Par veselības aprūpi Krišjāņa Kariņa valdībā atbildīga ir Ilze Viņķele no “Attīstībai/Par!”. Veselības nozarē viņa ieguvusi divus maģistra grādus. Bet politikā iepriekš ieņēmusi vairākus augstus amatus.
Ministres plānos ir 1) izveidot ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli; 2) paaugstināt veselības aprūpē nodarbināto darba samaksu; 3) palielināt piedāvāto e-veselības pakalpojumu klāstu; 4) nodrošināt godīgāku konkurenci medikamentu tirgū. Taču pats būtiskākais – mazākas rindas pie ārstiem.
Jo vairāk gadu, jo vairāk veselības problēmu, saka pensionāre Liesma Neipreisa. Viņai ir problēmas ar vairogdziedzeri, kā arī citas kaites, kuru dēļ nepieciešams veikt analīzes. Vēl bijušas aizdomas par audzēju, un tad magnētisko rezonansi nācies gaidīt vairāk nekā trīs mēnešus.
"Tad, kad es aizeju uz reģistratūru, pirmais, ko es saku - kad es varu pierakstīties pie ārsta? Pie valsts apmaksātā pēc trīs nedēļām, mēnesis, bet, ja gribat pie privātā daktera, mēs varam jūs [pieņemt] pēc divām nedēļām vai nākamajā nedēļā. Cilvēks kā ar aukstu ūdeni tiek apliets," stāsta Neipreisa.
Lai izvairītos no ilgās gaidīšanas, viņa cenšas maksāt pati. Arī dēli palīdz. Tomēr gaidīšana neizpaliek tik un tā. Valsts ieņēmumu dienestam attaisnotajos izdevumos viņa iesniegusi čekus nepilnu 2000 eiro apmērā. "Mums šobrīd ir maksas medicīna. Pamatā. Mēs gribam to saprast vai negribam saprast, bet ir maksas medicīna," norāda Neipreisa.
Piemēram, endokrinologs Rīgā jāgaida vairāk nekā mēnesi, bet reimatologs, kas nepieciešams īpaši gados vecākiem cilvēkiem – pat vairāk nekā pusgadu. Līdzīga aina paveras, ja apskatām garākās rindas uz izmeklējumiem. Magnētiskā rezonanse jāgaida kā minimums pusotru mēnesi līdz pat sešiem mēnešiem.
Pērn veselības budžetā tika iepludināti papildu nepilni 200 miljoni eiro. Palielināts kvotu skaits, lai izvairītos no situācijām, kad atsevišķi valsts apmaksātie pakalpojumi ir izsmelti vairākus mēnešus pirms gada beigām.
Abas Rīgā esošās klīniskās universitātes slimnīcas sākumā runāt par šīm problēmām nepiekrīt.
Pērn sniegto izmeklējumu skaits valstī kopumā pieaudzis par vairāk nekā 26 000 reižu un speciālisti snieguši par nepilniem 93 000 individuālo konsultāciju vairāk. Tomēr ar to nepietiek. Piemēram, Austrumu slimnīcā neslēpj, ka ārstu trūkums sekmē rindu pieaugumu un reizēm modernās iekārtas netiek lietotas tādā kapacitātē, kā varētu. ''Stradiņos'' gan teic, atbildība par ilgo gaidīšanu jāuzņemas arī pašiem pacientiem.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga stāsta, ka tajā brīdī, kad sāks strādāt e-veselības sadaļa nosūtījumiem, tad cilvēks pierakstīsies pie viena ārsta vienā ārstniecības iestādē. "Viņš nevarēs pierakstīties četrās un piecās ārstniecības iestādēs," saka Kreicberga.
Jaunā veselības ministre ir pārliecināta, ka nepieciešams definēt saprātīgu laiku gaidīšanai rindā, un pretēji iepriekšējo ministru praksei palielināt kvotu skaitu Viņķele iecerējusi pakāpeniski no tām atteikties.
"Par šiem termiņiem mēs vēl konkrēti diskutēsim ar Nacionālo veselības dienestu. Tie apsolījumi nav tukši, tikko būs skaidrība, tā arī informēsim sabiedrību. Ir prognozējamas pacientu plūsmas, kaut vai pēc vēsturiskiem datiem, un ir zināms, kādā kvalitātē un apjomā ārstniecības iestādes var sniegt šos pakalpojumus atkal. Es patiešām esmu ļoti pārsteigta par to, cik maz veselības aprūpes sistēmā strādā un izmanto datus, lai pilnveidotu šo sistēmu," pauda Viņķele.
Lai gan konkrētu termiņu, kas noteiktu, cik ilgi drīkst gaidīt rindā, vēl nav un kvotas, visticamāk, tik drīz vēl neatcels, Viņķele sola skrupulozi analizēt datus, kā veidojas rindas. Iespējams, pacientu pierakstus varētu pārdalīt no noslogotākajiem speciālistiem pie tiem, kur rindas mazākas.
