļūst arvien atpazīstamāka profesija, un es esmu pati šokā, cik dažos gados Latvijā var attīstīties šī vienkārša sociālo tīklu profesija, jo ļoti daudz reklāmas aģentūras ir sākušas sadarboties. Un tas ir ļoti labi, jo mums, influenceriem, ir ļoti liels potenciāls un mūsu spējas ietekmēt cilvēkus ir daudz lielākas nekā gandrīz jebkurai citai slavenībai, jo mums ir daudz tuvākas attiecības ar saviem faniem. Un mūsu fani mūs klausīsies vairāk nekā, teiksim, Lauris Reiniks teiks “es izmantoju šo produktu”. Visi sapratīs, ka tā ir reklāma. Bet, ja jūsu cilvēks, kuru jūs skatāties un uzticaties, teiks “man patīk šis produkts”, tad ir lielāka iespēja, ka jūs arī dosiet tam produktam iespēju,” skaidro Laura.

Cik var nopelnīt influenceris?

“Es nevaru teikt. Man līgumos gandrīz vai visos ir rakstīts, ka nevar, citādāk ir sodi. Kā kurš prasa. Latvijā ir ļoti, ļoti izteikti sāncensība, ka pirmajam Latvijā maksās vairāk, otrajam mazāk, trešajam mazāk. Tas ir ļoti izteikti, ka nav svarīgi, cik skatījumi, vairāk svarīgi, kur tu esi,” atklāj Laura.

Lauras finanšu lietas saistībā ar pelnīšanu kā influencerei pagaidām kārto vecāki.

Arī Signe smejot saka, ka nedrīkst atklāt summas: “Cenas var būt ļoti dažādas, protams, ir kaut kādas formulas, pēc kā rēķina. Viens rēķina 10 eiro uz 1000 cilvēkiem, citi rēķina vairāk, citi vispār pasaka pilnīgi citu cenu.”

Pasaules līmenī gan pastāv apkopojumi par cenām. Pērn par dārgāko instagrama varoni uzņēmums “Hopper HQ” nominēja 22 gadus veco modeli Bellu Hadid. Viņai instagramā ir 23 miljoni sekotāju, un cena par vienu bildi ar produkta izcelšanu ir 27 tūkstoši ASV dolāru. Latvijā, protams, summas ir krietni mazākas.

Eksperiments. Vai reklāmas noteikumus ievēro?

Tradicionālajos medijos ir stingras robežas, ko drīkst vai nedrīkst reklamēt, un reklāmai jābūt skaidri nodalītai no satura. Ja reklamē alkoholu, obligāti jānorāda tā kaitīgā ietekme uz veselību.

“Aizliegtā paņēmiena” žurnālisti, eksperimentā uzdodoties par Spānijas produktu starpnieku, kas Latvijā piegādā vīnu un varētu piegādāt arī sieru un olīvas, meklēja reklamēšanās iespējas. Uzrunātas reklāmas aģentūras, kas piedāvā reklāmu izvietot pie inlfuenceriem.

“PR Studio” aģentūrā stāsta: “Tur, visticamāk, ir jāizdomā tāds skaisti un nedaudz viltīgs veids, kā to visu integrēt iekšā komunikācijā. Kā zinām, ir alkohola aprites un reklāmas lietotāju likums, kas arī savā ziņā. Lai arī tirgus nav vēl sakārtots, bet tas viss ir iespējams izdarīt.”

Pieredze gan liecinot, ka influenceru attieksme pret alkohola reklamēšanu ir atšķirīga: “Ir vairāki cilvēki, kas uzreiz automātiski atsaka, jo tas neiederas viņu komunikācijā, jo viņiem seko daudz cilvēku, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Ir cilvēki, kam šie morāles standarti ir nedaudz zemāki. Nu, tas ir jāskatās, tur ir jāizdomā konkrēti cilvēki, kuri varētu tādi būt un tad ar viņiem ir konkrēti jārunā, viņiem tas der vai neder.”

