ĪSUMĀ:
- VK vētīja publiskajā sektorā slēgtās vienošanās ar darbiniekiem par profesionālās darbības ierobežojumu.
- Atsevišķos uzņēmumos šādas vienošanās bijušas nelikumīgas un nelietderīgas.
- Tādējādi valsts speciālajam budžetam nodarīti vairāk nekā 135 tūkstošu eiro zaudējumi.
- Turklāt lēmuma pamatojums bijis neizsekojams un apšaubāms.
- VK norādīja uz valsts AS "Latvijas dzelzceļš" un Latvijas Universitāti.
- Tāpat VK sagatavoja ieteikums Ministru kabinetam šīs situācijas labošanai.
Pēc darba attiecību izbeigšanas jebkurš darba devējs ar jebkuru darbinieku, kuru uzskata par būtiskas informācijas glabātāju, var slēgt vienošanos par ikmēneša kompensāciju, lai darbiniekam uz laiku liegtu atsākt darbu, piemēram, tiešā konkurenta uzņēmumā. Publiskajā sektorā pēdējo gadu laikā šādas vienošanās slēgtas ar 21 darbinieku.
Apšaubāms pamatojums un nelikumīga rīcība
Pēc veiktās revīzijas Valsts kontrole atzīst, ka publiskā sektora darba devēju lēmumu pieņemšana nav izsekojama un
pamatojums nepieciešamībai slēgt vienošanos ar darbiniekiem par profesionālās darbības ierobežojumu ir apšaubāms.
Revīzijā secināts, ka neviens no publiskā sektora darba devējiem nav izvērtējis objektīvu nepieciešamību ar konkrētu darbinieku slēgt šādu vienošanos. Nepastāv arī kritēriji, kas vērtēti, nosakot darbiniekam profesionālās darbības ierobežojuma nosacījumus, piemēram, izmaksājamās atlīdzības apmēru, laika periodu, kurā profesionālā darbība ir ierobežota.
LDz un LU
Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja, ka visbiežāk šo atlīdzību maksājumi fiksēti satiksmes nozarē.
„Lauvas tiesa šo gadījumu bijuši saistīti ar dzelzceļa nozari saistītiem uzņēmumiem.
Gan "Latvijas dzelzceļš", gan "LDz Cargo" un "LDz Ritošā sastāva serviss". Tāpat arī lidosta "Rīga", Latvijas Pasts. Satiksmes nozarē šī ir kā tradīcija, kamēr citos sektoros nav tik izteiktas šāda veida atlīdzības. Ņemot vērā iepriekš publiski izskanējušo, iespējams, ka šis ir veids, kā kompensēt darba attiecību izbeigšanu. Piemēram, ja ir grūtības par labprātīgu darba attiecību izbeigšanu, tad šis ir tas veids, kā to atvieglot, bet noteikti šīs atlīdzības mērķis nav panākt darba attiecību vieglāku un ērtāku izbeigšanu,” skaidroja Irklis.
Valsts kontrole jau iepriekš veiktā revīzijā par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību norādīja, ka valsts AS “Latvijas dzelzceļš” gadiem ilgi šādu praksi piekopa attiecībā uz kapitālsabiedrībā pastāvošo struktūrvienību – Prezidentu padomi, kura faktiski dublēja valdes funkcijas un ar kuras locekļiem bija noslēgti arī darba līgumi. Noslēgtie darba līgumi bija garants valdes loceklim pēc tā atsaukšanas no amata saņemt dažāda veida labumus, kas pienākas tikai darbiniekiem, tai skaitā atlīdzību par profesionālās darbības ierobežojumu.
Turklāt “LDZ Cargo” gadījumā persona, kura saņēma šo atlīdzību, pēc dažiem mēnešiem sāka strādāt konkurējošā uzņēmumā. Un pašlaik notiek tiesvedība, lai šo atlīdzību no personas atgūtu atpakaļ. Ja atlīdzība būtu maksāta pa daļām, šāda problēma nerastos, LTV norādīja Irklis.
