Augstākās izglītības padome (AIP) nolēmusi atteikt akreditēt Latvijas Biznesa koledžu (LBK), kurai šovasar tika uzsākta ārkārtas akreditācija, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
AIP pieņemto lēmumu LBK pārsūdzējusi Izglītības un zinātnes ministrijā. Tās lēmums būs zināms ne agrāk kā 10.decembrī. Taču, ja arī tas būs negatīvs, koledža ir apņēmusies vērsties tiesā.
Neuzraudzīta ārvalstu studentu uzņemšana, sūdzības par studiju kvalitāti
LBK vērtēja ekspertu komisija septiņu cilvēku sastāvā, tai skaitā divi bija nozarē atzīti profesionāļi no ārvalstīm.
Vienlaikus gan drošības iestādes, gan citas atbildīgās iestādes ir nobažījušās par nelegālās imigrācijas riskiem saistībā ar šīs koledžas mēģinājumiem piesaistīt ārvalstu studentus.
Pērn starp tiem bijuši simtiem pakistāniešu, kas gan līdz Latvijai nav tikuši.
Iespējams, ārzemju studenti ir koledžas mēģinājums glābt biznesu, jo tajā pēdējos gadus dramatiski – pat vairāk nekā uz pusi - sarucis uzņemto studentu skaits.
Latvijas Biznesa koledžas sociālajā tīklā "Facebook" izvietotajā reklāmas video redzami kadri, kas varētu darboties kā magnēts jauniešiem, kuriem Eiropa ir sapņu zeme. Studenti krekliņos ar Eiropas Savienības karoga apdruku. Arī pavedinošas meitenes. Latvijas Biznesa koledžu te nekautrējas saukt par universitāti.
Tieši nepietiekami uzraudzītā ārvalstu studentu uzņemšana, kā arī vairāk nekā divdesmit studentu (galvenokārt no ārvalstīm) sūdzības gan par studiju kvalitāti, gan komunikācijas problēmām, gan finanšu darījumiem bija iemesls koledžas ārkārtas akreditācijas uzsākšanai.
"Bija aizdomas par to, ka nav izvērtēts tas, vai valodas prasmes ļauj šeit studēt," norāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts. "Mums tas raisīja aizdomas, ka nav ideja sniegt pakalpojumus augstākās izglītības jomā, bet saņemt šo finansējumu sākumā no studējošajiem, un tad ar viņiem vairs nekomunicēt. Palaist pašplūsmā," pauž Zīvarts.
Potenciālie studenti nezina, ko mācīsies un kur mācīsies
LBK aizvadītā gada pārskatā norādījusi, ka tā vēlas nodarboties ar izglītības eksportu un kā mērķa valstis nosauc Indiju, Pakistānu, Uzbekistānu, Kamerūnu un citas. Tai pašā laikā ekspertu komisija bija secinājusi, ka, neraugoties uz šādu mērķi - piesaistīt ārvalstniekus, augstskolas personālam nav pietiekamu svešvalodu zināšanu.
Par dokumentu kārtošanu nokļūšanai Latvijā koledžā studēt gribētājiem prasīja maksāt iestāšanās maksu – 200 eiro. Šis maksājums ir neatkarīgi no tā, vai students tiktu uzņemts izglītības iestādē vai ne.
"Šī nauda netiek atmaksāta, tas ir visos līgumos ar studentu ierakstīts," norāda koledžas direktors Normunds Gūtmanis. Skola neuzņemas atbildību par to, ka students, piemēram, nesaņems uzturēšanās atļauju.
Atteikumu bijis daudz, un, iespējams, koledžai vismaz sākotnēji pārāk nav rūpējis, vai viņu students būs spējīgs mācīties.
"Mēs secinājām, ka zināšanas par augstskolu, par to, par ko mācīsies, viņam nav. Viņš nezin, ko un kur mācīsies. Tas ir viens no bažu iemesliem, viens no nelegālās imigrācijas riskiem," saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.