Influenceriem ar vairāk nekā 10 000 sekotāju par vienu ierakstu būtu jāmaksā vismaz 300-350 eiro. “Plus vēl lielākā daļa cilvēku pāriet uz autoratlīdzībām, kas nozīmē, ka tur ir automātiski 25% klāt tāpēc, ka viņu nevar PVN norakstīt. Tur ir ļoti atkarīgs no tā, kā tas viss tiek taisīts, cik daudz viņi komunicē, cik ilgu laika periodu, tur arī var variēt,” zina stāstīt reklāmas aģentūrā.

Aģentūrā “McCann” iesaka vērsties uzreiz pie vairākiem influenceriem: “Influenceri ir tādi labi desmitos, bet ir arī tā kā simtos. Parasti uz jebkuru kampaņu neņem mazāk kā piecus.” Cena par vienu publikāciju esot no 150 līdz 500 eiro. Aģentūrā piedāvā sarīkot vīna degustāciju ar vairāku influenceru piedalīšanos.

Vai iespējams panākt, lai reklāma neizskatās pēc reklāmas?

“Tur jau ir tas - jo labāk nevar saprast [ka tā ir reklāma], jo tas ir labāks influenceris. Cilvēki negrib pirkt to, ko reklamē, grib to, ko iesaka,” saka aģentūrā.

Tradicionālajās reklāmās obligāti jānorāda, ka alkoholiskie dzērieni kaitē veselībai, un brīdinājumam jāaizņem 10% no visas laukuma vietas. Aģentūrā saka, ka attiecībā uz influencieriem tas neesot tik stingri noteikts: “Parunāju ar vienu influenceri. Viņa pati ir reklamējusi šampanieti. Viņa teica – vienīgais, kas ir jādara, ir jāuzraksta apakšā tajā tekstā, ka alkohola lietošana ir kaitīga, nu to, ko raksta.”

Ko influenceri reklamē un kā tas noformēts?

Evelīnai Pārkerei instagramā ir vairāk nekā 100 tūkstoši sekotāju. Viņas bildēs redzami “Adidas” apavi kājās, un šādos gadījumos influenceri parasti tēmturos norāda “#giftbyadidas” – dāvana no ražotāja. Reklamējot “Coca Cola”, tēmturos norāde “#partnership” jeb “sadarbība”.

“Adidas” reklamē arī influencere Ieva Florence, tēmturos norādot “giftbyadidas”. Bet citos viņas ierakstos tādas skaidrības nav. Ieva iesaka lietot “Dr.Haushka kosmētiku”, bet skaidras norādes par reklāmu nav. Regulāri Ieva fotografējas arī ar vienu konkrētas markas sarkanvīnu, kura nosaukums ir tēmturos, bet ne norādes par reklāmu. Arī iztrūkst norādes par alkohola kaitīgo ietekmi.

Izrādās – vīnu influenceri reklamē gana bieži. Alina Keller, kurai ir 58 tūkstoši sekotāju, dzer konkrētas karkas šampanieti, bet nekādu brīdinājumu nav.

Annas Turanovas (36 tūkstoši sekotāju) bildēs arī redzams vīns un tēmturos norāde “vinaeksperts”, bet brīdinājumu nav. Līdzīgi arī ar Jekaterinu Malginu ar 45 tūkstošiem sekotāju.

Signe Meirāne intervijā saka, ka allaž savos ierakstos norāda sadarbības partnerus. Tā, pie bildes ar kleitu ir tēmturis “Pandora Latvia”. Bet vai ir skaidrs, ka par šo publikāciju maksāts? Pie citas bildes ar kleitu pie apraksta ražotājs nav minēts, bet komentāros kāds pajautājis, no kurienes kleita, un Signe arī atbild.

Renārs Zeltiņš (vairāk nekā 100 tūkstoši sekotāju) publicējis aicinājumu ielādēt kādu spēli un norādījis arī maksātāju: “paid partnership with samsungtv”.

Daniels Laizāns (246 tūkstoši sekotāju) aicina uz kādu sporta apģērbu veikalu, bet vai maksāts par to, nav skaidrs.