Par izmaksātājām kompensācijām “Latvijas Dzelzceļš” intervijai LTV nepiekrita, vien sniedza atbildi, ka šobrīd ir novērsta iespēja šādai situācijai atkārtoties.
Savukārt Latvijas Universitāte 2019. gadā pēc rektora neapstiprināšanas amatā nekavējoties ar četriem darbiniekiem noslēdza vienošanos par profesionālās darbības ierobežojumu uz diviem gadiem. Kad rektors pēc tiesas lēmuma tika apstiprināts amatā, Latvijas Universitāte ar diviem no šiem darbiniekiem atkārtoti uzsāka darba tiesiskās attiecības.
Līdz pat revīzijas noslēgumam Latvijas Universitāte nav rīkojusies, lai atgūtu finanšu līdzekļus par laika periodu, kad profesionālās darbības ierobežojumam vairs nebija pamata. Pēc revidentu aplēsēm tie ir apmēram 19 tūkstoši eiro.
Vai šī summa tiks atgūta, skaidras atbildes nebija. Universitātē norādīja, ka šī revīzija ir kontroliera viedoklis un tas nav pamatots. “Latvijas Universitāte ir vērsusies ar lūgumu pie diviem starptautiskiem advokātu birojiem un ieguvusi atzinumu šajā jautājumā, kurā ir pateikts, ka šādas atlīdzības lūgumu dot atpakaļ nebūtu tiesisks,” pauda Latvijas Universitātes rektora padomniece Anda Ozola.
Rolands Irklis atzīmēja, ka kontrole šādus atzinumus nav saņēmusi, bet labprāt tos izvērtētu: “Ja viņiem būs juridiski argumenti vai juridiski atzinumi, mēs noteikti ieskatīsimies, bet šobrīd tas Valsts kontroles vērtējums ir, ka rīcība nav bijusi pamatota.”
Tuvāko nedēļu laikā tiks izvērtēts, vai sākt administratīvo procesu pret Latvijas Universitāti.
Zaudējumi valsts budžetam
Revīzijā konstatēts, ka, slēdzot šādas vienošanās, tika pārkāptas Darba likuma prasības, jo atlīdzība par profesionālās darbības ierobežojumu tika izmaksāta vienā maksājumā (izņemot revīzijā konstatētu vienu gadījumu), nevis ik mēnesi, kā to nosaka likums. Kopsakarā ar to, ka publiskā sektora darba devēji neievēro arī normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par darbiniekiem, ar kuriem ir noslēgtas šādas vienošanās, tas ir arī atstājis finanšu sekas uz valsts speciālo budžetu.
Proti, publiskā sektora darba devēju neatbilstošā rīcība ir devusi iespēju bijušajiem darbiniekiem vienlaikus gan saņemt atlīdzību par profesionālās darbības ierobežojumu, gan nepamatoti saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Revīzijā tika konstatēts, ka šādi rīkojušies seši publiskā sektora darba devēji. Rezultātā deviņi bijušie darbinieki ir izmantojuši šo situāciju, lai iegūtu bezdarbnieka statusu un no tā izrietošās tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, tā radot zaudējumus valsts speciālajam budžetam 135 273 eiro apmērā.
Revīzijas laikā, sadarbojoties ar VID, ir panākts, ka publiskā sektora darba devēji VID ir iesnieguši patiesu, faktiskajai situācijai atbilstošu informāciju. Tas nozīmē, ka kompetentajām iestādēm būs iespēja rīkoties, lai atgūtu nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalstu.
Labklājības ministrijai Valsts kontrole ir sniegusi vienu ieteikumu, aicinot tās padotības iestādes – Nodarbinātības valsts aģentūru un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru – atgūt vai pārrēķināt no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalstu.
Vienlaikus Valsts kontrole ir vērsusies ar priekšlikumu Ministru kabinetā izstrādāt vienotus noteikumus,
lai turpmāk tos ievērotu visi publiskā sektora darba devēji, kuri nodarbojas ar komercdarbību un ar darbiniekiem slēdz vienošanos par profesionālās darbības ierobežojumu.
