Valsts atbalsts medijiem palīdz noturēties virs ūdens, bet nenodrošina to ilgtspēju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Valsts atbalsts virknei mediju palīdzējis īstenot dažādus satura projektus un ļāvis izvairīties no dziļākas krīzes, tomēr kopumā finansējums ir sadrumstalots, nepārskatāms un tam nav ilgtermiņa ietekmes, secināts Saeimas Analītiskā dienesta veiktā pētījumā. Tam, ka finansējumu varētu organizēt un izlietot labāk, piekrīt arī atbalsta saņēmēji.

ĪSUMĀ:

  • Valsts atbalsts medijiem nav pārskatāms, norāda pētnieks.
  • Vienā no vadošajiem medijiem satraucas par redakcionālo neatkarību tēmu izvēlē.
  • Reģionu medijos norāda - par valsts atbalstu visām avīzēm var uzturēt tikai vienu.
  • Arī eksperte atzīst, ka netiek domāts par reģionālo mediju ilgtspēju.
  • Tradicionālajiem medijiem nopietns izaicinājums ir arī „Facebook”, „Youtube” un „Google”.

Valsts atbalsts medijiem palīdz noturēties virs ūdens, bet nenodrošina to ilgtspēju
00:00 / 05:56
Lejuplādēt

Laikā no 2014. līdz 2019. gadam valsts atbalsts medijiem kopumā pārsniedzis 20 miljonus eiro, un laika gaitā arvien pieaudzis institūciju skaits, kas šo atbalstu piešķir. Daļu finansējuma dala Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, daļu – Valsts kultūrkapitāla fonds, vēlāk pievienojušies arī trīs citi avoti. Vēl nozīmīgs finansējuma avots medijiem ir arī dažādas valsts pārvaldes institūcijas un kapitālsabiedrības, veidojot nepārskatāmu mudžekli, secina pētnieks Visvaldis Valtenbergs.

“Meklējot informāciju, redzam, ka ir saites, informācijas lapas ar atbalstītajiem projektiem, finansējumiem. Bet tad uzreiz ir jautājums – tieši cik projektu ir atbalstīti? Ne visām programmām ir iespējams redzēt šos projektus.

Līdz ar to es gribētu teikt, ka publiski pieejamā informācija ir fragmentāra,” norādīja Valtenbergs.

Pētījumā arī secināts – kaut arī mediju atbalstam izmantoti gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu līdzekļi, praksē šie avoti līdzekļu avoti ir grūti nošķirami.

“Vairākas iesaistītās puses norāda, ka būtu jācentralizē šī atbalsta administrēšana. Ieguvumi būtu gan projekta pieteicējiem, jo visiem būtu vienotas prasības, atšķirtos vienīgi programmu akcenti, bet visiem būtu vienādas formas, kas jāaizpilda, un arīdzan – ja viena iestāde administrē šos mediju atbalsta projektus, tai rodas pilnīgāks priekšstats par to, kāds saturs ir atbalstīts,” sacīja pētnieks.

Saeimas Analītiskā dienesta apkopotā informācija liecina, ka lielāko daļu valsts atbalsta saņēmuši trīs vadošie mediji – Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un uzņēmums “All Media Latvia”, kas pazīstams kā lielākais komercmedijs ”TV3 Group”.

“All Media Latvia” vadītājs Mindaugs Rakausks skaidroja, ka uzņēmums aktīvi meklē dažādus finansējuma avotus un valsts atbalstu izmanto galvenokārt jau esošā vietējā satura finansēšanai – gan pētnieciskās žurnālistikas, gan informatīvi izklaidējošiem raidījumiem, kas ļauj paplašināt auditoriju. Arī Rakausks uzskata, ka gan valsts, gan mediji būtu ieguvēji, ja par atbalsta piešķiršanu atbildīga būtu viena institūcija, taču vienlaikus viņš vērš uzmanību uz riskiem mediju neatkarībai.