Nākas secināt, ka reklāmdevējiem influenceri tiešām interesē. Un, ja caurmērā viens ieraksts maksā apmēram 250 eiro un vai pat 500 eiro, tad sekmīga influencera ienākumi mēnesī var būt pat daži tūkstoši eiro.

Taču vienota standarta, kā patērētājiem un sekotājiem influencers pasaka, ka šis ir apmaksāts saturs, īsti nav.

Vieni pret to izturas godīgi un to norāda, bet citi cenšas to noklusēt.

Vai likums attiecas uz influenceriem?

Latvijas blogeru un influenceru asociācijas vadītāja Maija Armaņeva uzskata, ka Latvijā tas vēl īsti nav sakārtots: “Amerikā ir tā, ka viņi paņēma Reklāmas likumu un grozīja, iekļāva iekšā tādus vārdus kā influenceris, blogeris, sociālo tīklu satura veidotājs, tātad uz viņiem arī ir attiecināmi Reklāmas likumi. Latvijā pagaidām nav veikti grozījumi, līdz ar to ir tāds moments, mēs esam pēc likuma it kā esam arī mediji, no juridiskā viedokļa mēs neesam noformulēti kā patiesie mediji. Tad arī sanāk šī nesaprašana. Ir tādi, kas piekrīt un uzskata, ka ir jānorāda, vai tā ir apmaksāta reklāma, vai tur ir sponsorētājs, dāvana vai tur ir vēl visādi citi tēmturi. Citi skatās paši, kā viņi uzskata, vai tas ir vajadzīgs. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka

būtu jāmaina likumi un jātaisa daudz specifiskāki, norādot pat, kurus tēmturus būtu jāizmanto.”

Piemēram, tēmturis “apmaksāts saturs”. Stingra kārtība esot gan ASV, gan Eiropā. “Zinu, ka ir pat tiesvedības bijušas un ir blogeri zaudējuši tādēļ, ka nebija pielikuši tēmturi. Viena no lielajām blogerēm, kas zaudēja tiesā, viņa pie katra sava pat storija liek vārdu “apmaksāts” vai “reklāma”,” zina stāstīt Armaņeva.

Savukārt Latvijas reklāmas asociācijas pārstāve Baiba Liepiņa uzskata, ka likumi jāgroza nav – viss tajos jau ir pateikts, un tie vienkārši ir jāievēro arī influenceriem un blogeriem. “Ir tā, ka pēc būtības ir Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, kas jāņem vērā visiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar komercpraksi. Mūsu nozarē arī Reklāmas likums ir svarīgs. Pirmie divi panti ļoti skaidri pasaka, par ko viņi tieši ir. Reklāmas likumā ir konkrēti noteikts, ka visas darbības, formas, formāti ir, lai popularizētu, veicinātu pārdošanu, ne tikai preču, bet arī ideju. Tā visa ir reklāma, to var izlasīt tajā Reklāmas likumā, tur ļoti konkrēti pateikts.

Līdz ar to jebkurš influencera paziņojums, kurš ir reklāmdevēja pasūtīts, ir reklāma. Ar to viss arī ir izteikts. Patērētājs ir jāinformē par reklāmu.

Līdz ar to ir jānorāda, ka tā ir reklāma,” uzsver Liepiņa. Viņa pauž, ka tas jākontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). Par pārkāpumiem draud gana lieli sodi – līdz pat simt tūkstošiem eiro. Tiesa, patērētāju tiesību sargi tikai tagad šajā jomā sāk mosties un uzskata, ka influenceriem jāievēro jau esošiem likumi.

“Tieši šogad mēs fokusēsimies uz sociālajiem medijiem, tajā skaitā uz influenceru mārketingu, arī kādā veidā produkti tiek popularizēti, vai tiek ievērota likumdošana.

Un arī mēģināsim izstrādāt kaut kādus ieteikumus, vadlīnijas tieši influenceriem.

Ir saprotams, ka viņi varbūt nepārzina regulējumu nianses, tāpēc nepieciešami skaidrojumi un atbalsts vai palīdzība,” saka PTAC pārstāve Ieva Baldiņa-Brūklīte.

