Nākamgad iecerēts ģimenēm ar diviem nepilngadīgajiem piešķirt papildu piemaksas - 10 eiro katru mēnesī, savukārt papildu piemaksa ģimenēm ar trīs bērniem būs 66 eiro mēnesī.
Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka “sliktākais, kas var būt, ir pretstatīt dažādu sabiedrības daļu intereses”. Viņaprāt, pareizais risinājums ir vienu gadu palīdzēt vienai sabiedrības grupai, bet nākamajā gadā – citai.
Vienlaikus viņš apliecināja, ka atbalsta pieaugums plānots ne tikai nākamajā, bet arī turpmākos gadus: “Attiecībā uz ģimenes valsts pabalstu šī summa – 28 miljoni eiro 2018.gadā un 32 miljoni eiro 2019. un nākamajos gados – ir tas, kas tiek ielikts bāzē un būs katru gadu. Un ļoti ceru, ka par to nebūs jācīnās un tas ir akmenī iecirsts.”
To, ka par šādu variantu varētu vienoties, apliecināja labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), gan norādot – vispirms tiks aprēķinātas valsts finansiālās iespējas un arī izvērtētas piemaksu administrēšanas iespējas.
Tāpat gandarījumu par šādu politiķu ieceri pauda Latvijas vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, uzsverot, ka pēdējā variantā paredzēts – neviena ģimene nesaņems mazāk kā līdz šim. “Tas ir diezgan būtisks rādītājs ģimenēm, lai gan runa ir par 10 vai 11 eiro pabalstu,” pauda organizācijas pārstāve.
Savukārt sociālantropoloģe Aivita Putniņa uzsvēra, ka ģimeņu atbalsta politikā lielāka uzmanība tiek pievērsta kvantitātei, nevis bērnu dzīves kvalitātei. Viņa norādīja, ka ģimenēs būtiska problēma ir ar pilngadīgajiem bērniem, tostarp tas saistīts ar maksas augstāko izglītību un veselības aprūpi.
“Latvijā vecāki faktiski subsidē gan veselības aprūpi, gan augstāko izglītību,” norāda Putniņa.
“No vecāku loģikas viedokļa trūkst pamatojuma tam, kāpēc izvēlēts [atbalstīt] nepilngadīgo bērnu skaits ģimenē, jo nepilngadīgajiem bērniem skola un veselības aprūpe ir valsts nosegta,” skaidro pētniece.
