Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien bija iecerējusi noslēgt darbu pie grozījumiem Pašvaldību likumā, lai tos steidzamības kārtā pieņemtu Saeima, ļaujot stāties spēkā jau 1. jūlijā līdz ar jauno domju darba sākumu. Taču komisijas vadītāja Inga Goldberga no “Saskaņas” pavēstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ieradusies ar pēkšņu priekšlikumu jaunām izmaiņām.
“Esam saņēmuši vēstuli no VARAM, kur viņi atsūtījuši priekšlikumu, ko viņi gribētu arī iesniegt otrajam lasījumam,” sacīja Goldberga.
Ministrijas Pašvaldību darbības tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Marta Bergmane skaidroja, ar kādu ideju trešdien ministrija vērsusies pie deputātiem: “Ņemot vērā attālināto darbu, kas jau ir ilgstoši pašvaldībās praktizēts, šobrīd likumā ir tāds izņēmums – dome attālināti neievēlē augstākās pašvaldības amatpersonas – priekšsēdētāju, pagastu pārvalžu vadītājus. Priekšlikums principā ir par to, lai izslēgtu šo ierobežojumu. Tīri tā iemesla dēļ, ka tehniskās iespējas pieļauj – balsojums nav aizklāts.”
Neizpratnē par ministrijas steigu bija Lielo pilsētu asociācijas konsultants Artis Stucka. Viņš atzīmēja: “Drusku ir neizpratne, kas notiks ar vēlēšanu biļeteniem, kas notiks ar vēlēšanu komisijas izveidi, kas vērtē šos iesniegtos biļetenus, vai viņi ir derīgi, vai tie ir pareizi aizpildīti. Kas notiek ar vēlēšanu urnas atvēršanas kārtību, kā to visu izdarīs attālināti, elektroniski.”
Ar priekšlikumu atnākusī ministrijas pārstāve uz to atbildēt īsti nevarēja.
“Mēs paši neesam modelējuši konkrētus tehniskos risinājumus,” atzina Bergmane.
Saeimas deputāti kopumā bija atbalstoši, ka domju vadību varētu ievēlēt attālināti, taču uzsvēra, ka ideja nāk pārāk lielā steigā.
Deputāts Juris Pūce (''Attīstībai/Par!'') norādīja: “Man šķiet, ka tas ir normāls darba organizācijas jautājums. (..) Konceptuāli man liekas, ka ideja ir pareiza, bet vai šī iemesla pēc mums ir jākavējas ar citu likumu virzību, es nezinu.”
No amata pienākumiem atstādinātais un pašlaik apcietinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs no partijas “Latvijai un Ventspilij” pašlaik ir vienīgais jaunievēlētais pašvaldību deputāts, kam pirmajā domes sēdē piedalīties varētu neizdoties pavisam noteikti. Tomēr VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša noliedza, ka pēkšņie likuma grozījumi varētu ļaut Lembergam attālināti piedalīties domes sēdē un lemt par sevis iecelšanu mēra krēslā.
Oša skaidroja: “Būtiski ir uzsvērt, ka no tā apcietinājumā esošām personām ne būtiski palielinās, ne samazinās tiesības. Proti, viņas, tāpat kā līdz šim, nevarēs piedalīties domes sēdēs, izmantojot videokonferenci, kas ir attēla un skaņas pārraide reālajā laikā, ja Apcietinājumā turēšanas kārtības likums apcietinātajam tādas tiesības nav paredzējis.”
Ministrija akcentēja, ka tikai vēlējusies atvieglot domju darbu, lai turpmāk mērus un vietniekus varētu ievēlēt attālināti. Saeimas komisija par šo ideju sola turpināt spriest nākamajā sēdē.
KONTEKSTS:
5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte.
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.
Centrālā vēlēšanu komisija vērtēja, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas aizritējušas bez starpgadījumiem. Savukārt policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu Jēkabpilī. Trīs pašvaldību vēlēšanu iecirkņos Jelgavā, Siguldas un Salaspils novados CVK konstatēja problēmsituācijas.
