Izstādē redzamajos dokumentos var pamanīt dažādas vēsturiskas norises un notikumi. Piemēram, var redzēt, ka Kuldīgas Virspilstiesa Jāteles pagasta valdei uzdevusi "sekošas personas uz 25.janvāri 1889.gadu no rīta pie šīs tiesas piestellēt, pie tam arī piedraudēt, ka katra, kura termiņā neatnāks, tiks ar 5 rubļiem sodīta".
"Tas ir 1800.gadu vidus, sākums, beigas, 20. gadsimta sākums ar cilvēku vārdiem, uzvārdiem, dzimtām. Nerunāsim par tādu sociālekonomisko politiku pagastā - ko tur visu var izlobīt no rēķinu apmaksām un tādām lietām?" retoriski vaicā muzeja pētnieciskā darba speciāliste Ingrīda Pole.
Jau stāstīts, ka vērtīgie dokumenti februārī tika atrasti bijušā Planīcas pagasta valdes mājas bēniņos zem kūdras un skaidu kārtas. Līdz Kuldīgas novada muzejam tika nogādātas 14 kastes. Sazinoties ar Latvijas Valsts vēstures arhīvu, atklājies, ka par šo laika posmu trūkst ziņu arī no tagadējā Kurmāles pagasta. Tagad būs bagāta informācija gan par reiz bijušo Planīcas pagastu, Kundu, Mares, Jāteles muižām, kā arī vairākām dzimtām – piemēram, Nekademusu, Pujātu, Šteinbergu, Zariņu dzimtām.
"Es, te skatoties, laikam atradu arī kaut kādu savu senču uzvārdu un pat vārdu - Juris Štorhs. Caur internetu, baznīcas grāmatām pētu savus radu rakstus, tāpēc man arī interesē šeit varbūt kaut ko atrast," saka Kurmāles pagasta iedzīvotājs Juris Štorhs.
Kurmāles pagasta iedzīvotājiem īpašā izstādē aprīlī ļauts ieskatīties nelielā daļā atrasto dokumentu, tad tie ceļos pie pārējiem uz Valsts vēstures arhīvu. Cilvēki te sanākuši jau ar mērķi ko uzzināt par savu dzimtu. "Man mazmeita ir izstaigājusi arhīvus dzimtas kokam," saka vietēja iedzīvotāja Līze Nikodemos, sakot, ka izstādē redzamie dokumenti pavērs plašāku skatu uz dzimtas saknēm.
Kad dokumenti būs arhivēti, tad Kuldīgas novada muzejā būs pieejamas digitālās kopijas.
