Reaģējot uz atbildīgo dienestu informāciju, pašvaldība šajās peldvietās izvietojusi informatīvi brīdinošas zīmes par peldēšanās ierobežojumu.
Patlaban jau ir veikti ārkārtas ūdens analīžu mērījumi, un pēc rezultātu saņemšanas tiks sniegta plašāka informācija.
Veselības inspekcijā skaidro, ka zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās jeb tā sauktā ūdens „ziedēšana”, jo daļa arī pie mums sastopamo zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas, kas atmirstot ūdenī var izdalīt toksīnus.
Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas, kā arī acu un citas gļotādas kairinājumu, bet mājlopi, kas tiek dzirdināti ar šādu ūdeni, var akūti saindēties un pat aiziet bojā. Tāpat netiek izslēgta toksīnu uzkrāšanās zivīs, līdz ar to ūdeņos, kur notikusi masveida zilaļģu savairošanās, neiesaka makšķerēt un noķertās zivis izmantot uzturā.
Zilaļģu „ziedēšanu” dažādās Latvijas upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un periodiski Rīgas jūras līcī novēro katru gadu. Inspekcijā norāda, ka diemžēl sakarā ar klimata pārmaiņām sagaidāms, ka nākotnē šīs problēmas tikai pastiprināsies. Aļģu masveida attīstību veicina silts un mierīgs bezvēja laiks, ūdens temperatūra virs +16° C un pietiekams daudzums barības vielu, galvenokārt slāpekļa un fosfora savienojumi, bet zilaļģes tām nepieciešamo slāpekli var fiksēt arī no gaisa. Līdzko laiks kļūst vēsāks, vējaināks un lietaināks, zilaļģu „ziedēšana” mazinās. Atkarībā no laika apstākļiem mainās gan „ziedēšanas” intensitāte, gan ilgums.
Potenciāli toksisko zilaļģu sugu masveida savairošanās vēl neliecina par toksīnu producēšanu un izdalīšanu ūdenī, līdz ar to piemērotie piesardzības pasākumi uzskatāmi par profilaktiskiem. Noteikti nedrīkst peldēties, ja zilaļģu savairošanās, ko var konstatēt pēc to netīri zilganzaļās krāsas (plēves uz ūdens, saskalojumi un citas pazīmes), konstatētas visā ūdens masā un peldvietas akvatorijā, piemēram, ezerā.
