Zinātņu akadēmija vēlēs jaunu vadītāju – iezīmējas paaudžu nesaskaņas

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) šopavasar vēlēs jaunu vadītāju. Pēdējos astoņus gadus akadēmiju vadījis Ojārs Spārītis, kas par vadītāju iecelts divus termiņus pēc kārtas. Tagad uz amatu pretendē divi kandidāti. Taču ap vēlēšanām jau izvērtušās diskusijas un paaudžu nesaskaņas par akadēmijas funkcijām, ēku, līdzšinējo darbu un nākotnes prioritātēm.

Zinātņu akadēmija vēlēs jaunu vadītāju – iezīmējas paaudžu nesaskaņasSintija Ambote

    Zinātņu akadēmijas locekļiem ir pienācis laiks lemt par jaunu akadēmijas prezidentu, kā arī Senātu. Amatpersonu pilnvaru laiks ir četri gadi, un to ievēlēšana katrā no amatiem pieļaujama ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Esošais akadēmijas prezidents jau otro termiņu ir Ojārs Spārītis.

    “Tas ir administratīvs komandas darbs, lielā mērā atsakoties no savas zinātniskās karjeras vai ļoti samazinot iespējas darboties savā zinātniskajā laukā, tas ir organizatorisks darbs, lai ar minimāliem līdzekļiem kaut ko panāktu,” stāstīja Spārītis.  

    Februāra nogalē pieci Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi - Kristaps Jaudzems, Vjačeslavs Kaščejevs, Andris Ambainis, Dagnija Loča un Anatolijs Šarakovskis - atklātā vēstulē sniedza savu atskatu uz Spārīša prezidentūru, kā arī izteica priekšlikumus, kā šo institūciju veidot mūsdienīgāku.

    Vēstules ievadā norādīts, ka akadēmijas prestižs sabiedrībā, kā arī tās ietekme uz zinātnes politikas veidošanu šobrīd ir nepiedodami zema.

    “Manuprāt, vecākajai paaudzei ir nostalģija pēc tā, kā LZA tika uztverta Padomju Savienības laikos, jo tad tā bija galvenā zinātnes organizācija ar lielu ietekmi valstī, ļoti skaidri varēja noteikt, kam dot naudu un kam nedot, kādus zinātnes virzienus attīstīt, bet tas viss šodien ir mainījies,” skaidroja viens no vēstules autoriem Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks Kristaps Jaudzems, kurš ir jaunākais Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

    “Savukārt jaunie norāda uz to, ka tas galīgi nav jāuzstāda par mērķi un jāskatās uz citiem mērķiem, piemēram, ka akadēmija daudz vairāk iesaistās zinātnes komunikācijā un to veic ar mūsdienīgiem rīkiem,” sacīja Jaudzems.

    Vienlaikus vēstules autori atzīst, ka pēdējos gados bijuši arī uzlabojumu akadēmijas darbā, piemēram, akadēmiķu vidējais vecums ir samazinājies. Tāpat uzteic iedibināto tradīciju – ikgadējo zinātnes sasniegumu konkursu.

    Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča skaidroja - viņa neteiktu, ka šī vēstule ir par kādu nesaprašanos starp jaunajiem un vecajiem, drīzāk - vajadzīgas jaunas vēsmas un jauna pieeja.

    Vēstulē norādīts, ka Zinātņu akadēmijas celtne ir gan fiziski, gan morāli novecojusi un jaunatnei tā neasociējas ar modernu un inovatīvu nacionālās zinātnes centru. Turklāt liela daļa ēkas nemaz netiek izmantota akadēmijas vajadzībām.

    “Bieži sociālajos tīklos parādās nievājoši viedokļi par Zinātņu akadēmiju - kas tā ir, vai tā ir zinātniska organizācija, vai tomēr tur darbojas kādi pseidozinātnieki. Un tas tēls radies, jo akadēmija savu māju izīrē tostarp arī ezotēriskām un pseidozinātniskām organizācijām, kas mazina akadēmijas zinātnieku prestižu sabiedrības acīs,” atzina Jaudzems.

    Ojārs Spārītis skaidroja, ka patlaban Zinātņu akadēmijas ēkā 60% telpu aizņem pati akadēmija un ar zinātni saistītas institūcijas. Savukārt citi ēkas iemītnieki ar īres maksu gadā ienes apmēram pusmiljonu eiro, kas sedz ēkas uzturēšanas izmaksas.

