Veselības inspekcijā izskatīto iesniegumu skaits pēdējo gadu laikā ir nemainīgs - vismaz tūkstotis ik gadu. Šī gada pirmajā ceturksnī saņemtas jau 350 sūdzības. Visvairāk sūdzas no ieslodzījuma vietām, seko aizdomas par izsniegtajām darba nespējas lapām un dažādām medicīnas nozarēm. Nemainīgi tā ir ginekoloģija un aprūpe dzemdībās, kurās miris mazulis.
Veicot pārbaudes par veiktajiem izmeklējumiem un manipulācijām, pēdējo gadu laikā vidēji 200mt tūkstoši eiro ik gadu no iestādēm tiek atgūti valsts budžetā vai pacientu makā. Audera laiki nav beigušies un joprojām ir ārsti un iestādes, kas pacientam liek maksāt par to pakalpojumu, ko patiesībā sedz valsts. Piemēram, 60 eiro par zālēm, kas pēc dzemdībām jāievada jaunajai māmiņai, ja viņas un bērna asinsgrupas atšķirība apdraud veselību un dzīvību.
Agrāk vienīgā iespēja pierādīt savu taisnību bija tiesa. No šī gada pacienti beidzot var vērsties arī Ārstniecības riska fondā, pieprasot jau konkrēti atlīdzināt par veselībai nodarītiem kaitējumiem. Pagaidām gan ierosinātas tikai 18 lietas.
30 inspektoru vietā visā valstī tagad kolēģu kļūdas un pacientu sūdzības pārbauda 13 ārsti-eksperti. Tas ir daudz par maz, lai vērtētu nozari kopumā. Un tāpēc nereti pacienti pat nevēršas Veselības inspekcijā, jo saka, ka tā ir bezzobaina. „Bezzobaina nē, 13 zobi vēl ir, taču galvenais ir atalgojums...” saka VM parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš.
Apgalvojumam, ka ar 13 ekspertiem ir par maz, inspekciju uzraugošā Veselības ministrija nepiekrīt. Taču tuvāko gadu laikā īpaša plāna celt algas tieši ārstiem-ekspertiem nav.
Inspekcijā palikuši tikai entuziasti. Vecākajam inspektoram ir 76 gadi. Neviens jauns kolēģis pēdējo divu gadu laikā nav nācis klāt. Pēdējais nostrādāja trīs mēnešus un uzrakstīja atlūgumu, jo 503 latu liela alga pret darāmo darbu apjomu esot neadekvāti zema summa.
