Velosipēdistu apzināšana pilsētā ļauj ne tikai noskaidrot, cik populārs šis pārvietošanās līdzeklis ir iedzīvotāju vidū, bet arī palīdz apzināt tās vietas, kur nepieciešami velo infrastruktūras uzlabojumi.
“Līdz šim diezgan labi darbiņi ir padarīti gājēju, velobraucēju celiņu izveidē, un no rudens jau strādājam pie tā, lai arī sabiedriskās vietās izvietotu velo statīvus,” stāstīja Valmieras pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Melece.
Velosipēdistu skaitīšana un datu apkopošana šogad notikusi astoņās Latvijas pilsētās un to, ka tiek vākti šādi dati, novērtē arī velosipēdisti.
“Vajag apzināt tāpēc, ka būtībā jau mēs esam, ja salīdzina ar Rietumeiropu, bērnu autiņos ar velobraucēju infrastruktūru, jo nu mums ir ko darīt un darīt,” uzskata riteņbraucējs Arvis Piziks
Kaut arī Valmierā, īpaši tās centrā, velo infrastruktūra ir izveidota, nākamajiem darbības soļiem jābūt piepilsētas un apkārtējo teritoriju veloceliņu labiekārtošanai.
“Visvairāk vajadzīgi veloceliņi tieši ārpus Valmieras, Valmiera – Kocēni, Valmiera – Mūrmuiža, Valmiera uz Valkas ceļa pusi līdz Slaunēm un uz tādām vietām,” klāstīja Piziks.
Lai gan pilsētā tiek ņemtas vērā velosipēdistu vajadzības, nesaskaņas uz ceļa var radīt arī paši velobraucēji, neievērojot veloceliņu marķējumu.
“Cilvēki brauc, vienkārši viņiem vienalga, pa kuru pusi viņi brauc - vai pa labo vai kreiso, nu tās zīmes ir uzliktas, bet, manuprāt, galvenais, ka viņš pārvietojas pa to veloceliņu un savstarpēji velobraucēji vienkārši nesaskrienas, tad viss kārtībā,” sprieda riteņbraucējs Arvis Piziks.
Valmieras pašvaldība sola nenolikt iegūtos datus plauktā, bet tos izmantot arī turpmāk, labiekārtojot pilsētu.
