Panorāma

Porziņģis spēlē pret bērniem

Panorāma

Panorāma

Valsts pārvaldē «slēpjas» aiz vēstuļu rakstīšanas

Valsts kanceleja: Valsts pārvaldē tiešām esam kļuvuši formālisti

Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš atzīst, ka nereti valsts pārvaldes iestāžu pārziņā esošo problēmu praktiska risinājumu vietā notiek atrakstīšanās, un tādēļ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones šonedēļ paustā vilšanās par notiekošo valsts pārvaldē ir ne bez pamata. Tomēr arī to institūciju starpā, kurām būtu  jāveicina efektīvāks pārvaldes darbs, notiek atbildības futbolēšana. 

Problēmu, kurām risinājuma nav gadiem, jo tā ir vairāku iestāžu atbildība,  ir daudz. Viens piemērs no VID prakses saistīts ar nespēju ilgstoši vienoties ar Uzņēmumu reģistru par rūpīgāku  jaunreģistrējamo uzņēmumu izvērtēšanu, lai nepieļautu fiktīvu uzņēmumu rašanos.  Cits piemērs ir nepieskatītie zīdaiņi bērnu slimnīcā. Tie nāk no bērnunamiem, kas ir Labklājības ministrijas paspārnē, un nonāk slimnīcā, kas ir Veselības ministrijas pārziņā. Un jau gadiem iestādes nav vienojušās, kura atbildība un par kura naudu būtu slimo mazuli pieskatīt.

Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ir tās institūcijas, kuru uzdevumos būtu sekmēt saskaņotu rīcību. PKC vadītājs Pēteris Vilks gan uzsver, ka ierēdņi  izpilda to, kas ir valdības rīcības plānos, tādēļ jautājums ir par komunikāciju ar politikas veidotājiem. Un nevarot arī vienkāršoti pateikt, ka valsts pārvaldē neko nerisina.

“Arī publiskajā telpā vairāk jārunā par konkrētām lietām, nevis par tādiem vispārinājumiem. Jo tad mēs nonākam pie tā, ka viss ir slikti, ierēdņi ir slikti, valsts pārvalde ir slikta... Tas jau neved pie risinājuma,” saka Vilks.

“Mēs diemžēl esam kļuvuši pārāk lieli formālisti, tam es piekrītu,” atzīst Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš norāda, ka viens no viņa kā kancelejas vadītāja mērķiem esot šīs lietas mainīt: “Tas ir jautājums, kādu iestāžu vadītājus mēs atlasām, un tur ir jautājums gan par viņu apmācību, gan neformālā tīkla veidošanu, un tur nevajadzētu būt formālistiem un sūtīt vēstules. Un otrs, pie kā ir jāstrādā, ir mazināt e-birokrātiju valsts pārvaldē. 

Mēs tiešām rakstām ļoti daudzas vēstules, mēģinām dokumentēt visus savus soļus, lai tad, kad atnāk Valsts kontrole, nedod dievs, mēs esam kaut ko ne tā izdarījuši.”

Viņaprāt, nekonkurētspējīgais atalgojums, attiecīgi kadru mainība un bailes no soda arī ir tie iemesli, kādēļ valsts pārvaldes darbinieki ne vienmēr izrāda iniciatīvu un uzņemas atbildību.

Tam, ka būtu iedzinuši bailes, gan nepiekrīt  pašā Valsts kontrolē. “Valsts kontroles uzdevums ir norādīt uz nelikumīgām rīcībām. Es nedomāju, ka mums valstī vajadzētu pieļaut nelikumīgas rīcības. Un arī tad, ja mēs veicam lietderības pārbaudes, tieši otrādi – mēs jau ejam uz to, lai ieteiktu maksimāli efektīvākos risinājumus,” norāda Valsts kontrolē.

Politiķu līmenī vairākkārt bijusi apņemšanās valsts pārvaldi padarīt efektīvāku, tomēr būtisku reformu, kas to veicinātu, nav bijis. Pašas iestādes reformām arī nereti pretojas. Atšķiras arī redzējums, kam un kā būtu jāuzņemas virsvadība.

Rīvēšanās manāma arī pašas Valsts kancelejas un Pārresoru koordinācijas centra starpā. Savulaik Pārresoru koordināciju izveidoja, atdalot atsevišķas funkcijas no Valsts kancelejas. Kamēr Valsts kancelejas vadītājs uzskata, ka spēki atkal jāapvieno, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs ir pretējās domās.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti