Gerhards norādīja, ka globālā sasilšana un klimata pārmaiņas nozīmē ne tikai to, ka mums vairs nav balto Ziemassvētku un parādās jaunas sugas, bet arī to, ka daudzas salu valstis ir nopietni apdraudētas, daudzām valstīm viesuļvētras un citas stihijas nes nopietnus postījumus.
Tāpēc Parīzes konferences lēmums valstīm kopīgi strādāt, lai būtiski samazinātu izmešu daudzumu un ietekmi uz klimatu, ir ļoti apsveicams. Taču Latvijas nozarēm tas uzreiz nenozīmēs kādus būtiskus ierobežojumus, jo Latvija aicinās ņemt vērā līdz šim padarīto, atzina ministrs.
Saskaņā ar Parīzē panākto vienošanos Eiropas Padome līdz martam sadalīs izmešu kvotas Eiropas Savienības (ES) valstīm un lems par konkrētu rīcību šo kvotu ievērošanai. Ministrs norādīja, ka kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija samazinājusi izmešu daudzumu par 58%, būtiski pārpildot ES noteikto mērķi – izmešu samazinājumu par 40%.
Tāpēc Latvijai būs svarīgi, lai Eiropas Padome ņemtu to vērā, jo “mums ir svarīgi, lai tautsaimniecība varētu attīstīties”, skaidroja Gerhards.
Tajā pašā laikā Latvijas ekonomikai pakāpeniski jāvirzās uz darbību ar tehnoloģijām, kas samazina izmešu daudzumu un “pagrieziens uz zemo oglekļu tehnoloģijām notiks”, klāstīja Gerhards.
Parīzes 21.ANO Klimata izmaiņu konferencē 195 valstu līderi vienojās par globālās temperatūras ierobežošanu līdz diviem grādiem, salīdzinot ar pirmsindustrializācijas sākumu.
Par klimata pārmaiņām runāt sāka jau 1992.gadā. 1997.gadā Japānā tika parakstīts Kioto protokols. Ar to rūpnieciski attīstītās valstis apņēmās samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2012.gadam. Šo protokolu neparakstīja lielākie gāzu emisiju ražotāji – ASV un Ķīna.
Pētnieki apgalvo – ja nekas netiks darīts un mēs dzīvosim kā līdz šim, tad līdz 2100.gadam vidējā gaisa temperatūra paaugstināsies par 1,4 līdz 5,8 grādiem, Eiropā pat par 2 līdz 6,3 grādiem. Tās ir ievērojamas izmaiņas, kas nar radīt neatgriezeniskas sekas.
