Pildot NATO samitā Velsā pieņemto lēmumu par sabiedroto spēku pastiprinātas klātbūtnes nodrošināšanu alianses austrumu pierobežā, ir uzsāktas diskusijas par to, ka katrā Baltijas valstī būtu nepieciešama pastāvīga NATO klātbūtne bataljona* lielumā, nevis 150-180 kareivju apmērā, kā tas ir līdz šim, lēsa politiķis.
“Krievija ir neprognozējama valsts, to redzējām Ukrainā – neviens nevarēja prognozēt to, ka Ukrainā sāksies karš, ka notiks Krimas aneksija. Tāpēc gan nevajag apgalvot, ka Krievija grasās iebrukt Latvijā,” teica Vējonis, komentējot Krievijas īstenoto agresīvo politiku.
Savukārt, komentējot to, ka pagājušajā nedēļā Ādažu bāzes apsardze aizturēja divas personas, kuras uz neilgu laiku bija nesakcionēti iekļuvušas bāzes teritorijā, Vējonis skaidroja - tā kā konkrētās personas tika aizturētas, tiklīdz bija šķērsojušas bāzes teritorijas robežu, tas neliecina par trūkumiem drošības sistēmā. Šī situācija drīzāk apliecina, ka Krievija mēģina izmantot dažādus hibrīdkara līdzekļus, lai nomelnotu Latvijas Bruņotos spēkus.
“Ar šāda veida stāstiem nebijām saskārušies, bet jāreķinās, ka tas var turpināties,” secināja Vējonis.
Ziņots, ka arī ASV Sauszemes spēku štāba priekšnieks ģenerālis Reimonds Oderno apliecinājis saglabāt nepārtrauktu ASV spēku klātbūtni Baltijā, tostarp Latvijā.
* Bataljons - apmēram 500 līdz 1500 karavīru (red.piez.)
