Puse no Latvijas ugunsdzēsēju auto ir vecāki par 20 gadiem. Atsevišķu glābēju vienību joprojām lietotie padomju tehnikas pieminekļi sasnieguši pat 30 un 40 gadu vecumu. Uz to vēl pavisam nesen sižetā uzmanību vērsa Vidzemes televīzija. „1986. gada mašīna. Vienu gadu jaunāka par mani. Un ar to ātrumu… ir kā ir ar to ātrumu. Ir tā, kad citreiz kauns, gribās to ķiveri paslēpt drusku zemāk, kad tantes mūs apdzen ar riteni. Bet nu... Kā ir, tā ir,” pirms dažām nedēļām stāstīja ugunsdzēsējs, autovadītājs Jurijs Ivanovs.
Par ugunsdzēsēju depo drūmo tehnisko stāvokli runā jau sen. Piemēram, atsevišķos depo pat nav ūdensvada. Savukārt bēdīgi slavenais Skrundas ugunsdzēsēju depo 2011.gada rudenī vienkārši sagruva. Tolaik izskanējušie aprēķini bija skarbi – visu depo rekonstrukcijai būtu nepieciešami teju 200 miljoni latu. Savukārt Iekšlietu ministrija no nākamā gada budžeta jaunu ugunsdzēsēju auto iegādei prasījusi 8 miljonus latu.
„Jāsaprot pareizi, kad ar depo mēs tomēr ugunsgrēkus nedzēšam. Mūsu galvenais atbalsts ir tehnika. Šīs te vecās tehnikas ekspluatācija ir ļoti dārga, jo gadā mēs vidēji uz viena automobiļa, veca automobiļa ZIL remontu iztērējam ap 1000 latiem,” saka VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.
Ugunsdzēsēju plāni autoparka atjaunošanai gan nav neko grandiozi – ja izdosies dabūt finansējumu, gadā iecerēts nomainīt 20 automašīnas. Tādējādi no padomju laika tehnikas izdotos atbrīvoties 10 gadu laikā. Tomēr valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V) līdz šim bijis atturīgs, norādot, ka kopumā ministriju prasības jau vairākus desmitus reižu pārsniedzot budžeta iespējas.
„Mēs mēģinājām šos līdzekļus paprasīt ātrāk jau mēnesi atpakaļ. Skaidra atbilde par to, ka šie līdzekļi tiks iedalīti, netika dota. Tā tiks skatīta kopā ar visām ministriju prioritātēm un attiecīgi konkurēs ar visu ministriju prioritātēm,” norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingūna Aire.
Šīs prasības varētu tikt izskatītas augustā. Tomēr līdzekļi ugunsdzēsēju auto iegādei atzīti par jaunu politikas iniciatīvu, nevis VUGD pamatbudžeta daļu. Tādēļ juridiski šai iecerei priekšrocību salīdzinājumā ar citu ministriju pieprasījumiem nebūs. Beigu beigās izšķiroša nozīme būs tam, cik prasmīgi ierēdņi mācēs lobēt savu iestāžu intereses.
