Likuma grozījumi gan attieksies tikai uz studijām Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, kuras nav valsts valoda. Tādējādi tas neattiektos uz studijām krievu valodā valsts augstskolās un koledžās.
Likumprojekts arī paredz, ka turpmāk ar mazākiem ierobežojumiem augstskolas varēs īstenot programmas ES oficiālajās valodās, ja līdzvērtīga programma būs piedāvāta arī latviešu valodā.
„Šie likuma grozījumi ir izšķiroši svarīgi, lai Latvijas augstākā izglītība atvērtos starptautiskai zināšanu un studentu plūsmai. Dzīvojot dinamiskā pasaulē, mums nav iespēju konkurēt un līdzvērtīgi sadarboties ar citiem, ja paši esam noslēgti un uzturam sev mākslīgus ierobežojumus. Ļoti ceru, ka koalīcijas partneri visas Latvijas izglītības sistēmas intereses stādīs augstāk par šauru akadēmisku grupu interesēm un atbalstīs šos grozījumus, kas Latvijai atvedīs gan ārvalstu studentus, gan starptautiski konkurētspējīgus mācībspēkus,” LR un LTV informēja Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Savstarpējās konsultācijās atbalstu grozījumiem pauduši Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte un Latvijas Darba devēju konfederācija.
Tāpat likumprojekts arī paredz gadījumus, kad gala un valsts pārbaudījumus var kārtot un kvalifikācijas, bakalaura, maģistra darbus un diplomdarbus var izstrādāt un iesniegt svešvalodā.
Pēc IZM datiem no visām 47 Eiropas augstākās izglītības telpu veidojošajām valstīm Latvija ir to valstu vidū, kurām ir negatīva bilance, t.i. gan ienākošo, gan izejošo studentu plūsma ir maza, un vairāk ir to, kuri dodas studēt uz ārzemēm nekā to ārzemnieku, kuri studē Latvijā.
Pašreiz Augstskolu likums atļauj ikvienā valsts dibinātās augstskolas vai koledžas studiju programmā īstenot studiju kursus citās ES oficiālajās valodās līdz piektajai daļai no kredītpunktu apjoma.
