Zemkopības ministrija saņēmusi paziņojumu par pārkāpumiem jeb nepilnībām lauksaimniecībā - mēslošanas kārtībā. Piemēram, Latvijā uz lauka kūtsmēslus atļauts turēt 10 mēnešus, bet komisija uzskata, ka tas ir par ilgu, jātur līdz sešiem mēnešiem.
"Galvenie pārmetumi ir par kūtsmēslu un minerālmēslu iestrādes aizlieguma periodu. Tāpat ir jāprecizē, kādā veidā tiek uzglabāti pakaišu kūtsmēsli uz lauka, komisija uzskata, ka tiem jābūt tikai izņēmuma gadījumiem. Pārmetumi ir arī par kūtsmēslu krātuvēm, kas neesot pietiekami drošas Latvijā, lai nodrošinātu vides prasības,” stāsta ministrijas lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka.
Līdaka skaidro, ka Eiropas Komisija pārkāpumu procedūru rosinājusi, vadoties pēc oficiāliem statistikas datiem, kas liecina, ka mūsu ražas ir zemas, bet vienlaicīgi Latvijā ir maksimālās pieļaujamās minerālmēslu normas, kas neesot samērīgi:
„Lauksaimnieki jau nemēslo par daudz, vienkārši mums ir jāsakārto normatīvi, diferencējot normas atbilstoši saimniecības ražības līmenim. Pagaidām mums nedraud nekādas sankcijas, komisija paziņojusi savus novērotos pārkāpumus un mēs strādājam, lai to novērstu.”
Ministrija šobrīd izstrādā atsevišķu normatīvu grozījumus un vēl ar lauksaimniekiem diskutēs, ko varētu labot, lai pārmetumus novērstu tuvākajā laikā.
Vēl septiņās dalībvalstīs ierosinātas līdzīgas pārkāpumu procedūras par mēslošanu lauksaimniecībā, un zemnieki Latvijā pārliecināti, ka pārmetumiem nav pamata, tādēļ ministrijai lauksaimnieki jāaizstāv, norāda Zemnieku saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja:
„Mums ir atļauts uz lauka turēt pakaišu kūtsmēslus jau gadsimtiem. Pakaišu kūtsmēsli mums ir tikai saimniecībās ar nelielu lopu sakaitu, tāpēc nav loģiski uzlikt kādus stingrākus nosacījumus vai, nedod dievs, likt celt kūtsmēslu krātuvi saimniecībās ar septiņām govīm un kur saimniekiem ir varbūt 70 gadi. Aplami šodien viņiem liegt ar to nodarboties vai uzņemties saistības, ņemt kredītu un celt krātuvi dažām govīm.”
Dzelzkalēja pamato, ka saimniecībās ar lieliem ganāmpulkiem izmanto šķidro mēslu tehnoloģijas, tādēļ kūtsmēslu krātuves ir izbūvētas, bet komisija vadās tikai pēc datiem, situāciju nevērtējot uz vietas un pēc būtības.