    Kopš 2009. gada Zinātņu akadēmija savas funkcijas pilda ar par 50% samazinātu budžetu. Šobrīd no valsts tieši akadēmijas funkciju pildīšanai tiek piešķirti ap 300 tūkstoši eiro gadā un kopumā algoti tiek seši darbinieki un 14 nepilna laika darbinieki. Kopumā LZA ir ap 400 biedru.

    “Ja skatīsieties Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, viņi leposies, ka viņi akadēmijai piešķir miljonu eiro gadā. Bet no šī miljona ap 600 000 eiro ir atvēlēti emeritēto zinātnieku grantiem, viņu darba spēju un intelekta uzturēšanai. Rezultāta akadēmijas funkcijām atliek 300 000 eiro, tas ir gan žurnāla izdošanai, biroja uzturēšanai, nodaļu darba veidošanai, algu fondam, zinātnes vēstneša izdošanai, gan pasākumu veidošanai, ar kuriem Zinātņu akadēmija kļūst redzama,” stāstīja Spārītis.

    “Par 1000% šajos gados akadēmija ir mainījusi sabiedrības un mediju attieksmi pret zinātni valstī. Šobrīd mediji seko līdzi sasniegumiem zinātnē, jo visi grib redzēt tajā Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, un to es varu uzskatīt par LZA zinātnes popularizēšanas darba panākumu ar tiem niecīgajiem līdzekļiem, ko valsts ir atvēlējusi mums,” klāstīja Spārītis.

    Spārītis norādīja, ka līdz šim par akadēmijas darbu no konkrētajiem vēstules autoriem - zinātniekiem, kas ir arī akadēmijas biedri, nav bijusi aktīva rīcība šo ideju īstenošanā.

    “Es priecājos par šo vēstuli, jo tā par 90% ir objektīva, un mēs vēlētos, lai piepildās šo zinātnieku redzējums par akadēmijas darba “apdeitu”. Es priecājos, ka viņi tik daudzus ierosinājumus devuši mūsu komunikācijas tehnoloģiju jomā, bet lūdzu - atnāciet, izziniet mūsu iespējas, izpētiet pieejamo budžetu un nāciet ar priekšlikumiem projektu variantiem, kā budžetu papildināt, lai mēs varam šīs tehnoloģijas ieviest. Un tad mums būtu tās tiešraides no mūsu lekcijām, sanāksmēm un konferencēm utt., kas mūsu darbu padarītu atvērtāku sabiedrībai,” rosināja Spārītis.

    Akadēmijas vadītāja amatam parasti līderus nominē Senāts, nodaļas vai zinātnieku grupas.

    Gaidāmajās vēlēšanās uz akadēmijas prezidenta amatu patlaban pieteikušies vien divi kandidāti. Viens no tiem ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniskās padomes loceklis, ķīmiķis Ivars Kalviņš. Viņš uzskata, ka Zinātņu akadēmijas funkcijas nav tikai zinātnes popularizēšana un akadēmijas ēku būs iespējams pamest vien tad, ja tam atrodams finansējums.   

    Otrs kandidāts uz Zinātņu akadēmijas vadītāja amatu, tagadējais Akadēmijas ģenerālsekretārs, fiziķis Andrejs Siliņš sacīja, ka prioritāte ir institūcijas darbu padarīt demokrātiskāku.

    Zinātņu akadēmijā kopumā ir ap 400 dažādu pakāpju locekļi. Kādēļ ir tikai divi kandidāti? Zinātnieki paši spriež, ka amata prestižu grauj arī nekonkurētspējīgā alga. Aktīvā zinātnē pētnieks nopelna vairāk, kas īpaši no kandidēšanas attur jaunākas paaudzes pētniekus, kuri ir zinātnes karjeras attīstības posmā.

    Latvijas Zinātņu akadēmijas vadības vēlēšanas bija plānotas 2. aprīlī, bet pārceltas saistībā ar esošo situāciju valstī. Pēc 14. aprīļa tiks sasaukts Zinātņu akadēmijas senāts, lai lemtu par pilnsapulces datumu, kurā ievēlēs jaunu prezidentu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti