Viņš norādīja, ka nereti no valsts pārvaldes aiziet cilvēki, kuri savas zināšanas un profesionalitāti ir uzlabojuši, strādājot tieši valsts iestādēs. Daļēja studiju apmaksa būtu veids, kā šādus cilvēkus valsts pārvaldē varētu noturēt ilgāku laiku.
Krieviņš atzina, ka Latvijā valsts pārvaldes augstākajos amatos ir jāpiedāvā atalgojums, kas ir konkurētspējīgs ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā. Tiesa, salīdzinoši zemais atalgojums nav vienīgais apstāklis, kāpēc laba līmeņa speciālisti vairās strādāt valsts pārvaldē. Proti, arī valsts pārvaldes tēls nav pozitīvs un cilvēkiem ir pārliecība, ka valsts iestādēs strādājošie nestrādā.
Arī viens no personāla meklēšanas uzņēmuma "CV-Online" vadītājiem Kaspars Kotāns norādīja, ka atalgojums ir tikai viens no kritērijiem un argumentiem, ko darba ņēmēji vērtē, vai strādāt attiecīgajā darba vietā. Svarīgas ir arī sociālās garantijas, veselības apdrošināšana, kā arī darba vide.
Līdzīgu viedokli pauda Banku augstskolas rektors Arnis Sarnovičs, kurš norādīja, ka augstākajā ierēdniecības līmenī atalgojums ir labs. Darba samaksa vispār nav būtiskākā problēma. Lielākie šķēršļi ir personāla politikā - proti, ja cilvēku ieceļ kādā amatā, tad tam ir jānotiek atklātā konkursā, ja cilvēku pārceļ darbā, tad tas nevar notikt tādēļ, lai no viņa tiktu vaļā, un, treškārt, novērtēšanas sarunas nedrīkst būt formālas un darbiniekiem ir jādod iespēja izaugsmei. Viņš pauda, ka daudzi valsts pārvaldē strādājošie nelolo ilūzijas par izaugsmi un nemaz nav kļuvuši tik profesionāli, lai ieņemtu kādu augstāku amatu, tādējādi paliekot par skrūvītēm lielākā mehānismā.
Krieviņš jau septembrī, stājoties amatā, uzsvēra, ka vēlas mazināt kadru mainību valsts pārvaldē, kuras biežums, pēc viņa teiktā, ir katastrofāls.
