Žurnālistu asociācija: Spiediens uz sabiedriskajiem medijiem robežas krīzes atspoguļojuma dēļ – nepieņemami

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valde par nepieņemamu uzskata pret sabiedriskajiem medijiem vērstu politisko spiedienu, kāds jūtams saistībā ar situācijas atspoguļojumu uz Polijas–Baltkrievijas robežas, teikts LŽA paziņojumā, reaģējot uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artusa Kaimiņa lēmumu sasaukt komisijas sēdi, lai izvērtētu sabiedrisko mediju darbu, jo "demokrātija nav visatļautība".

LŽA paziņojumā norādīja: "Jau ilgāku laiku uz Baltkrievijas–Polijas robežas ir saspīlēta situācija. Baltkrievijas varas mudināti, pāri robežai cenšas pārkļūt simtiem un pat tūkstošiem patvēruma meklētāju. Lai arī skaidrs, ka krīze ir mērķtiecīgi izraisīta, liela daļa cilvēku, kas iesprūduši uz robežas, ir maldināti un nonākuši izmisumā. Ziņojot par notikumiem uz mūsu kaimiņvalsts robežas, to nevar ignorēt."

Pēdējās dienās sociālajos tīklos aktīvi tiek kritizēts, kā Latvijas Televīzija un Latvijas Radio atspoguļo situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas, uzskatot, ka humānie apsvērumi šajā krīzē ir jāaizmirst.

Reaģējot uz polarizētajiem viedokļiem sociālajos tīklos, par medijiem atbildīgās komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš tviterī paziņoja, ka sasauks sēdi,

lai izvērtētu sabiedrisko mediju darbu, jo "demokrātija nav visatļautība".

Komisijas deputāti trešdien, 24. novembrī, sarunā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pārstāvjiem pauda bažas par viedokļu daudzveidības nodrošināšanu un redakcionālo neatkarību sabiedriskajos medijos, vēstīja aģentūra LETA.

Politiķi norādīja, ka pašlaik nav skaidrs, kas par to ir atbildīgs un kā to plānots nodrošināt. "Mums jābūt skaidrībai par to, kurš kuru uzrauga, un SEPLP uzdevums ir sakārtot sistēmu," sacīja Kaimiņš.

Viņš pauda, ka kopš Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome savas sabiedrisko mediju pārraudzības funkcijas nodevusi SEPLP, neesot neviena, kurš nes atbildību par jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrisko mediju saturu, jo sabiedrisko mediju ombuda joprojām nav.

Žurnālistu asociācijā uzsvēra: "Vārda brīvība ir liela vērtība. Pilsoņi Baltkrievijā cīnās par savām tiesībām brīvi runāt, brīvi domāt un rīkoties. Aicinām politiķus īslaicīgu emociju uzliesmojumos neaizmirst, kā darbojas demokrātiska valsts. Mediji ir brīvi no politiķu ietekmes un nepilda pasūtījumus, kas tiek formulēti tviterī."

"Tie laiki, kad žurnālistus sauca "uz paklāja" taisnoties par savām izvēlēm, par laimi, ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadus tālā pagātnē. Visi tie cilvēki, arī žurnālisti, kas Atmodas laikā cīnījās par Latvijas neatkarību, cīnījās arī par brīvu un neatkarīgu presi. Arī mūsdienu Latvijā neatkarīgi sabiedriskie mediji ir tiesiskuma un demokrātijas pastāvēšanas priekšnosacījums. Tāpēc Saeimas komisijas sasaukšana, pamatojoties ar sarunu tviterī, ir demokrātiskai valstij nepiedienīga rīcībā," uzskata LŽA.

Asociācijā pauda, ka veselīgai demokrātiskai valsts iekārtai ir nepieciešama mediju kritika, tostarp – sabiedrisko, norādot, ka Latvijā ir radīti mehānismi, kā risināt domstarpības ar medijiem. "Ja jums ir pamatotas aizdomas, ka mediju saturā ir pārkāptas ētikas normas, pieļautas faktu kļūdas vai ir bijuši citi pārkāpumi, jebkurš var vērsties LŽA ētikas komisijā vai Latvijas Mediju ētikas padomē," norādīja LŽA.

LŽA vērsa uzmanību, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka: "Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā." Likumā arī rakstīts: "Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību."

Satura un avotu izvēle ir sabiedriskā medija redakcijas ziņā, pauda LŽA un uzsvēra: "Jebkurš var izteikt viedokli par sabiedriska medija saturu, taču politisks spiediens nav pieņemams. Tā ir vienkārša patiesība, ko atgādinām politiķiem un sabiedrībai."

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt