Panorāma

RTU jaunā zinātniece izstrādā plastmasas aizstājēju

Panorāma

Panorāma

NVD piešķīris naudu zālēm 772 cilvēkiem, atteicis – 76

Vēža zāļu naudas došanas dažbrīd «absurdā matemātika» – sagaidīt audzēja atgriešanos un tad apmaksāt

Pērn Nacionālais veselības (NVD) dienests individuāli piešķīris līdzekļus 772 cilvēkiem, kuriem bija nepieciešami īpaši medikamenti vēža vai citu slimību ārstēšanai. Savukārt zāļu kompensācija atteikta katram desmitajam jeb 76 cilvēkiem. Šogad viņu vidū ir arī pedagoģe Anda Kivliša. Viņas iespējas saņemt labāko terapiju atkarīgas tikai no ziedotājiem. Arī viņas onkoloģe atzina, ka ar ārstu konsīliju noteiktos medikamentus vēža pacientiem regulāri atsaka. Kāpēc pacientiem, kuriem jau tā ir grūti, vēl jāspēlē šāda krievu rulete, pētīja Latvijas Televīzija.

Kivliša ir 30 gadus veca bērnudārza pedagoģe un logopēde. Pēdējos gadus – arī vēža paciente. Viņa pastāstīja: "Par ko bija sāpe, ka dakteri izdara neiespējamo, bet tie pārējie pakāpieni, lai es noietu, vajag zāles. Bet valsts nepiešķir. Un tad ir tā sajūta, vai tu valstij esi vispār vajadzīgs?"

Ārste nesaprot "absurdo matemātiku"

Tieši ārstu konsīlijs, balstoties uz veiktajām ģenētikas analīzēm, Kivlišai noteica konkrētu medikamentu, kura pilns kurss maksā 56 tūkstošus eiro, tomēr NVD finansējumu atteica.  

Dienestā skaidroja, ka palīdzēt visiem nevar, jo Ministru kabineta noteikumi stingri nosaka, kādos gadījumos valsts individuāli naudu piešķir, bet kādos – ne.

NVD Zāļu analīzes un plānošanas nodaļas vecākā eksperte Diāna Krikščūna skaidroja: "Gadījumi ir divi. Tad, kad diagnoze ir iekļauta, bet kompensējamo medikamentu sarakstā nav nevienas zāles diagnozes ārstēšanai. Un otrs – kad piešķir, ja pielikumā diagnoze nav iekļauta un attiecīgās slimības ārstēšanai bez konkrēto zāļu lietošanas nav iespējams uzturēt dzīvības funkcijas."

Kivlišas gadījumā sākotnēji tiek izmantotas citas valsts apmaksātas zāles. Ja vēzis atgriezīsies, tad gan arī konsīlija noteikto medikamentu apmaksās valsts, turklāt jau pilnībā.  Kā pirmās līnijas zāles valsts tās nesedz. Otrajā līnijā – sedz. Tik absurdu matemātiku nesaprot arī sievietes ārste.

Onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte norādīja: "Šādu pacienšu nav tik daudz, un tas ieguvums ir tik liels, ka būtu jēgpilnāk apmaksāt medikamentu tūlīt, nevis gaidīt aktivāciju, man pat ir grūti iedomāties, kā cilvēks jūtas, zinot, ka jāsagaida vēl viena aktivācija, vēl viena ķīmijterapija un tad viņam apmaksās."

Turklāt pacienti NVD nevēršas "uz savu galvu". Tieši otrādi – iesniegumam pievieno ārstu konsīlija slēdzienu, kas arī norāda konkrētu lietojamo medikamentu. Lai to sagatavotu, tiek tērēts arī mediķu laiks.

Plāte sacīja: "Ziniet, tas ir regulāri. Mums ir pacienti, kuri netic un saka – jūs nerakstāt konsīliju, un tāpēc mums nepiešķir. Ziniet, es savā mūžā esmu vismaz 1000 šādus ''nevajadzīgus''  konsīlijus uzrakstījusi."

NVD gan norādīja, ka mediķi labi zina kompensācijas kārtību. Un to pierāda arī statistika. Pērn noteikumiem atbilda gandrīz 800 iesniegumi. Proti, līdzekļi piešķirti 772 cilvēkiem, bet atteikts – 76.

Atliek paļauties uz līdzcilvēkiem

Tiem, kam atteikts, atliek lūgt sabiedrības ziedojumu.

NVD pārstāve Krikščūna sacīja: "Pašiem individuāli, organizācijās. Un tāda prakse ir visā pasaulē, ne jau tikai ziedot.lv. Šādas organizācijas, kas cīnās par pacientiem, ir visā pasaulē."

Veselības ministrs izeju redz finansējuma palielināšanā. Tas ir pieprasīts, tas ir liels, un lauvas tiesa plānota tieši jaunā onkoloģijas plāna īstenošanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") pauda: "Mūsu nākamo gadu budžeta pieprasījums ir liels, tas ir ap 700 miljoniem eiro. Bet viena liela daļa, ap 100 miljoniem eiro, būtu nepieciešama, lai būtiski uzlabotu onkoloģijas slimnieku aprūpi. Un tur ir gan lietas, kas saistītas ar izmeklējumiem, ar tiem, kas saslimst atkārtoti un kuriem nepieciešama atkārtota piekļuve zaļajam koridoram, bet ļoti liela daļa ir tieši medikamenti. Un mūsu spējas uzlabot šo aprūpi būs tieši pakārtotas budžeta finansējumam."

Kivlišas ārste gan norādīja, ka tā aizvien būs ugunsgrēka dzēšana.

"Kad mēs tādos izrāvienos liekam iekļāvumus, no tā, ko mēs esam nokavējuši citos gados, mēs nevaram noķert pasauli, Eiropu, mums nav terapijas kā Eiropā. Mēs tikai parādu kārtojam. Andas gadījums, es baidos samelot, nu, kā minimums četrus gadus Eiropā jau ir kompensācijā," sacīja sievietes ārste.

Kivlišai tagad atliek paļauties tikai uz ziedojumiem. Līdz piektdienai viņai bija saziedoti 23,5 tūkstoši no nepieciešamajiem vairāk nekā 56 tūkstošiem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt