ĪSUMĀ:
- VID atgādina: destilēto alkoholisko dzērienu ražošana mājās ir aizliegta.
- VID nobažījas arī, vai alkoholu nereklamē pašvaldības Šmakovkas muzejs.
- Šmakovkas tradīciju glabātāji: Stāstām par vēsturisko mantojumu, nevis alkoholu.
- Kulinārā mantojuma centrā neredz lielu ļaunumu arī nelielai ražošanai pašpatēriņam.
- Daugavpils slimnīcas narkologs savā darba ikdienā gan novērojis pretējo.
Četri muzeji, kulinārā mantojuma centrs, laboratorija un dedzinātava – ar septiņiem pieturas punktiem Latgali caurvij Šmakovkas ceļš. Gastronomiskā tūrisma maršruta popularizēšanai piešķirts arī publiskais finansējums, kas izlietots reklāmas video veidošanai. Norādes, ka alkohola lietošanai ir negatīva ietekme, tajā nav.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe pauda, ka “neapšaubāmi būtu jārespektē katra reģiona kulinārijas kultūras iezīmes, tomēr Alkoholisko dzērienu aprites likumā ir noteikts aizliegums izgatavot vai uzglabāt destilātu ražošanai paredzētus aparātus un ierīces, lai arī to realizācija nav aizliegta. Arī destilēto alkoholisko dzērienu ražošana Latvijā mājas apstākļos, tai skaitā savam patēriņam, ir aizliegta.”
Paši Latgales šmakovkas popularizētāji uzsver, ka stāstījumi par šo kulinārā mantojuma sastāvdaļu muzejos un ražotnēs nemudina cilvēkus pārkāpt likumu.
“Uz šādiem muzejiem vairāk brauc paskatīties, satikt cilvēkus, baudīt kultūras programmu, izzināt vēsturi, izpētīt kaut ko smalkāk,” uzskata “Latgolys šmakovkys” ražotājs Jānis Krivtežs.
Šmakovkas ražotājs Malnavā stāsta, ka pie viņa brauc arī pieredzes apmaiņā.
“Šeit brauc un pie manis konsultējas tie, kas vēlas izņemt licenci, legalizēt ražošanu un sākt maksāt nodokļus,” stāstīja Krivtežs.
“Latgolys šmakovkys” dedzinātava gan ir uzņēmums, ar sava produkta reklamēšanu te nodarbojas privātpersona.
VID savukārt vairāk nobažījies par to, vai alkohola reklamēšanu neveic publiskas iestādes, piemēram, Daugavpils pašvaldības “Šmakovkas muzejs”.
“Politikas veidotājiem īpaša uzmanība jāpievērš alkoholisko dzērienu pieejamības un mārketinga ierobežošanai un nelegālā alkohola ietekmes mazināšanai uz sabiedrības veselību. Tajā pašā laikā, piemēram, Daugavpils pilsētas pašvaldība pēdējos gados ne tikai aktīvi aicina apmeklēt ar alkohola lietošanas tradīcijām saistītus kultūrvēsturiskus objektus, bet piešķir nodokļu maksātāju līdzekļus,” norādīja Šmite-Roķe.
Daugavpils Šmakovkas muzejā “ReTV” uzsvēra, ka līdzās senajiem un mūsdienu kandžas aparātiem izvietoti arī stendi ar informāciju par pārmērīgas alkohola lietošanas kaitīgumu.
“Mēs šo šmakovkas dzērienu aplūkojam nevis no tās alkohola prizmas, bet no Latgales kulinārā mantojuma viedokļa,” skaidroja “Šmakovkas muzejs” apmeklētāju centra speciālists Raivis Malnačs.
Par Daugavpils Šmakovkas muzeja idejas autoru sevi sauc Māris Bozovičs. Viņš vada Latgales reģiona attīstības aģentūru, kas administrē Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma sadali Latgales Kultūras programmā. Pēdējo trīs gadu laikā muzejam un Šmakovkas ceļam piešķirti 3,5 tūkstoši eiro.
Viņš komentāru atteicās sniegt. Savukārt Latgales kulinārā mantojuma centrs savulaik izdevis recepšu grāmatas, aprakstot arī šmakovkas pagatavošanas receptes.
“Ja kāds no saimniekiem uzliek spaini uz gāzes plīts un iztecina litru, tas nav liels apjoms. Tas noteikti nedegradē sabiedrību un arī nerada šos alkoholisma draudus,” uzskata Latgales kulinārā mantojuma centra pārstāve Ilze Stabulniece.
Daugavpils reģionālās slimnīcas ārsts narkologs savā darba ikdienā gan novērojis pretējo.
“Jā, daļa no pacientiem norāda, ka alkoholu ir iegādājušies “točkās”, arī tas ir pašbrūvētais alkohols, ko ražo mājās. Un tātad arī nelegāli tirgo. Pašreizējā situācijā alkoholu plašāk izmanto dažādās prezentācijās kā šmakovku. Sava loma ir pastiprinātai alkohola lietošanai,” atzina ārsts narkologs Jāzeps Korsaks.
Latvijā kopumā esot izsniegtas 106 licences mazajām alkoholisko dzērienu darītavām un tikai 8 no tām atrodas Latgalē.
Jebkāda stiprā alkohola radīšana mājas apstākļos pat tikai savam patēriņam ir sodāma rīcība, neskatoties uz senām tradīcijām.
