„Kosmētiskie uzlabojumi attiecībā uz pamiera ieviešanu vairs neiet krastā, ir jāsāk runāt par to, vai Ukraina nav sadalāma, federāla. Es gribētu, lai atgriežas jautājums par Krimu. [..] Vienošanās jābūt radikālākai risinājumos [..] un, iespējams, ņemot vērā Ukrainā esošos kultūrslāņus, tā būtu federalizējama,” uzskata Bojārs.
Tādējādi būtu jārunā par iespēju atzīt pašpasludināto republiku autonomiju un oficiāli vēlētu varu tajās, kā arī par atkārtotām vēlēšanām Krimā.
„Ir jātirgojas augstākos līmeņos un diemžēl ar to pašu Krieviju. Mēs jau īsti nezinām, kas tur karo, tie ir nosacīti anonīmi, mēs pat viņus nevaram pie galda pieaicināt,” secināja Bojārs.
Tikmēr žurnālists Ingus Bērziņš aicināja būt uzmanīgiem ar federalizācijas ideju, jo to var izmantot arī pret mums pašiem, proti, Latgali. „Latvijai ļoti uzmanīgi jāskatās, cik lielā mērā var leģitimizēt to, kas tur darbojas,” viņš piebilda.
Pēc Bērziņa domām, viens no scenārijiem būtu tā dēvētais „iesaldētais konflikts”.
„Lai cik saķēpāts nebūtu šāds risinājums no skaidru ieguvēju un zaudētāju vajadzībām, tas ir risinājums, kas, ļoti ciniski runājot, ir labs abām pusēm – vieni var teikt, ka neatdevām savu zemi un nepiekāpāmies [..], savukārt Krievijas puse un prokrieviski domājošie Donbasa iedzīvotāji arī ir samērā laimīgi, ka viņi nav atdoti ļaunajiem Kijevas fašistiem. Rezultātā rodas iesaldētais konflikts, kas jebkurā brīdī var uzliesmot no jauna, kad kāds psihopāts ķeras klāt pie pilsētiņas ieņemšanas, bet uz pasauli tiek raidīts signāls, ka neviens nav atzinis sevi par kaunpilnu zaudētāju,” klāstīja Bērziņš.
Viņaprāt, šādā veidā oficiālo Kijevu ar mēģināt „ar puslienošiem, taktiskiem solīšiem” aizvilkt no Krievijas interešu sfēras, Vladimiram Putinam pametot iesaldēto konfliktu.
Tikmēr žurnālists Aidis Tomsons uzskata, ka pamiera līguma nosacījumi ir vienīgais iespējamais veids, kā spert pirmos soļus, lai risinātu situāciju.
Jau vēstīts, ka Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalījās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
