Jaunās sintezētās psihoaktīvās vielas definīcijas iekļaušanu narkotisko vielu un zāļu likumīgās aprites kārtībā trešdien Saeimas Sociālo darba lietu komisijā apšaubīja Veselības ministrija.
Grozījumi paredz, ka tirgotājam būs pienākums šīs vielas reģistrēt Veselības inspekcijā, uzrādīt sertifikācijas prasības, zināt izcelsmes valsti un pierādīt vielas nekaitīgumu.
Protams, ja viela būs kaitīga vai nereģistrēta, tad tā nevarēs būt pārdošanā un tirgotājam draudēs naudas sods vai kriminālatbildība. Taču VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole norāda, ka jaunā definīcija it kā pieļauj šo vielu legalizāciju, kas ministrijas ieskatā nav pareizais ceļš. „Jāpanāk, lai legālo tirdzniecības vietu nebūtu šādām nelegālām narkotiskām vielām, tas ir kopīgais uzdevums, lai mēs valstī skaidri pateiktu, ka šādu vielu izplatība ir aizliegta,” sacīja Pole.
Arī Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs norādīja, ka atbalsta likumprojekta mērķi definēt vielas, kas šobrīd atrodas ārpus regulējamiem sarakstiem.
Ieviešot licencēšanu, Latvija kļūtu par tikai otro valsti pasaulē aiz Jaunzēlandes, kas pieļauj kaut teorētisku iespēju atļaut narkotisko vai līdzīgas ietekmes vielu apriti legāli, atzīst IeM pārstāvis.
„Tāpēc mēs aicinātu meklēt citus risinājumus, kādā veidā pārlikt un nostiprināt šo pierādījumu nastu uz tirgotāju pleciem. Mūsu priekšlikums paredz, ka Veselības inspekcija varētu pieņemt lēmumu liegt tirdzniecību kā tādu jau tikai aizdomu gadījumos, kad saņemta informācija, ka kādā vietā notiek šo vielu tirdzniecība. Tādējādi gan telpu izīrētājs, gan tas, kam telpas pieder, pārdomātu, vai ir izdevīgi ar šo biznesu nodarboties, jo uz pusgadu vai pat uz gadu varētu ieviest līdz ar to aizliegumu nodarboties ar komercdarbību vispār šajā objektā,” norādīja Trofimovs.
Savukārt viens no grozījumu iesniedzējiem Andrejs Elksniņš ("Saskaņas centrs") norāda, ka tieši ar šo likumprojektu var panākt kaitīgo, nāvējošo vielu vispārēja aizlieguma principu apritē. Taču, lai varētu paredzēt kriminālatbildību par noteiktas kārtības neievērošanu, tad nepieciešama arī procedūra, kas komersantiem būtu jāievēro.
„Tirgot psihoaktīvas vielas arī šajā likumprojektā ir aizliegts, taču viltīgiem komersantiem mēs parādām iespēju, ka tomēr viņi varētu vērsties pie valsts un lūgt šāda veida atļauju. Taču mūsu mērķis ir uzzināt, kādas vielas varētu būt tostarp arī nelegālajā apritē. Mēs piedāvājam izveidot reģistru, kurā uzskaitītu gan komersantus, kas vēlas nodarboties ar šāda veida uzņēmējdarbību, kā arī kontrolēt to vielu apriti, bet es uzsvēršu, ka jebkuras kaitīgās psihoaktīvās vielas tirgot atļauts nebūs,” sacīja Elksniņš.
Arī aizvadītajā diennaktī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests devies palīgā pieciem «spaisa» lietotājiem un vēl trijiem nezināmas izcelsmes vielu lietotājiem, turklāt skolēnu brīvdienu laikā starp lietotājiem šonedēļ netrūkst arī pusaudžu, atzīst mediķi.
