Kā skaidroja uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, par spīti tam, ka 2013.gadā valdība izstrādāja skaidru rīcības plānu tālākajai rīcībai ar autoceļiem, tomēr pie tā pieturēties nav izdevies, tāpēc programmā noteiktos mērķus, nemainot nozares finansēšanas principus, neizdosies sasniegt.
„2013.gadā tika sastādīta valsts autoceļu sakārtošanas programma ar kvantitatīviem rādītājiem, izmērāmiem rādītājiem, ar mērķi līdz 2020.gadam sakārtot 5892 kilometrus autoceļu, rekonstruēt 206 tiltus un realizēt 44 satiksmes drošības projektus. Uz šo brīdi, zinot kāds ir bāzes finansējums līdz 2018.gadam, es varu pateikt, ka šobrīd mums nav finansējuma – no 206 tiltiem nav finansējuma 95 tiltiem,” stāsta Lange.
„Nav finansējuma 16 satiksmes drošības projektiem un 152 objektiem uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem,” viņš turpina. „Līdz ar to es varu pateikt, ka līdz 2018.gadam pie šāda bāzes finansējuma mēs nesasniegsim 20% no sākotnēji uzstādītā mērķa valsts autoceļu sakārtošanas programmā”.
Bažām par Latvijas iespējām realizēt jau iecerēto autoceļu jomā un novērst tālāku Latvijas ceļu sabrukumu pievienojās arī biedrības „Latvijas ceļu būvnieks” vadītājs Andris Bērziņš, kurš uzskata – valstij jādomā par infrastruktūrai nepieciešamo līdzekļu aizņemšanos un arī ES fondu izlietojuma pārskatīšanu.
„Mūsu priekšlikums ir tāds, ka ir jādomā par valsts aizņēmumu, ar kura palīdzību nozari varētu nofinansēt šajos divos gados – nu apmēram par 150–180 miljoniem eiro katru gadu,” norāda Bērziņš. „Ar to mēs faktiski aizpildītu to caurumu, kas ir izveidojies transporta attīstības programmā, un tad mums būtu ko teikt, kad mēs prasīsim nākošajā plānošanas periodā, lai mums nozarei iedod arī kādu Eiropas naudu atbalstam,” piebilst „Latvijas ceļu būvnieka” vadītājs.
Jau daudzkārt ziņots, ka gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas ir secinājušas, ka autoceļu kvalitāte Latvijā ir neapmierinoša.
