Ostas pilsēta Ventspils nav nabadzīga, tomēr ir jautājums, ko uzdod domes opozicionāri - vai cita saimnieka vadībā pilsētnieki nevarētu dzīvot daudz labāk. Tādēļ arī Ventspils politiskais spektrs drīzāk būtu jāiedala nevis labējos un kreisajos, bet gan ilggadējā pilsētas vadītāja Aivara Lemberga atbalstītājos un pretiniekos.
Vienā šī spektra galā atrodas partija “Latvijai un Ventspilij”, kuras vēlēšanu lokomotīve kārtējo reizi ir pats Lembergs. Savukārt otrā spektra galā ir Reformu partijas un Reģionu alianses apvienotais saraksts. Tajā šoreiz lasāmi tādu Lemberga opozicionāru vārdi kā Aivis un Ivars Landmaņi un Vladislavs Šafranskis. „Mēs uzskatām, ka var sadarboties ar jebkuru politisko spēku pie nosacījuma, ja netiek lobētas aizdomās turamas personas,” saka Reformu partijas un Reģionu alianses saraksta līderis Aivis Landmanis.
Šo atziņu partija ierakstījusi arī savā vēlēšanu programmā. Tomēr atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, plašas “anti-Lemberga” alianses šoreiz Ventspilī nav izdevies izveidot. Aivis Landmanis pat apgalvo, ka dažas no opozīcijas partijām tādas esot vien nosacīti. „Ja runa ir par "Tautas kontroles" pirmo numuru Garbuzovas kundzi, tad viņa to konsekventi dara jau pusotru gadu, konsekventi atbalstot Lembergu dažādos jautājumos. Kā spilgtāko varam minēt balsojumu pret VARAM ministru Sprūdžu, ar kuru dome pieņēma lēmumu, ka nekas te netiek pārkāpts,” norāda Landmanis.
„Tautas kontrole” ir vienīgā Saeimā nepārstāvētā partija, kura uz Ventspils domi kandidē atsevišķi. Tās saraksta līderi Jeļenu Garbuzovu šī sasaukuma domē ievēlēja no „Saskaņas centra” saraksta, tomēr viņa no partijas izstājās jau gadu pēc vēlēšanām. „Tautas kontroles” saraksta līderi gan daudz vairāk kritikas veltīja Reformu partijai nekā pašreizējai pilsētas vadībai: „Ventspilī Reformu partijas vispār nav. Ir tikai gadījuma cilvēki. Kur ir tie ostas kari, kur ir Berķis, ja, teiksim, ir viņu cilvēki, ir „Saskaņas centra” cilvēki, kas ar ambīcijām brauc iekšā. No tā nekas labāk nebūs.”
Šī sasaukuma Ventspils domē tika ievēlēti trīs „Saskaņas centra” deputāti. Kamēr Jeļena Garbuzova no partijas izstājās pati, abus pārējos domniekus no tās izslēdza. Tādēļ tagad „Saskaņas centra” sarakstu vada Vitālijs Trusevičs, kuram deputāta pieredzes nav. Viņš gan nav ļoti kritiski noskaņots pret pašreizējo domes vadību, bet uzskata, ka tajā trūkstot sociāldemokrātiskas domāšanas. „Tagad Ventspilī ir grūti izdzīvot. Pensionāriem, veciem cilvēkiem, jaunām ģimenēm. Viena partija, viens cilvēks, viņš jau arī daudz ko izdarījis pilsētas labā, bet nevajag aizmirst, ka arī pilsētā dzīvo cilvēki,” teic Trusevičs.
Sadarbību ar „Latvijai un Ventspilij” neizslēdz arī VL-TB/LNNK saraksta Ventspils līderis Māris Ganuss, kuram vienīgā sarkanā līnija esot – neveidot koalīciju ar „Saskaņas centru”. Par sava saraksta izredzēm viņš gan nav pārlieku optimistisks – dabūšot vienu vietu domē. Tomēr tieši sarkano līniju trūkums esot bijis viens no iemesliem, kādēļ Nacionālā apvienība atteikusies no piedāvājumiem veidot kopējus sarakstus ar „Vienotību” vai Reformu partiju. „Redzat, ejot ar citiem, viņiem ir nostāja, ka šeit ir viss slikti, ka Aivars Lembergs varbūt arī ir slikts Ventspilij un Latvijai, varbūt viņš arī neder. Bet nu ziniet...”
Tikmēr "Vienotība" nešķiet līdzīgi noskaņota. „Aivara Lemberga juridiskais statuss? Es domāju, ka ir neesošs domes priekšsēdētājs. Mēs jau četrus gadus strādājam domē bez rīcībspējīga un paraksttiesīga domes priekšsēdētāja. Un tas būtu mūsu vēlējums, ka nākošajā domes sasaukumā mēs ļoti gribētu tikt pie lemttiesīga un paraksttiesīga domes priekšsēdētāja,” uzsver „Vienotības” saraksta līdere Dace Korna.
Tomēr „Vienotības” programmā galvenais uzsvars likts nevis uz radikālām pārmaiņām Ventspilī, bet vairāk uz varas partijas statusu, atgādinot vēlētājiem, ka „Vienotībai” šobrīd ir gan premjera, gan Saeimas priekšsēdētājas krēsli.
Tieši pretējus uzsvarus savā programmā salikusi „Latvijai un Ventspilij”, kuras sadarbības partneri ZZS šajā Saeimā pirmo reizi pēc ilgiem laikiem ir opozīcijā. „Krīzes iztikas minimums, tas GMI, ja garantētais krīzes iztikas minimums. Valsts līdz šim gadam pusi finansēja, šogad atteicās, visa summa palika uz pašvaldību. Tātad pabalsti par siltumu. Pusi līdz šim maksāja, tagad palika viss uz pašvaldību. Dzīvokļu pabalsti – pusi maksāja, tagad viss uz pašvaldību. Ūdens un kanalizācijas pabalsti - uz pusi valsts maksāja, tagad viss uz pašvaldību,” Lembergs.
Tieši politisko konkurentu savstarpējā neuzticēšanās pašreizējam domes priekšsēdētājam amatā ļauj justies drošam, pat par spīti daudzajām tiesvedībām, kurās viņš iesaistīts. Manāma gan interesanta tendence: 1997.gadā Ventspils domē ievēlēja tikai „Latvijai un Ventspilij” pārstāvjus, 2001.gadā viņiem pievienojās arī viens sociāldemokrāts, bet 2005.gadā – jau trīs opozicionāri. Savukārt šī sasaukuma domē opozīcijā sēž jau pieci deputāti. Tādēļ galvenā intriga šajās vēlēšanās būs - vai tendence turpināsies.
