Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir parakstījis vēstuli ar šādu piedāvājumu, un, iespējams, šodien tā tiks nosūtīta Ploriņam.
Vaicāts, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, Šneiders stāstīja, ka, ņemot vērā to, ka Belēvičs ir uzdevis NMPD vadītāja amatu pārveidot par ierēdņa amatu, Ploriņš to automātiski bez konkursa izturēšanas nevar ieņemt, tāpēc atbilstoši Darba likumam ministrijai viņam ir jāpiedāvā cits amats.
Kā sacīja NMPD pārstāve Ilze Bukša, ņemot vērā to, ka Ploriņš no ministrijas vēl nekādu oficiālu paziņojumu par šādu piedāvājumu nav saņēmis, viņš no komentāriem atturas.
Taujāts, kad varētu tikt izsludināts konkurss uz NMPD vadītāja kā ierēdņa amatu, Šneiders norādīja, ka tas varētu notikt tuvākajā laikā. Arī Valsts kanceleja ir apstiprinājusi NMPD direktora amata aprakstu.
Jau ziņots, ka drīzumā VM plāno izsludināt atklātu konkursu uz NMPD vadītāja amatu.
Veselības ministrs Belēvičs iepriekš raidījumā “Krustpunktā” stāstīja par nesen atklāto – savulaik NMPD izveidots kā iestāde, kur nav neviena ierēdņa amata. Uz vadītāja un viņa vietnieka amatiem nav rīkoti konkursi, līdz ar to nav atlasīti labākie, teica Belēvičs, kurš tāpēc sācis saraksti ar Valsts kanceleju (VK).
VK norādīja, ka no VM saņemta vēstule ar lūgumu izvērtēt NMPD vadītāja amata aprakstu un pateikt, vai šim amatam jābūt ierēdņa statusā. Ierēdnis izstrādā politiku, pieņem administratīvos aktus, saimnieciskos lēmumus un kārto finanšu jautājumus - tos kārto ikviens iestādes vadītājs, līdz ar to arī NMPD vadītājam vajadzētu būt ierēdņa statusā.
Taču saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ierēdņa amatā var nokļūt tikai atklāta konkursa rezultātā. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā būtu jāizsludina konkurss uz noteikto amatu un konkursa kārtībā atlasa vadītāju, norādīja VK.
