Dienas ziņas

Itālijā Covid sertifikāta prasība visiem darbiniekiem

Dienas ziņas

Daļai jauniešu vakcinēties aizliedz vecāki

Pirmo reizi – Valsts valodas diena

Valsts valodas diena – pirmo reizi atzīmē un aicina valodu kopt ikdienā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latviešu valoda ir dzimtā valoda aptuveni pusotram miljonam cilvēku pasaulē, un tā ir vienīgā oficiālā valsts valoda Latvijā. Lai izceltu tās unikālo vērtību, pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma šogad pirmo reizi un turpmāk 15. oktobris ir Valsts valodas diena.  

Nereti cilvēki saka, ka latviešu valodā nav iespējams izteikties tik labi kā citās valodās. Latviešu valodas skolotāja, valodniece Māra Ozola tam nepiekrīt – valodā vārdu netrūkst, taču vārdu krājums gan daudziem esot nabadzīgs. “Skolotāj, vārdiņu, vārdiņu vajag! Viņiem nav vārdiņu. Es šodien strādāju melnu muti ar elementāriem vārdiem. Viņiem to nav,” pastāstīja Ozola.

Pārmetumus par trūcīgo vārdu krājumu gan skolotāja velta nevis skolēniem, bet pieaugušajiem, kuri bērnos neieaudzina ar valodas prasmi cieši saistītus paradumus. “Mēs nerunājam, mēs viņiem nelasām priekšā, mēs [paši] nelasām tad, kad viņi redz. Mēs lasām tad, kad viņi ir aizmiguši vai kaut kur tramvajos, vai vēl nezin kur. Kaut kad jau lielākā daļa mūsu paaudzes lasa, bet viņi to neredz. Un galvenais – mēs nerunājam,” norādīja Ozola.

Redzot plašo oriģinālās un tulkotās literatūras klāstu, grūti iedomāties, ka reiz latviešu valodā trūka vārdu, lai apzīmētu abstraktus jēdzienus vai nosauktu, piemēram, tādus eksotiskus dzīvniekus kā kamielis vai bruņurupucis. Taču valodas attīstība nav notikusi nejauši – tā ir kopta, papildināta ar jaunvārdiem, sargāta no citu valodu vārdu piesārņojuma.

To, ka valodu nu daudzi uzskata par pašsaprotamu un nenovērtē, par problēmu uzskata Valsts valodas centra vadītājs Māris Baltiņš: “Šis ieguvums nav pašsaprotams, bet nepārtraukti kopjams, veidojams, stiprināms, attīstāms. Jebkurā gadījumā valodas lietošana ir aktīvs process, nevis kaut kas, kas kaut kad ir noticis, nolemts un, kā teikt, citi to ir izdarījuši mūsu vietā.” 

Jau vairākus gadus par savu latviešu valodas prasmi ikviens interesents var pārliecināties pasaules latviešu valodas diktātā, kas tradicionāli notiek novembrī un šogad tiks rīkots jau septīto reizi. Diktāta organizatori novērojuši – interese par to aug, bet latviešu rakstu valodas zināšanu līmenis dalībniekiem gan ir ļoti atšķirīgs.

“Katru gadu mums ir izcilnieku skaits – tas gan ir diezgan mazs, bet ir tiešām izcili rakstītāji, kuri uzraksta darbu bez nevienas kļūdas. Mums ir arī viens cilvēks, kurš katru gadu ir rakstījis, rakstījis un uzrakstījis būtībā bez kļūdām vai ar divām trim kļūdām, un tas ir izcils sniegums. Tā ir skolotāja no Liepājas, jāatzīst. Bet ir arī cilvēki, kuriem veicas sliktāk. Te arī vecuma faktors ir svarīgs, jo diktātu raksta no septiņiem gadiem līdz pat astoņdesmit astoņiem,” pastāstīja Pasaules latviešu valodas diktāta organizators Raimonds Grants.

Valsts valodas diena ir pastāvējusi arī agrāk – tā bija latviešu valodas kopēja Jura Alunāna dzimšanas dienā 13. maijā. Valodnieki gan aicina par valodu kā vērtību domāt ne tikai īpaši atzīmētos datumos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti