Rīgā šajās dienās notiek starptautiska konference, kas veltīta preses brīvības problēmjautājumiem. Daudzās valstīs žurnālisti tiek ierobežoti, apcietināti bez īsta iemesla vai pat nogalināti. Kara apstākļos žurnālistikas vietu ieņem propaganda. Tomēr profesionāļi arī šajās valstīs meklē izeju, lai nepazaudētu savas profesijas standartus un cīnītos par tiem.
Daudzās valstīs tas nebūt nav pašsaprotami - stāstīt objektīvus stāstus, atspoguļot patiesas ziņas un nebūt tādēļ apdraudētiem. Sestdien notikušās diskusijas preses brīvības konferencē Rīgā tika veltītas valstīm, kurās par profesijas standartiem jācīnās jo īpaši. Arī Krievija un Ukraina ir to vidū. Turklāt mudinājumi labot situāciju, nav tikai pamācības no malas.
„Propaganda nekad nepalīdz žurnālistikai. Propaganda rada iluzoru, nepareizu pasaules ainu. Propaganda veicina agresiju, agresiju cilvēkos,” saka Krievijas žurnālistu apvienības ģenerālsekretāre Nadzežda Ažgikhina.
Krievijas žurnālistu apvienības ģenerālsekretāre uzsver, ka arī Krievijā notiek žurnālistu diskusijas par to, kā propagandas vidē nepazaudēt žurnālistiku. Jo īpaši par to svarīgi runāt arī tādēļ, ka šī darba stila dēļ Ukrainas iedzīvotāji un arī kolēģi Krievijas žurnālistus uztver naidīgi. „Viņi izsauc uz sevi agresiju, viņiem pašiem sāk likties, ka pretējā puse nemīl visus, kas nāk no Krievijas. Un tas kļūst par tādu apburto loku, no kura mums vajag izkļūt. Tāpēc mums vajag biežāk tikties, sarunāties un pārrunāt mūsu profesijas vērtības,” komentē Ažgikhina.
Krievijas un Ukrainas žurnālistikas profesionālās organizācijās jau vairāk nekā gadu notiekot savstarpējas diskusijas. To apstiprina arī Ukrainas žurnālistu Nacionālās apvienības vadītājs. Abas organizācijas sadarbojas, piemēram, žurnālistu drošības jautājumos konflikta reģionos.
Tomēr no Ukrainas žurnālistu nacionālās apvienības priekšsēdētāja Sergeja Tomilenko teiktā izriet, ka bez sarunām ar Krievijas žurnālistu apvienību ir sviras, kuras daudz grūtāk ietekmēt: „Šī žurnālistu organizācija ir ļoti korekta, un lielākoties viņu vidū nav propagandistu. Bet mums ir negatīva attieksmes pret valsts propagandas mašinēriju, kura televīziju un drukāto vārdu redz kā vēl vienu no paņēmieniem savā arsenālā, kuru izmanto varas jautājumu risināšanai.”
Arī pašā Ukrainā tagad esot aktuālas redakcionāls politikas reformas. „Žurnālistiem un redaktoriem ir jārisina jautājums, kā runāt par konfliktu, kādus vārdus lietot, kā atspoguļot zaudējumus. Mums diemžēl katru dienu ir karavīru-varoņu bēres. Un atkal jautājums, kā atspoguļot - tuvplānā vai vispār klusēt. Tāpēc mēs visi mācāmies dzīvot konflikta apstākļos, bet vienlaikus mēs gribam palikt savā profesijā un būt profesionāliem,” saka Tomilenko.
Situāciju gan sarežģījot tas, ka kara dēļ valstī ir krīze arī reklāmas tirgū, tās apjomi ir būtiski kritušies. Līdz ar to palielinās atkarība no īpašnieka. „Lai arī lielākoties ziņas, īpaši nacionālajos kanālos ir objektīvas. Tomēr, ja ir kāds principiāls jautājums, kas skar oligarhu, kurš ir TV kanāla īpašnieks, mēs saprotam, ka ziņās būs sižets, kas aizstāvēs šī oligarha intereses,” atzīst Ukrainas žurnālistu apvienības priekšsēdētājs.
Īpašs satraukums konferencē izskanēja arī, piemēram, par žurnālistu situāciju Azerbaidžanā. Tur par žurnālistu brīvību vispār nevarot runāt. Viens no spilgtākajiem gadījumiem bija varas iestāžu vēršanās pret žurnālisti Kadidžu Izmailovu, kura pētījusi korupcijas skandālus Azerbaidžānā un kuru apcietināja.
„Un viņa netika aizturēta viņas darba dēļ. Neviens no šiem cilvēkiem netiek aizturēts dēļ tā, ko viņi raksta vai saka. Apsūdzība vienmēr ir par ko citu - tās ir narkotikas, izvairīšanās no nodokļiem. Un Kadidža tika aizturēta par cita cilvēka novešanu līdz pašnāvībai. Un tieši vakar cilvēks, kurš viņu apsūdzēja, paziņoja video, ka viņš tika piespiests parakstīt šo apgalvojumu un bija piespiests iet uz policiju,” stāsta Kaukāza reģiona eksperte, žurnāliste Arzu Gejbuļajeva.
Savukārt Radio Brīvā Eiropa žurnālistiem, kas ir kritiski pret varu, šajā valstī pirms divām dienām iesaldēti visi bankas konti. Tādējādi cilvēki, kas tajā strādā nevar saņemt algu.