Grib mācīties augstskolā bez vidējās izglītības, taču ar viltotiem dokumentiem
LBK pērn Akadēmiskās informācijas centrā iesniegusi vairāk nekā pusotru tūkstoti (1519) lūgumu salīdzināt kopumā divarpus tūkstošus (2577) izglītības dokumentu. Tas nozīmē, ka studēt kārotāji par palīdzību dokumentu kārtošanā varētu būt samaksājuši aptuveni 300 000 eiro. Aptuveni tikpat liela bijusi arī koledžas peļņa pērn. Daļu no tās uzņēmuma īpašnieki – Viktors un Sergejs Pasternaki šogad plānoja izņemt dividendēs.
Visvairāk dokumentu salīdzināšanai nāca no Pakistānas (747), Indijas (443), Bangladešas (431, Kamerūnas (266), arī Uzbekistānas (156) un Kazahstānas (76).
Dokumentu pārbaudē atklāts, ka gandrīz tūkstotim no studētgribētājiem nav bijusi pat vidējā izglītība, bet 13 gadījumos izglītības dokuments vispār bijis viltots.
Ārlietu ministrija raidījumam norāda, ka "izskatot Latvijas Biznesa koledžas potenciālo studentu vīzu pieprasījumus vēstniecībās, bieži atklājās, ka viņiem ir ļoti vājas svešvalodu zināšanas vai bijušas sliktas sekmes līdzšinējās mācību iestādēs. Bieži tika konstatēts arī augsts nelegālās imigrācijas risks."
To, ka studentu atlase bijusi formāla, secinājusi arī Drošības policija.
Tā pērn un šogad drošības un nelegālās imigrācijas risku dēļ atteikusies izsniegt uzturēšanās atļaujas gandrīz simt ārzemniekiem no riska valstīm, kuri mēģināja iekļūt LBK. Taču pat tie, kuri bija tikuši līdz Latvijai, koledžā ilgi neaizkavējās – no 58 uzņemtajiem ārvalstu studentiem 44 bija atskaitīti gada laikā.
LBK direktors Normunds Gūtmanis atzīst, ka ar to bijusi problēma. Šķitis, ka students zina angļu valodu, bija domājuši, ka studēs, bet nē – bijuši signāli, ka kāds jau noķerts uz robežas, kāds - jau Vācijā.
Augstākās izglītības padome: Šādā formātā LBK nav nākotnes
LBK ārkārtas akreditāciju veica septiņi eksperti, tai skaitā divi no ārzemēm. Turklāt vērtēšanā eksperti iepriekš saņemtās sūdzības nemaz neizmantoja kā informācijas avotu vai pierādījumus. Tā vērtēja koledžas atbilstību saskaņā ar akreditācijas noteikumiem. Taču slēdziens – atteikt akreditāciju - ir Latvijā līdz šim nebijis gadījums.
"Viedoklis bija tāds, ka no 9 kritērijiem neviens kritērijs netiek pilnībā izpildīts," stāsta AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra.
"Četri pilnībā netiek ievēroti, un pieci – daļēji. (..) LBK darbojas kā naudas pelnīšanas uzņēmums, nevis augstākās izglītības institūcija. Organizācija, pārvalde, mērķi – naudas pelnīšana, līdz ar to prognozēt, kā uzvedīsies naudas pelnīšanas institūcijas, man nav viedokļa.
Bet kā augstākās izglītības institūcijai tai nav nākotnes ar šādu uzbūvi, struktūru un pieeju darba organizēšanai."
Eksperti secināja, ka koledžai nav pārliecinošas stratēģijas, kas garantētu pakalpojuma ilgtspēju un kvalitāti. Tāpat nav rasts pamatojums arī koledžas finansiālai ilgtspējai.
Koledžas direktors Gūtmanis uzsver, ka tagad lielākā daļa problēmu ar ārvalstniekiem ir novērstas. Viņaprāt, ārkārtas akreditācija bijusi kāda speciāli pasūtīta: "Galvenais iemesls ir ārzemnieki. Un mēģinājumi šeit pievilkt klāt kvalitāti ir neveiksmīgi."
Pirms pieciem gadiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sodīja Biznesa koledžu par maldinošu komercpraksi – tās reklāmās tika nepamatoti lietoti tādi vārdi kā "par brīvu" un "bezmaksas" lietošanu.