„Ja runājam par redakcionālo neatkarību un to, kāda komanda producēs kādu noteiktu satura vienību, atbalsta sniedzēji vēlējās tiešu ietekmi par to. Un, manuprāt, tas nav veselīgi medijiem. Kad tiek dots uzdevums konkrētam projektam, tad medijam ir jābūt tam, kurš izlemj, kā to labāk paveikt.

Līdz ar to es teiktu, ka ir nepieciešams vairāk fokusēties uz lielāku redakcionālo neatkarību tematu izvēlē un to realizācijā,” sacīja Rakausks.

Dāsnāko valsts atbalsta saņēmēju top desmit noslēdz SIA “Reģionu mediji”, kura paspārnē ir tādi laikraksti kā “Alūksnes Ziņas”, “Dzirkstele”, “Kursas Laiks”, “Zemgales Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

“Šie dažādi atbalsta instrumenti kļūst ar katru brīdi arvien svarīgāki, lai mūsu mediji varētu izdzīvot, jo tirgus situācija nav labvēlīga,” norādīja izdevniecības vadītājs Uldis Salmiņš. Viņš pastāstīja – valsts atbalsts laikrakstiem palīdzējis noturēties virs ūdens, taču no kopējā valsts atbalsta apjoma līdz reģionālajiem medijiem nonāk vien neliela daļa.

„Lai salīdzinājumam saprastu, cik „efektīvi" publiskie līdzekļi tiek izmantoti – ilgus gadus Jelgavas pašvaldība izdod savu pašvaldības laikrakstu, kas konkurē ar mūsu Jelgavas pilsētas reģionālo neatkarīgo laikrakstu „Zemgales Ziņas”, un Jelgavas budžets vienam šādam laikrakstam gadā ir 400 000 eiro, lai finansētu šāda laikraksta uzturēšanu un izdošanu. Visiem kopā reģionāliem medijiem uz visu valsti valsts izdala drusciņ vairāk nekā Jelgava vienam savam laikrakstam,” norādīja Salmiņš.

Baltijas mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga vērtē, ka atbalsta programmas ir apsveicamas un vajadzīgas, taču tās ir vērstas uz īstermiņa projektiem, bet ne ilgtspējas nodrošināšanai. Reģionālajiem medijiem būtu nepieciešams stabils atbalsts, lai pielāgotos straujajām izmaiņām auditorijas paradumos un biznesa modeļos.

„Šis līdzšinējais atbalsts vairāk ir tāds, kur mēs esam apdzēsuši lielos ugunsgrēkus un nekas varbūt vairs zilās liesmās nedeg, bet lielā gruzdēšana turpinās.

Un tas ir lielais jautājums – kā turpmāk, ja valsts domā par šo finansējumu, kā to nodrošināt ilgtspējīgu un uz mediju attīstību vērstu,” sacīja Sloga.

Vietējo mediju daudzveidība ir arī valsts drošības jautājums, viņa piebilda. Jau šobrīd lielākās komercmediju kompānijas Latvijā vairs nepieder vietējiem uzņēmējiem.

„Mēs redzam šos sliktos piemērus citās Centrāleiropas valstīs, kur ļoti ātri iespējams, pāris monopola medijus pārņemot savā kontrolē, krasi mainīt mediju vidi. Tieši tāpēc – mediju vides neatkarības un stabilitātes dēļ – ir nepieciešami šie dažādie mediji un arī vietējie mediju tirgus spēlētāji, un viņi ir jāatbalsta,” uzsvēra Sloga.

Tikmēr pētnieks Valtenbergs norāda, ka tradicionālajiem medijiem nopietns izaicinājums ir arī interneta platformas, piemēram, „Facebook”, „Youtube” un „Google”, kas nostiprina savas pozīcijas reklāmas tirgū. Tādējādi tās ne tikai nosmeļ reklāmas naudu, bet arī kavē jaunu mediju veidošanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti