2015.gadā prēmijās tērēti 18 miljoni eiro
Valsts pārvaldē piešķirto prēmiju un naudas dāvanu apjoms pieaug, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Jaunākā informācija par 2015.gadu liecina, ka prēmijās kopumā tērēti 18 miljoni eiro, kas ir par septiņiem miljoniem vairāk, nekā 2014. un 2013.gadā.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa sola vērīgāk pētīt šīs summas, skaidrojot, vai prēmijas un piemaksas netiekot izmaksātas bez iemesla. "Tā informācija, kas tika sniegta [kāpēc prēmijas bijušas], ka darbinieki ir veikuši papildu darbu un sasnieguši izvirzītos mērķus," saka Krūmiņa. "Bet, kā jau es teicu, ir pilnīgi noteikti pienācis laiks skatīties uz to, kādi ir bijuši uzdevumi un ko katrs konkrētais cilvēks ir izdarījis tiešām tādu, par ko pienāktos atzinība," norāda Krūmiņa.
Ministrijas: Prēmijas maksātas, jo 2015.gada pirmajā pusē Latvijas bija ES prezidējošā valsts
Visdāsnākā prēmēšanā bijusi Finanšu ministrija, darbiniekiem prēmijās izmaksājot vairāk nekā trīs miljonus eiro.
Nedaudz mazākas prēmijas bijušas Iekšlietu, kā arī Tieslietu ministrijā.
Radio sazinājās ar šīm trim ministrijām, kas taisnojas – naudas pieaugums skaidrojams ar to, ka 2015.gada pirmajā pusē Latvija bijusi prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. "VK dati, pirmkārt, ir plašākai publikai sniegti par laiku, kad tika izmaksātas pēc prezidentūras šīs prēmijas.
Prezidentūras pienākumus uzņēmās esošie darbinieki, klāt neņēmām cilvēkus no malas, līdz ar to darbiniekiem bija tā kā dubults slogs jāveic. Pēc prezidentūras sasniegumiem arī nākamā gada sākumā varēja izmaksāt šīs prēmijas," sacīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Prēmijas izmaksātas aptuveni 100 darbiniekiem, kas strādājuši ar prezidentūras jautājumiem. "Man tagad nav saprotams, kāpēc tieši tagad šādi skaitļi tiek izcelti, jo ir pagājuši jau divi gadi, kopš prezidentūra ir beigusies, un tagad ir runa par šīm prēmijām," neizpratni pauž Tieslietu ministrijas valts sekretārs.
Iekšlietu ministrijā prēmijās 2015.gadā iztērēti 2,5 miljoni eiro, un ministrijā pieļauj, ka skaitlis būtiski nemainīšoties arī datos par 2016.gadu. Prezidentūrai šeit bijusi otršķirīga loma. Prēmiju summu veidojot lielais darbinieku skaits iekšlietu nozarē, un vidēji vienam cilvēkam izmaksāta 110 eiro liela prēmija.
"Prēmijas tiek piešķirtas par konkrētu uzdevumu izpildi," norāda ministrijas pārstāve Gunta Skrebele. "Kā piemēru varētu minēt mūsu amatpersonas ar speciālām dienesta pakāpēm. Lai šīs amatpersonas motivētu pienākumus veikt priekšzīmīgi un arī lai novērtētu viņu kaut kādus rezultātus, prēmijas tiek piešķirtas atbilstoši Atlīdzības likumam. Ir prēmija, piemēram, par drošsirdīgu, pašaizliedzīgu rīcību, veicot dienesta pienākumus," stāsta Skrebele.
Tikmēr dāsnākajā Finanšu ministrijā stāsta, ka pašu darbiniekiem maksāta trešā daļa no kopumā vairāk nekā trim miljoniem. Lielākoties prēmēti Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, lai spējīgākos profesionāļus noturētu valsts pārvaldē.
Pagaidām informāciju par aizvadīto gadu vēl apkopo un izvērtē. Zināms, ka piemēram, Ārlietu ministrijā naudas balvās pērn tērēts gandrīz pusmiljons eiro, arī par to, ka Latvija iestājusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Vismazākās prēmijas bijušas Ekonomikas, Labklājības un pārējās ministrijās.
Aicina izskaust bagāto un nabadzīgo ministriju nodalījumu
Valsts kontroliere uzsver, ka laiks pārskatīt ministriju un to padotības iestāžu bāzes budžetu.
Vēsturiski veidojusies situācija, ka ir tā saucamās bagātās un nabadzīgākās ministrijas. Tas, ka cilvēku novērtēšana atkarīga no ministrijas rocības, neesot pareizi. "Katras institūcijas maciņš ir izveidojies atkarībā no tā, kā institūcijas vadība ir spējusi to naudas deķīti pavilkt uz savu pusi.
Diemžēl par vienādiem rezultātiem, par vienādu rezultātu sasniegšanas pakāpi dažādās institūcijās izmaksā dažādu apmēru tikai tāpēc, ka šis maciņš ir dažāds," sacīja Krūmiņa.
Laikā no 2008. līdz 2010.gadam prēmiju un piemaksu nebija, tātad nenotikusi arī darbinieku motivēšana. Arī pašlaik atalgojums publiskajā sektorā kopumā ir zemāks nekā privātajā sektorā, tāpēc labākos darbiniekus noturēt ir ļoti grūti. Bijusī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele norāda, ka vērts pētīt, vai šiem darbiniekiem bez prēmijām apmaksātas arī virsstundas, tāda dubulta motivēšana nebūtu pieļaujama.
"Atsevišķās nozarēs prēmēšana tiek uzskatīta jau par pašsaprotamu. (..) Līdz ar to tas kā motivācijas instruments darba tirgū īsti vairs nestrādā," norāda Egle-Ločmele.
Ar datiem par aizvadīto gadu un šo datu izvērtējumu Valsts kontrole sabiedrību iepazīstinās šī gada maijā.