Reklamējot vīnu un citus alkoholiskos dzērienus, norādei par to negatīvo ietekmi uz veselību jābūt noteikti. Cigaretes saskaņā ar likumu nedrīkst reklamēt vispār. Stingra kārtība vēl ir arī zāļu, uztura bagātinātāju, arī enerģētisko dzērienu un kredītu reklāmām. Un influenceriem tas būtu jāņem vērā.

Rupji un par privāto dzīvi

Ir arī tādas sociālo tīklu zvaigznes, kas rupji lamājas, publiski piedzeras un liek pilnā apjomā uz skatuves savu privāto dzīvi. Latvijā viens no šādiem fenomeniem ir Uldis Zariņš ar jūtjūba kanālu “Uldons TV”, kuram ir vairāk nekā 50 tūkstoši sekotāji. Rupjību netrūkst. Viņš arī kopā ar savu kundzi izrāda visiem nesen dzimušo bērnu.

Un viņš nebūt tāds nav vienīgais. Influenceru asociācijas pārstāve atzīst problēmas: “Tas, tas ir arī tas, ar ko mēs tagad strādājam, mēs arī ļoti daudz tiekamies ar Droša interneta asociāciju un drossinternets.lv, un tur arī runājam par to, kāda vispār ir ietekme. Tas arī ir viens no punktiem, kas ir asociācijai, ka tie blogeri, kas ir asociācijā, viņi ir atbildīgi par savu saturu un atbildīgi pret saviem sekotājiem, ņemot vērā, ka sekotāji var arī būt pavisam jauni, jaunieši un bērni. Līdz ar to mēs ļoti skatāmies, par ko mēs runājam, kā mēs uzvedamies sociālos tīklos. Un, ja mēs runājam par lielākiem jūtuberiem, tā tiešām ir liela problēma, un es teikšu godīgi: mēs kā asociācija meklējām jaunus jūtuberus, kuri būtu ar ļoti pareizu un pozitīvu ietekmi uz jauniešiem, bija pārāk maz.”

Bet, kamēr to skatās, tikmēr influencers darbojas. Par influenceri var uzskatīt arī mūziķi Andri Kiviču, kurš ar Lieni Skulmi sarūpējuši pat veselu televīzijas šovu par savu privāto dzīvi. Līdzās tam tiek tiražētas dusmas, naids un agresija.

Kā no tā pasargāt jaunākos sekotājus un arī pašu influenceru bērnus? Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bērnu atbalsta departamenta direktores vietniece Anda Sauļūna atzīst, ka

vecāku sūdzību par interneta vidi kļūst arvien vairāk.

“Bijis precedents – konkrētais cilvēks, influenceris ir aicinājis, iespējams, neapdomājot, ka viņam seko, arī ar to, kā cilvēki lieto alkoholu. Protams, bērni, ja šis cilvēks tanī brīdī ir viņu elks, viņi var arī sekot viņa aicinājumam, aizmirstot to, ka tas ir viņiem nepiemēroti un viņi nedrīkstētu tā rīkoties,” stāsta Sauļūna.

Vecākiem bērni no šāda satura būtu jādistancē, iespējams, jāizmanto kādi satura filtri. Bet mūsdienās tas nav tik viegls uzdevums. “Es domāju, ka noteikti būtu jābūt kaut kādam regulējumam, lai tajā pašā jūtūbē brīdinātu, ieviestu kaut kādas papildu iespējas, kā atsijāt tos bērnus, kuru vecums īsti nav tāds, lai skatītos šo saturu,” saka Sauļūna.

Un ne mazāk svarīga ir paša influenceru atbildība pret saviem bērniem. “Bērni dzīvo sociālajā vidē un apkārt viņiem ir citi cilvēki, kas arī šo informāciju dzird un skolas vidē, es pieņemu, ka ir arī bērni, kas viņiem to atgādina, liek uz to uzsvaru un tas rada milzīgu diskomfortu,” norāda inspekcijas pārstāve.

Kiviča un Skulmes gadījumā abu atbildība pašlaik tiek vērtēta. Jautājums gan varētu būt arī par to mediju atbildību, kas to visu atspoguļo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti