''Visas šīs fotogrāfijas liek aizceļot tādā senā pagātnē, kad 1898. gadā tiek atklāta bānīša līnija Stukmaņi–Gulbene.'' – Fotogrāfijas atjaunotās dzelzceļa viesnīcas vestibilā ir neliels ieskats ēkas vēsturē, kuru izzinājusi viesnīcas darbiniece Daina Vītuma:
''Pēc dzelzceļa līnijas atklāšanas mūsu baronese Helēna saprata, ka ir ļoti labs iemesls atklāt viesnīcu Alūksnē, blakus tepat pie bānīša stacijas, jo brauca ļoti daudz tirgotāju, kas vēlējās šeit dibināt kontaktus, pārdot un tirgoties, galu galā Alūksne ir ļoti izdevīgā vietā tieši pie robežas. Tā ka viņa pasūtīja šīs ēkas celtniecību, 1910. gadā sāka celt, 1912. gadā pabeidza celt.
Viesnīca gan šajā ēkā ir neilgu laiku, jo savas korekcijas vieš Pirmais pasaules karš.
''1918. gadā šeit mitinās karaspēks, jo bānīša apkārtnē norisinās kaujas, bija somu-krievu kaujas, par kurām vēl nesen bija pasākums šeit pie bānīša stacijas: tika atklāts piemiņas akmens, bija viesi no Somijas, un ir pat grāmata izdota tieši par tā gada notikumiem, attiecīgi tajā grāmatā ir pieminēta šīs ēkas vēsture, fotogrāfijas,'' stāsta Vītuma.
''Šo viesnīcu izmantoja 7. Siguldas kājnieku pulks, kas kādreiz te mitinājās, no kurienes viņi pa tiešo ar vilcienu devās savās cīņās, '' ēkas vēsturi iepazinis arī Alūksnes uzņēmējs Mairis Arājs, kurš tad arī tagad uzņēmās ēkas atjaunošanu. Turpmākos gadus ēkas pielietojums ir dažāds, saimnieki un īrnieki mainās, bet pēdējos gadus savulaik greznā ēka bija tukša un, kā saka Daina Vītuma, protams, ka alūksniešiem tas raisīja bažas:
''Ikdienā sanāca viņai nākt garām, braukt garām, un es visu laiku skatījos un domāju, cik skaista ēka, kā nekā vēstures piemineklis, vienīgā jūgendstila ēka, kas ir palikusi Alūksnē. Bija vēl viena, bet tā diemžēl 40. gadā gāja bojā ugunsgrēkā, tā kā šī šobrīd ir vienīgais jūgendstila piemineklis, kas mums ir palicis. Un es visu laiku domāju, cik jauki būtu, ja šo ēku atjaunotu.''
Mairis Arājs atzīst, ka atjaunot šo ēku viņu uzrunājusi gan pati jūgendstila celtne, gan arī tās vēstures stāsts.
''Man ļoti patīk Fītinghofu ģimenes ieguldījums, tas, ko viņi ir devuši mūsu pilsētā un vēsturē. Mantojums, kas no viņiem ir palicis, ir vērtīgs un skaists, un es esmu priecīgs, ka es kaut ko no tā varēju atdzīvināt un atjaunot un ka šeit atkal ir dzīvība, un ka cilvēkiem patīk, tas man ir ļoti liels gandarījums, - vairāk nekā nauda. Nauda ir tikai instruments, katrs viņu izvēlas savādāk iztērēt, viens var nopirkt otru sev māju, otrs ''Ferari'' vai vēl kaut ko. Es nezinu, vai no tā ir tik liels gandarījums kā atjaunot šādu ēku. Varbūt prasa ļoti lielus līdzekļus, bet man gribējās atstāt kaut ko vērtīgu savai pilsētai,'' pauž Arājs.
Protams, uzņēmējam tā ir uzdrīkstēšanās novada centrā, tik attālu no Rīgas, īstenot gana apjomīgu viesmīlības projektu, taču, kā stāsta viesnīcas saimnieki, Alūksnē līdz šim nebija šādu telpu ar greznu banketu zāli. Un pamatu optimismam dodot arī tas, ka kopumā Alūksnē ir jūtama attīstība. Šobrīd norit darbi arī mazbānīša stacijas laukuma sakārošanā.
''Pilsētā mums ir ļoti laba attīstība, teikšu, nu jau pēdējos 10 gadus, un tas man arī deva papildus tādu mudinājumu, ka nebūs slikti. Cerība ir, ka viss notiks, mums ir daba te dāvājusi to skaistumu, Fītinghofi sakopuši un atstājuši, un
tie ir mūsu cilvēki, kas turas te un mīl savu novadu, un attīsta katrs pa drusciņai savā stūrītī. Un es domāju, ka ar laiku būs vēl labāk un labāk, ka tā pika iekustēsies,'' pārliecināts ir Arājs.
Mairis Arājs atzīst, ka viņš saredz - nākotnē kopā ar šaursliežu dzelzceļa muzeju stacijas šķūnī un stacijas ēku, kura arī tiks atjaunota, izdosies šo kvartālu veidot interesantu gan alūksniešiem, gan tūristiem.
